Šogad konkursā Energoefektīvākā ēka Latvijā bija iespēja pieteikt objektus nominācijai Energoefektīvākā ražošanas ēka Latvijā. Tika pieteikta viena ražotne, bet tas nenozīmē, ka Latvijas uzņēmumi neievieš energoefektivitātes pasākumus.

Eiropas Savienības fondu atbalsta programmā Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē energoefektivitātes pasākumi tiek ieviesti 46 ražošanas objektos. Šī gada beigās apstrādes rūpniecības uzņēmumiem vēl būs pieejami vairāk nekā 11 miljoni eiro ES fondu finansējuma energoefektivitātes uzlabošanai minētajā programmā Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē.

Atbalsta veids būs grants jeb dāvinājums līdz pat 30%  no kopējām izmaksām. Atbalsts būs pieejams dažādu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, piemēram, atjaunošanas darbu veikšanai ražošanas ēkā un noliktavā, energoefektīvāku ražošanas iekārtu iegādei, lai aizstātu mazāk efektīvās, ieguldījumiem atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī citiem.

Uzņēmumu ieviestie energoefektivitātes pasākumi ir ļoti dažādi. Vairumā gadījumu tiek īstenoti kompleksi projekti – uzlabota ēku energoefektivitāte, iegādātas energoefektīvākas iekārtas, mainīts apgaismojums un veikti citi pasākumi.

Ir arī vienkāršāki projekti. Kāds uzņēmums, ieguldot aptuveni 150 000 eiro, modernizēja ventilācijas sistēmu. Aprēķināts, ka pēc projekta īstenošanas uzņēmumam enerģijas ietaupījums būs vairāk nekā 200 MWh/gadā, naudas izteiksmē – teju 20 tūkstošu eiro* ietaupījums ik gadu. Kāds cits uzņēmums īsteno pavisam nelielu projektu apgaismojuma maiņai, ieguldot nedaudz vairāk kā 20 tūkstošus eiro. Aprēķinātais ietaupījums gadā – 73 MWh, naudas izteiksmē – vairāk nekā seši tūkstoši eiro ik gadu. Cits uzņēmums projekta laikā paredzējis veikt vairākas darbības – atjaunot ventilācijas sistēmu, siltināt ražošanas ēku, mainīt vārtus, atjaunot apkures sistēmu, mainīt apgaismojumu un uzstādīt automatizētu, energoefektīvāku iekārtu. Projekta kopējās izmaksas ir teju 500 tūkstoši eiro, bet panāktais enerģijas ietaupījums būs gandrīz 800 MWh/gadā, naudas izteiksmē – vairāk nekā 71 tūkstotis eiro gadā.
Kā redzams, energoefektivitāte uzņēmumos nenozīmē ražot mazāk vai strādāt aukstumā un tumsā. Energoefektivitātes pasākumu ieviešana iet roku rokā ar produktivitāti – uzņēmumam tā ir iespēja samazināt rēķinus par enerģiju, vienlaikus ražojot tikpat vai pat vairāk.

Energoefektivitātes pasākumi ražošanas objektos saistāmi arī ar atbilstošu darba apstākļu nodrošināšanu. Slēgtas darba telpas jāaprīko ar ventilāciju – šīs valsts noteiktās prasības ir ļoti svarīgas darbinieku veselībai un produktivitātei. Nozīmīgs ir apgaismojums. Telpu temperatūrai jābūt atbilstīgai darba raksturam, nevis tādai, kādu iespējams nodrošināt. Ēkai ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tāpat arī ražošanas tehnoloģijām.

Neredzu iemeslu, kādēļ ļaut ēkai un ražošanas iekārtām patērēt vairāk enerģijas resursu, nekā tas būtu nepieciešams ar mūsdienīgām metodēm un tehnoloģijām. Katram uzņēmumam ir iespēja izvērtēt, kādi energoefektivitātes pasākumi nepieciešami, lai panāktu vēlamo ieguvumu. Nav vajadzības uzreiz realizēt visus iespējamos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kas prasa lielas investīcijas, – to var darīt soli pa solim.

* Eiro aprēķinā pieņemts, ka ietaupītā enerģija ir elektroenerģija, savukārt aktuālākā Eurostat publicētā vidējā elektroenerģijas cena rūpniecībā Latvijā ir 91,11 par 1 MWh (2017. gads).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

Pievienot komentāru