Spriedums – aizliedzams!

0
95

Brīnumskaists vai brīnumnoderīgs var izrādīties arī bīstams un aizliedzams. To apliecina gan toksiskās krāsas, gan gadsimta minerāls un pat pavisam mūsdienīgs izstrādājums.

Kādam ceļš no slavas līdz aizmirstībai bijis ļoti garš, jo pārāk skaists vai pārāk ekonomiski izdevīgs. Citam vajadzēja tikai īsu mirkli, lai nonāktu aizliedzamo būvmateriālu sarakstā.

It kā no dabas nācis

Pirms gandrīz trim gadsimtiem zviedru ķīmiķis Karls Vilhelms Šīls (Carl Wilhelm Scheele) nejauši, izmantojot arsēna oksīdu, radīja zaļu krāsvielu. Tas nebija viņa pirmais krāsu meistarojums, bet šo viņš paspēja nodēvēt savā vārdā. Šīla zaļais bija it kā no dabas nācis – skaists zaļā tonis, ne par dzeltenu, ne par zilganu.

Pirms krāsa nonāca ražošanā, Šīls vēstulē draugam gan vaicāja, vai krāsas lietotājiem nebūtu tā kā jāzina, ka tās sastāvā ir inde. «Bet kas gan ir drusciņ arsēna, ja ir tik lieliska krāsa, ko pārdot,» ironizē krāsu vēsturniece Viktorija Finleja (Victoria Finlay).

Šīla zaļais tūliņ kļuva moderns. Un arī peļņu nesošs, jo ražošana nebija dārga. Krāsa pēc dārziem un zaļumiem slāpstošiem pilsētniekiem. Šīla zaļais pārņēma ne tikai pilsētnieku garderobi, bet arī viņu mitekļus tapešu un paklāju veidā. Tā laika ļaudis ļoti labi zināja, kas ir arsēns, taču mode bija svarīgāka nekā veselība. Tā kā ne visi, kuriem mājās bija šis zaļais, saindējās un nomira, ļaudis nereti pat smīkņāja par arsēna upuriem. Ierobežot zaļo valdības nesteidza – tikai 19.gadsimta 30.gados tika apjausts, cik bīstams patiesībā ir arsēnzaļais, un pēc piecpadsmit gadiem vairākās valstīs to aizliedza. Tolaik Šīla zaļais vairs nebija modē.

Izrādās, ka komerciālie zaļie pigmenti joprojām vērtējami pretrunīgi, jo tie var saturēt hloru un bromu. Vācu ķīmiķis Mihails Braungarts (Michael Braungart) laikrakstam New York Times sacījis: «Ironiski, bet zaļās krāsas izgatavošana nekad nav bijusi zaļa. Nav iespējams plastmasu iekrāsot zaļu vai uzdrukāt uz papīra ko zaļu, nepiesārņojot šos materiālus.»

Nāvīgi balts

Vēl viena vēsturiska krāsa ar sliktu reputāciju. Par žilbinošā baltā svina bīstamību zināja jau holandiešu vecmeistari 18. gadsimtā, tomēr izmantoja to neatkārtojamu gaismēnu efekta iegūšanai.

19.gadsimtā, attīstoties rūpniecībai, svina balto krāsu sāka ražot lielos apjomos. Svins uzlaboja krāsas noturību, paātrināja tās žūšanu un bija lēts izejmateriāls. Ar to krāsoja ēkas, tiltus, kuģus un vēlāk arī automašīnas. Tas bija katrā mājā un dzīvoklī (kas par kokteili, ja ir arī Šīla zaļais!). Jau tolaik par svina kaitīgumu, to ieelpojot vai ar to saskaroties, cilvēki zināja. Bija fiksēti saindēšanās gadījumi ar svinu, arī letāli iznākumi. Svins slaktēja kā krāsu fabriku strādniekus, tā krāsotājus. Ar svina krāsas putekļiem saindējās bērni, un tas rezultējās nopietnos neiroloģiskos traucējumos.

Brīnumminerāls ar tūkstoš pielietojumiem

Reklāmas plakātos dēvēts par brīnumminerālu un brīnumšķiedru – azbests patiešām varētu šķist apbrīnojama izejviela būvniecības industrijai. Dabiskas izcelsmes, izturīga, lēta, mitruma un pat ķīmisko iedarbību izturētspējīga, nedegoša (kušanas temperatūra 1500 °C), siltumizolējoša, diezgan elastīga. Turklāt šīs nav visas azbesta kvalitātes.

Principā gadsimta minerāla (arī tā to dēvēja) izmantošana ir sena kā civilizācija, taču popularitāti tas ieguva pēc industriālās revolūcijas. Īsts iegūšanas izrāviens bija līdz ar azbestcementa ražošanas sākumu, bet slavas zenītu azbests piedzīvoja pagājušā gadsimta 50.–70.gados.

Kaitīgs vienā dienā

Poliizocianurāta (PIR) loksnes Lielbritānijā tikai vēl pirms dažiem gadiem izmantot izolācijā bija pavisam ierasta prakse.

Bet 2017.gadā notika traģēdija. Londonā nodega 24 stāvu dzīvojamā augstceltne Grenfell Tower, gāja bojā vairāk nekā 70 iedzīvotāju. Uguns izplatījās zibenīgi. No ceturtā stāva, kur degšana sākās, jau pēc dažām minūtēm liesmas bija uzkāpušas 13.stāvā. Kā skumjā (un ātrā) iznākuma iemesls tika minēti ārējās izolācijas materiāli (PIR plāksnes) un neatbilstība ugunsdrošības prasībām.

Ugunsnelaime “Grenfell Tower” augtsceltnē Londonā 2017.gadā.

Vairāk par kaitīgajiem būvmateriāliem lasiet žurnāla Būvinženieris aprīļa numurā (Nr.85).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit