Kas ir betons? Daži teiks, ka betons ir mākslīgs akmens materiāls, kas pamatā sastāv no smiltīm, šķembām, ūdens un cementa, un, saprotams, no vēl kādām ķīmiskām piedevām. To pārvadā betonvedējos, ko tautas valodā sauc arī par mikseriem vai vienkārši bumbieriem, un viss ir kārtībā, kamēr betons nesāk pārāk ātri rauties.
Savukārt tie, kas nodarbojas ar betona ražošanu vai tā iestrādi, iespējams, betonu drīzāk sauks par dzīvesveidu, nevis būvniecības materiālu. Betons kļūdas nepiedod – ja diena ar to ir iesākta, tā ar to ir arī jāpabeidz. Kā saule aust un riet, tā arī betons agrāk vai vēlāk no šķidras konsistences pārtop cietā materiālā. Tieši tik vienkārši un reizē arī tieši tik sarežģīti tas ir. Betons tik tiešām ir lielisks materiāls vai arī dzīvesveids, kāda nu katram definīcija sirdij tuvāka. Līdzīgi kā ūdens, betons būtībā spējīgs ieņemt jebkādu formu – griesti šajā ziņā meklējami cilvēku izdomā, nevis materiāla spējā pielāgoties. Un cilvēkiem patīk betons, ļoti patīk. Tik ļoti, ka 2020.gadā visā pasaulē tika saražoti aptuveni 14 miljardi kubikmetru betona. Lai labāk spētu iztēloties šos milzīgos apjomus, iedomāsimies 22 centimetrus biezu betona plātni, kas savos izmēros būtu identiska Latvijas teritorijai. Savukārt Latvijā tajā pašā 2020. gadā saražoti aptuveni 500–600 tūkstoši kubikmetru betona jeb aptuveni 0,3 kubikmetru uz katru Latvijas iedzīvotāju. Tas liek secināt, ka betons tik tiešām ir svarīga mūsu ikdienas sastāvdaļa.
Taču pēdējos gados arvien biežāk dzirdams arī par betona kā būvmateriāla negatīvo iespaidu uz apkārtējo vidi. Ir zināms, ka cementa – būtiskākās betona sastāvdaļas – ražošana ik gadu rada aptuveni 8% no kopējiem CO2 izmešiem visā pasaulē. Ja cementa ražošanas industrija būtu atsevišķa valsts, izmešu emitēšanā to pārspētu vienīgi ASV un Ķīna.
No otras puses, ja mēs izvērtējam datus par to, cik CO2 izmešu uz vienu kilogramu galaprodukta saražo plašāk izmantotie būvniecības materiāli, tad varam secināt, ka betons visai pārliecinoši ir ekoloģiskāks gan par koksnes un stikla, gan par tērauda un alumīnija produktiem. Tomēr, tā kā pasaulē betons ir tik iecienīts, tad problēma šajā gadījumā slēpjas grandiozajā mērogā, kādā betons tiek patērēts. Turklāt nekas neliecina par to, ka pieprasījums pēc betona tuvāko gadu vai desmitgažu laikā varētu samazināties – gluži pretēji. Visticamāk, pilsētvides un infrastruktūras (piemēram, Rail Baltica) attīstības dēļ, kā arī cerībās uz augstāku dzīves kvalitāti pieprasījums tikai augs.
Lai šo izaicinājumu risinātu, tiek izmantotas dažādas pieejas. Tirgū aizvien plašāk cementu, kura sastāvā ir augsts klinkera daudzums, aizstāj ar tādu, kura sastāvā klinkera daudzums ir samazināts. Šādā veidā cements tiek padarīts zaļāks, līdz ar to arī betons, kas ražots ar šādu cementu, samazina savu CO2 nospiedumu. Tiek aktīvi strādāts arī pie dažādu inovatīvu betona kompozītmateriālu un tiem piemērotu aprēķinu metožu izstrādes, kas ļautu samazināt kopējo nepieciešamo betona apjomu konstrukcijās un tādējādi ievērojami pietuvināties pieņemamiem CO2 izmešu apjomiem no dzelzsbetona konstrukcijām. Visas šīs pieejas sīkāk aplūkotas rakstā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris aprīļa numurā (Nr.91).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
