Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) studiju programmas Vides inženierijas studenti, veicot studiju uzdevumu, ir izstrādājuši priekšlikumus Rundāles pils energoefektivitātes uzlabošanai.
Četras studentu grupas, klātesot arī pils vadībai, prezentēja savu redzējumu par iespējamo pils energoapgādi nākotnē, savukārt pārējie studenti, izspēlējot lomu spēli, iejutās dažādu sabiedrības grupu un valsts un pašvaldību institūciju pārstāvju lomās, diskusijās apspriežot pilij piemērotākos risinājumus.
Studentu grupas piedāvāja savu skatījumu, kā pilij nākotnē nodrošināt enerģiju no biomasas, saules enerģijas, izmantojot siltumsūkni, kā arī uzlabojot energoefetivitāti.
Pirmā grupa, kas ir izstrādājusi priekšlikumus par biomasas izmantošanu enerģijas ieguvē, piedāvā pie pils īpašā telpā izvietot mikrokoģenerācijas iekārtu ar šķeldas katlu. Būtiskākās priekšrocības šādai apkures sistēmai ir paredzamas kurināmā izmaksas, CO2 neitrāla tehnoloģija, kā arī tas, ka koģenerācija patlaban ir visefektīvākā kurināmā izmantošanas tehnoloģija. Tomēr kā riska faktorus grupa norāda ilgu katla nomaiņas procesu, šķeldas uzglabāšanas vietas trūkumu, kā arī lielu pelnu apjomu,
Otrā grupa piedāvā izmantot bezmaksas dabas resursu – saules enerģiju. Lai nebojātu Rundāles pils dārzu un ainavu, studenti iesaka izmantot ne tikai tradicionālos saules paneļus, bet tos iestrādāt arī, piemēram, vitrīnās, soliņos un dārza lampās. Pie šī risinājuma trūkumiem grupa norāda finansējuma trūkumu, bīstamos atkritumus pēc saules paneļu dzīves cikla beigām un īsu efektivitātes periodu.
Trešā grupa, savukārt, izstrādājusi ūdens tipa siltumsūkņa izvietošanas plānu, lai enerģiju iegūtu no dīķa. Tomēr šie siltumsūkņi rada dīķa ūdens līmeņa samazināšanās risku. Kombinācijā ar siltumsūkni grupa piedāvā saules paneļus, kas būtu izmantojami vēlā pavasarī, vasarā un agrā rudenī. Tie ir neredzami, neietekmē vizuālo tēlu un atgādina dakstiņus. Tomēr kā trūkumu grupa atzīst to, ka siltumsūkņa dēļ var samazināties dīķa ūdens līmenis, kas ietekmētu vizuālo skatu.
Ceturtā grupa piedāvā energoefektivitātes pasākumus, kas pilī būtu ieviešami, neizstrādājot jaunas tehnoloģiju sistēmas. Viņuprāt, nepieciešams atslēgt siltā ūdens padevi telpās, kur tas nav nepieciešams, piemēram, tualetēs, uzstādīt kustību sensorus apgaismojumam koplietošanas telpās, kā arī ārpus muzeja darbalaika atsegt radiatorus, nodrošinot brīvu gaisa kustību.
“Manuprāt, nedrīkst no šīm visām grupām izvēlēties kādu vienu. Lai mēs tiešām spētu saglabāt siltumu un uzlabot energoefektivitāti, nepieciešams kombinēt visus iepriekšminētos piedāvājumus,” studentu priekšlikumus vērtē VASSI profesore Andra Blumberga.
Viņai piekrīt arī Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse: “Risinājumi ir interesanti, mums noteikti būs, ko no tiem paņemt, bet, kad mēģinām ieviest ko jaunu, problēmu ir daudz vairāk, nekā iepriekš licies.” Direktore skaidro, ka izaicinājums ir pils autentiskās vides saglabāšana, tomēr to grūti izdarīt kvalitatīvi, kad jāmaina logi un durvis. “Mēs to darām, bet tas ir krietni dārgāk, nekā studentu veidotajos aprēķinos,” atzīst direktore.
Rundāles pils ir būtisks Latvijas kultūrvēstures mantojums. Pils būvniecība ir sākta 1736. gadā, tā ir baroka stila pils, kurā ietilpst arī parks un saimniecības ēkas. Mūsdienās ikviens var apmeklēt Rundāles pils muzeju un teritoriju.
Savukārt VASSI “Vides inženierijas” programmā visos trijos – bakalaura, maģistra un doktora – līmeņos studenti iegūst uz zinātni orientētu izglītību. Studiju procesā tiek attīstītas dažādas iemaņas, piemēram, studentu sadarbība un komandas darbs, radošums, spēja risināt dažādas ar vidi un enerģētiku saistītas problēmas, kā arī tiek attīstīta studentu individualitāte un jau agrīnos studiju gados – zināšanu integrēšana nozares problēmu risinājumos.