Svarīgi airēt vienā virzienā

0
1279
Attēls ilustratīvs

Ilmārs Leikums, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis, izpilddirektors

Kaut arī būvniecībai tuvākajā laikā varētu būt sarežģījumi Covid-19 pandēmijas ierobežojumu un kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ, izejas atslēga no krīzes ir visu nozares dalībnieku sadarbībā. Gan privātajā, gan valsts sektorā, visdrīzāk, tiks lauzti līgumi projektēšanas vai būvniecības stadijā, lai arī pagaidām oficiālu ziņu par to nav. Tomēr risks pastāv, jo var pārtrūkt finansējums vai mainīties pasūtītāja ilgtermiņa plāni. Ja līgums tiek lauzts, sākas strīds par tā izbeigšanu un padarītā apmaksu, bet faktiskā objekta izpilde pārvēršas domstarpību risināšanā. Uzņēmumiem sekas būs darbu apjoma un apgrozījuma samazināšanās, darbinieku atlaišana.

Būvniecības padome, kurā ir nozares un Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, sagatavojusi vēstuli valdības vadītājam ar lūgumu turpināt finansēt nozari, jo tai ir plaša pievienotā vērtība saistītajās nozarēs. Bažas raisa tas, ka vīrusa ierobežošanai un īstermiņa atbalstam nepieciešamos finanšu resursus plānots aizgūt no iesāktiem valsts infrastruktūras attīstības projektiem. AS Latvijas Dzelzceļš elektrifikācija, AS Lidosta Rīga atceltie modernizācijas projekti ar kopējo vērtību ~500 miljoni eiro ir pirmie negatīvie piemēri, kuriem var sekot citi valsts sektorā un pašvaldībās, atliekot plānotās investīcijas. Tomēr Ministru kabinetā izskatot papildu finansējumu, tas ir sadalīts un samazināts dažādās pozīcijās. Iespējams, tam ir pamatojums, tomēr kopējais skaitlis ir mazāks.

Patlaban dažādās stratēģiskajās padomēs grūti saprast, kādas intereses kurš pārstāv. EM tiešām strādā, tomēr ne katrs solis ir skaidri pamatots. Ierēdņiem ir maz laika, tomēr vajadzētu būt izpratnei, kurp nauda būvniecībā tiek virzīta. Piemēram, ceļi un infrastruktūra ilgtermiņā atmaksājas, un ceļinieki naudu noteikti apgūs. Ēku siltināšanā jāvērtē kapacitāte. Daudzdzīvokļu mājā jābūt koplēmumam, bet ne visi iemītnieki vēlas ņemt ilgtermiņa kredītu. Ir dažas pilsētas, kur atjaunošana notiek aktīvi, citur par spīti naudas pieejamībai process pat nav sācies. Privātmāju siltināšana nav nepareiza, bet vai tā ir īstā vajadzība? Sauklis skan labi, bet no reālā ieguldījuma viedokļa gaidītais ieguvums var nepiepildīties. Ir svarīgi izprast, kam naudu vajag publisko objektu sektorā – ilgtermiņā sakārtot slimnīcas, funkcionālus objektus u. tml. Valsts ieguldījumi jāsaskaņo ar citiem lieliem projektiem, piemēram, Rail Baltica.

Uzņēmumi ir dažādi, un katram jādomā par savu izglābšanos. Uzņēmējiem mierīgi jāsaliek vairāki scenāriji no finanšu un ilgtermiņa vai vidēja termiņa plānošanas viedokļa. Plāns A – ja vasaras beigās ekonomikas norises atsākas un rit raiti, tā būtu ideāla situācija, kad varēs slēgt jaunus līgumus. Tomēr no savas pieredzes jānovērtē, cik ilgā laikā darbs atjaunosies. Plāns B – ja rudenī vīrusa ierobežojumi turpinās, jāsavelk jostas. Plāns C – negaidīt kritienu, bet laikus sākt likvidāciju, novēršot lielākus zaudējumus, iespējams, pārorientēties uz citu darbības virzienu.

Atslēga izejai no krīzes ir sadarbība starp visiem nozarē un ekonomikā iesaistītajiem – valsts un kontroles institūcijām, uzņēmumiem, biedrībām. Svarīgi izskaidrot lēmumus, apspriest un pamatot risinājumus. Visi esam vienā laivā, tāpēc būtiski airēt vienā virzienā. Svarīgi sarunāties un īstenot projektus ar Eiropas atbalstu, kas ļautu ieguldīt papildu naudu, saprotami paskaidrot, kāpēc un ko darām.

Materiāls pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris Nr. 74 2020.gada jūnijā.

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.