Noslēgušies Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas restaurācijas un atjaunošanas darbi, kas bija lielākie un vērienīgākie tās pastāvēšanas vēsturē.
Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no lielākajām lauku baznīcām, celta krusta veidā, un tai piešķirts valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Saskaņā ar vēstures datiem baznīca celta 1529.gadā, bet gadu simteņu laikā tā piedzīvojusi vairākas pārbūves
un atjaunošanas. Pēdējā no tām notika laika posmā no 2018. līdz 2021.gadam pēc arhitekta Artūra Lapiņa izstrādātā restaurācijas projekta, ko īstenoja SIA Velve-AE atbildīgā restaurācijas darbu vadītāja Egila Elkšņa vadībā un sadarbībā ar pieredzes bagātiem amatniekiem Mārtiņu Zušu un Jāni Sprinci no SIA Rufs un citiem. Baznīcas pēdējā atjaunošana īstenota, pateicoties Smiltenes uzņēmējiem, pašvaldībai, sabiedrībai un draudzes locekļiem baznīcas padomes priekšnieces Gitas Mūrnieces vadībā. Projekta kopējās izmaksas – 540 215,48 eiro.
2015.gadā tika atjaunots baznīcas torņa pulkstenis, bet 2016.gadā veikta altāra gleznas rekonstrukcija. 2017.gadā steidzamības kārtā nomainīts zvanu torņa horizontālās karnīzes skārds. 2017.gadā pēc mācītāja Reiņa Kulberga ierosmes arhitekts Artūrs Lapiņš izstrādāja baznīcas jumta rekonstrukcijas projektu. 2018.gadā tika nomainīts viss torņa skārda segums, un pēc gada pabeigta jumta atjaunošanas pirmā kārta. Līdztekus atjaunoja arī divas no trim lūgšanu telpā esošajām krāsnīm. 2018.gadā A.Lapiņa birojā tapa fasādes restaurācijas projekts, un darbs pie fasādes atjaunošanas norisinājās 2019.gada vasarā.
2020.gadā tika sākti jumta atjaunošanas būvprojekta otrās kārtas darbi un iekštelpu restaurācija. Galarezultātā restaurēta un atjaunota grīda un griesti, veikts iekšsienu dekoratīvais krāsojums, saglabājot vēsturisko 1926.gada dekoratīvo krāsojumu, veikta baznīcas dienvidu un rietumu spārnos esošo balkonu koka virsmu krāsošana, izbūvēta trešā apaļā krāsns, veikta lustru un logu restaurācija, kā arī sakristejas remontdarbi. Izremontētas papildu telpas, ierīkots logu apgaismojums, elektroinstalācija, videonovērošana un apskaņošana.
Viens no apjomīgākajiem atjaunošanas darbu posmiem bija jumta konstrukcijas, griestu pārsegumu un griestu apšuvuma atjaunošana.
A.Lapiņš stāsta, ka 1859.gadā izbūvēta konstruktīvi kvalitatīva konstrukcija. Jumtam ir klasicisma arhitektūrai raksturīgs taisns siluets, jo uzspāre veido taisnu līniju no kores līdz dzegai. Lai pārsegtu lielo lūgšanu telpas laidumu 13,5 m garumā, katrs spāru pāris balstīts uz slīpo krēslu ar spāres balstošiem statņiem malās. Pārseguma sija vidusdaļā iekārta ar piekari, lai jumta radīto slodzi novirzītu uz ārsienām un griestiem neveidotos izliece. Spāru pārus divos līmeņos savieno saišķi. Griesti izbūvēti no skuju koka pusspundes dēļiem, kas piestiprināti pie koka karkasa, kur dēļi nagloti trīnītī – augšējais gropētais dēlis ar profilētām malām nosedz divus ēvelētus dēļus.
Vēsturisko jumta konstrukciju A.Lapiņš vērtē atzinīgi, uzsverot baznīcas krustveida formu, kur slodžu pārnešana ar diagonālspārēm bijis ļoti pārdomāts risinājums. Viņaprāt, tas bija vienīgais racionālais veids, kā iegūt plašu bēniņu telpu, kas labi vēdinās un nodrošina nepieciešamo funkcionalitāti.
Foto – Artūra Lapiņa, Gitas Mūnieces un SIA “Velve-AE” arhīvs, Uldis Andersons
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris jūnija numurā (Nr.86).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
