Dzelzceļa projekta Rail Baltica šajā gadā plānoto iepirkumu apmērs pārsniegs divus miljardus eiro, liecina projekta izstrādātais globālā projekta iepirkumu plāns 2022.gadam.
AS RB Rail pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka šajā gadā Rail Baltica projekta ieviesēji plāno turpināt ar nākamajām kārtām jau sāktajos būvniecības un konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi visās trijās Baltijas valstīs.
Tāpat tiks izsludināti publiskie iepirkumi Rail Baltica apakšsistēmu – elektrifikācijas un vilcienu vadības un signalizācijas projektēšanai un izbūvei, kā arī projektēšanas darbiem atlikušajā un kopējam projektam īpaši stratēģiskajā Rail Baltica pamattrases posmā Kauņa–Polijas robeža. Iepirkumu plānā iekļauti arī citi iepirkumi, piemēram, konsolidētais iepirkums par trokšņu barjeru un žogu piegādi projekta vajadzībām, IT arhitektūras stratēģijas izstrādes iepirkums un citi, kas tiks izsludināti 2022.gada laikā.
RB Rail izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna norāda, ka, neraugoties uz ārējiem izaicinājumiem, tostarp Covid-19 pandēmijas ietekmi un karu Ukrainā, Rail Baltica projekts virzās uz priekšu. Pašlaik turpinās darbs pie projektēšanas pabeigšanas 650 kilometros no visas Rail Baltica pamattrases, kā arī ir izsludināts projektēšanas un projektēšanas uzraudzības darbu iepirkums trases posmam Kauņa–Viļņa.
Driskna informē, ka visās trīs Baltijas valstīs notiek būvniecības darbi, kā arī ir parakstīts vilcienu vadības un signalizācijas inženierijas un darbu uzraudzības līgums, kas ļauj turpināt gatavošanos dzelzceļa apakšsistēmu projektēšanas un būvniecības iepirkumam. Tāpat ir sākts Rail Baltica starptautiskās Ulemistes dzelzceļa stacijas termināļa Tallinā un apkārtējās teritorijas būvniecības iepirkums, kā arī Rail Baltica pamattrases būvniecības iepirkums Latvijā tuvojas tā otrajai kārtai.
RB Rail norāda, ka iepirkumu plāns ar kopējo paredzamo līgumu vērtību, kas pārsniedz divus miljardus eiro, apstiprina šī brīža projekta briedumu un ir uzskatāms par stingru apņemšanos kopā ar partneriem turpināt Rail Baltica ieviešanu, kas ir iespējams ar būtisku Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansiālo atbalstu.
“Visbeidzot, mēs turpinām pieteikties papildu finansējumam, kā arī jau esam saņēmuši papildu finansējumu prioritārajām aktivitātēm Latvijā un Lietuvā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ES Militārās mobilitātes piešķīruma,” informē Driksna.
Līdz šim Rail Baltica projekts sadarbojas ar vairāk nekā 200 Baltijas un 50 starptautiskajiem partneriem, un šobrīd ir noslēgti vairāk nekā 150 aktīvu līgumu, kuru vērtība pārsniedz 900 miljonus eiro.
RB Rail Iepirkumu nodaļas vadītājs Kristjans Pīrsalu pauž, ka kopš 24.februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, uzņēmums ir saskāries ar jauniem izaicinājumiem saistībā ar sankcijām, tādēļ, lai mazinātu projekta riskus un nodrošinātu finansējumu, ir veikta analīze par Rail Baltica projekta īstenošanas partneriem un nepieciešamajiem ierobežojumiem.
“Nav šaubu, ka šajā situācijā ir jārīkojas pareizi un gan morālu un ētisku, gan arī pragmatisku projekta īstenošanas apsvērumu dēļ nav iespējams veikt darījumus vai sadarboties ar Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes vai saistītiem uzņēmumiem. Taču šis apstāklis, savukārt, paver vēl vairāk iespēju citu reģionu uzņēmumiem,” norāda Pīrsalu.
Šobrīd notiek darbs, lai veiktu turpmākus uzlabojumus trīs būtiskiem aspektiem – iepirkumiem un līgumu slēgšanai, cenu noteikšanai un sadarbības principiem. Papildu informāciju par jaunajām metodēm RB Rail plāno sniegt tuvākajā laikā, tomēr Pīrsalu min, ka būs iespējams veiksmīgi turpināt Rail Baltica iepirkumu aktivitātes ar uzlabotajām iepirkumu metodēm pat nestabilos tirgus apstākļos.
“Mēs arī sagaidām, ka mūsu piegādātāji un nākotnes partneri veic risku mazināšanas pasākumus, meklējot alternatīvas piegādes ķēdes, lai mazinātu cenu svārstību un citus riskus,” piebilst RB Rail Iepirkumu nodaļas vadītājs.
Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
