Latgales plānošanas reģionā šogad dažādi darbi norisināsies 25 valsts autoceļu posmos, tai skaitā uz sešiem tiltiem. Kopumā būvdarbi valstī iecerēti 101 objektā uz valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, tai skaitā uz 42 tiltiem. Visu plānoto valsts autoceļu remontdarbu karte ir publicēta VAS Latvijas Valsts ceļi mājaslapā.

ES fondu līdzfinansējums
Šogad tiks pabeigti 2018. gada rudenī sāktie būvdarbi autoceļa Gulbene–Balvi–Viļaka–Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) posmā no Gulbenes līdz Kazupītei (2,14.-12,68. km). Šo posmu būvē SIA 8CBR par līgumcenu 7,66 miljoni eiro (ar PVN), no kuriem 85 procentus līdzfinansē ERAF. Līdz šim no Gulbenes Balvu virzienā daļā posma ceļa konstrukcija ir pārbūvēta, ieskaitot salturīgo slāni, un daļā uzlabots šķembu pamats. Visā posmā ir ieklāta asfalta apakškārta, Pogupes tilta vietā ir iebūvēta monolīta dzelzsbetona caurteka. Vēl atlicis ieklāt asfalta virskārtu un ceļa labajā pusē pabeigt izbūvēt apgaismotu gājēju un velosipēdistu ceļu no Gulbenes līdz Ceļmalām (2,140.-2,685. km).

Valsts budžeta finansējums
Ceļa segas pārbūves darbi sāksies uz autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) pie Rēzeknes posmā no rotācijas apļa krustojumā ar autoceļu Rēzekne–Gulbene (P36) līdz krustojumam ar autoceļu Rēzekne–Greiškāni (P54). Šo darbu ietvaros tiks pārbūvēts arī autoceļa Krievijas robeža (Terehova)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 800 metru posms no rotācijas apļa krustojumā ar autoceļu A12 pilsētas virzienā.

Savukārt uz autoceļa Krievijas robeža (Terehova)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Rēzeknes robežas Daugavpils virzienā līdz Andronovai (53,40.-61,26. km) puse posma tiks pārbūvēta (53,40.-57,80. km), bet tālākajā pusē notiks seguma atjaunošana (57,80.-61,26. km).

Pērn sāktie pārbūves darbi turpināsies uz ceļa Gulbene–Balvi–Viļaka–Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) Viļakā no Keišiem līdz Kiras upei (59,60.-63,04. km). Šo būvdarbu ietvaros pilsētā līdz pamatiem būs pārbūvēta ceļa konstrukcija. Balvu un Abrenes ielās ir izbūvēta lietus ūdens kanalizācija un ieklāta asfalta apakškārta. Atlicis visā posmā ieklāt asfalta virskārtu, pabeigt darbus pie autostāvvietas, pagarinātā gājēju un veloceļa un uzlabotā ceļa apgaismojuma. Šos darbus veic SIA Ceļi un tilti par līgumcenu 4,34 miljoni eiro (ar PVN).

Seguma profila labošana, iesēdumu izlīdzināšana un asfalta virskārtas ieklāšana notiks uz autoceļa Dagda–Aglona (P60) posmā no Reļenkiem līdz Aglonai (28,06.-35,285. km). Darbus par 1,27 milj. eiro veiks SIA YIT Infra Latvija. Kā arī uz autoceļa Daugavpils–Skrudaliena–Baltkrievijas robeža (Silene) (P68) posmā no krustojuma ar Daugavpils apvedceļu (Tabore–Laucese, P66) līdz Silenei (7,84.-20,98. km) un uz autoceļa Vecumnieki–Nereta–Subate (P73) posmā no Vilkupes līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Rubeņi–Ancene–Subate (V800) (104,0.-113,0. km). Divos īsākos posmos (0,55.-1,83. km un 4,23.-5,15. km) šie darbi paredzēti uz autoceļa Ploski–Zilupe–Šķaune–Ezernieki (P52) abās pusēs Zilupei.

Savukārt uz tiem valsts vietējo autoceļu grants seguma posmiem, kam savulaik veikta dubultā virsmas apstrāde, tagad, tos pastiprinot, ir paredzēts veikt vienkārtas virsmas apstrādi. To veiks uz deviņu ceļu atsevišķiem posmiem 89,2 km kopgarumā. Dubultā virsmas apstrāde ir efektīvākais grants ceļu atputekļošanas veids. Jāņem gan vērā, ka dubultā virsma nav tik izturīga kā asfalts un to var sabojāt intensīva kravas transporta satiksme, un jo sevišķi, ja tas ir pārkrauts.

Uz nelielas satiksmes intensitātes (līdz 1000 transporta vienībām diennaktī) asfaltētajiem ceļiem virsmas apstrāde ir piemērotākais profilaktiskās uzturēšanas un ceļa saglabāšanas veids, tādējādi panākot seguma viendabīgumu un atjaunojot saķeri ar ceļa virsmu. Veicot virsmas apstrādi, uz asfalta tiek izlieta bitumena emulsija un secīgi izbērtas sīkšķembiņas, kas tiek pieveltņotas. Uzreiz pēc virsmas apstrādes ir liels lidojošu šķembiņu risks, tādēļ noteiktā ātruma ierobežojuma ievērošana ir pašu autovadītāju interesēs. Ja virsmas apstrādei paredzētā ceļa virsma nav gluda vai ir jūtamas rises, tad vispirms tiek labots ceļa profils – virsējo slāni frēzē, tiek izlīdzināti iesēdumi un laboti citi seguma defekti. Kopumā šāds seguma veids ir trokšņaināks, toties ievērojami lētāks.

Uz Daugavpils apvedceļa (A14) ir pabeigta autosatiksmei paredzētā tilta pār Daugavu (12,97. km) atjaunošana, vēl atlicis sakārtot dzelzceļa tiltu, kas tika izmantots kā apvedceļš auto tilta remonta laikā. Darbus veic SIA Rīgas tilti par līgumcenu 1,38 milj. eiro.

Jauns tilts esošā vietā tiks uzbūvēts pār Feimanku uz autoceļa Līvāni–Preiļi (P63) Bukos pie Preiļiem (31,8. km). Savukārt uz autoceļa Mērdzene–Čeri (V534) Straujai tiks izbūvēta jauna caurteka (3,39. km). Pārbūve, saglabājot nesošās balstu un laidumu konstrukcijas, notiks pārvadiem pār dzelzceļu uz Daugavpils šosejas (A6) pie Daugavpils (232,18. km) un uz Rēzeknes apvedceļa (A15) netālu no krustojuma ar Rēzeknes–Daugavpils šoseju (6,32. km), kā arī tiltam pār Maltu uz Rēzeknes–Daugavpils šosejas (A13) pirms Maltas (71,46. km).

Sāksies projektēšanas darbi uzlabotai apgaismotai gājēju pārejai uz autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) Ludzā (127,9. km) un uz Daugavpils šosejas (A6) Naujenē (241,9. km).

Pievienot komentāru