Privātmāju un dzīvokļu energoefektivitāte ir nozīmīga tēma ar noturīgi pieaugošu aktualitāti – cilvēki šiem jautājumiem pievērš uzmanību gan būvējot jaunu mājokli, gan plānojot uzlabojumus jau esošajā dzīvesvietā, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja*.
Vairāk nekā puse respondentu (53%) apzinās, ka energoefektīva mājokļa uzturēšanas izmaksas ir nozīmīgi zemākas, taču īstenot energoefektivitātes pasākumus ir spējuši vien 18% iedzīvotāju. Galvenais šķērslis energoefektīvu risinājumu ieviešanā ir izmaksas.
“Swedbank dati rāda, ka nekustamo īpašumu cilvēki uzskata par pievilcīgāko investīciju – tā uzskata aptuveni puse aptaujāto. Savukārt energoefektivitāte ļauj kāpināt šī ieguldījuma vērtību, jo samazina uzturēšanas izmaksas un paaugstina mājokļa ilgmūžību. Energoefektivitātes jautājums ir un būs nozīmīgs, jo lielākā daļa nekustamā īpašuma iegādes darījumu Latvijā ir ēkām, kas būvētas līdz 2000.gadam. Arī mājokļu pieprasījuma tendences liecina, ka energoefektivitātes aktualitāte pieaug, cilvēki tam pievērš lielāku uzmanību. Energoefektivitāti var uzlabot gan ar sienu, jumta, grīdu vai pamatu siltināšanu, veco logu, durvju nomaiņu pret jauniem, gan arī izbūvējot ventilācijas sistēmu ar gaisa rekuperāciju vai padarot esošo apkures sistēmu efektīvāku,” stāsta Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā.
Ieceres kavē finansējuma trūkums
Runājot par iecerēm uzlabot sava mājokļa energoefektivitāti, 42% pētījuma dalībnieku atzinuši, ka tuvāko divu gadu laikā plāno veikt šādus ieguldījumus, bet 36% sacījuši, ka to darīt šobrīd nav iespējams. Lielākie šķēršļi: tam nepietiek līdzekļu (50%), pārāk dārgs cilvēkiem šķiet projektēšanas process un energoaudits (16%), ir grūti vienoties ar kaimiņiem, piemēram, par daudzdzīvokļu nama siltināšanu (14%).
Runājot par plānotajiem darbiem mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai, starp galvenajām iecerēm ir plāni veikt logu un durvju nomaiņu (14%), pāreja uz LED apgaismojumu un ekonomiskākām elektroierīcēm (12%), kā arī ēkas ārsienu (12%) vai jumta (11%) siltināšana. Viskūtrākie šajā ziņā ir rīdzinieki (uzlabojumus apsver 32% respondentu), bet aktīvākie – iedzīvotāji laukos (uzlabojumus apsver 54%).
Guvumi – mazāks elektrības un siltuma patēriņš
Aptaujājot tos cilvēkus, kuri ir veikuši kādus energoefektivitātes pasākumus, vislielākais respondentu skaits mājoklī ir uzstādījuši LED spuldzes un izraudzījušies ekonomiskākas elektroierīces (60%), ir nomainījuši logus un ārdurvis (53%), nosiltinājuši nama ārsienas (24%) un jumtu (13%). Nama siltināšana, kā arī zemāks elektroenerģijas un siltuma patēriņš, ir divas būtiskākās izpausmes, ar ko cilvēkiem asociējas energoefektīvs mājoklis. Retāk cilvēki minējuši arī tādus aspektus kā atjaunojamo energoresursu izmantošana un videi draudzīgu materiālu izmantošana mājokļa būvniecībā.
Maksāt mazāk tagad vai ietaupīt nākotnē?
Vai cilvēki būtu gatavi maksāt līdz 20% vairāk par energoefektīva mājokļa iegādi? Atbildot uz šo jautājumu respondenti sadalās divās vienlīdz lielās nometnēs – par energoefektīvāku mājokli, kas atmaksāsies nākotne, vairāk ir gatavi maksāt 35% respondentu. Tieši tik pat daudz cilvēku priekšroku dod zemākai mājokļa cenai tagad.
Savukārt izdevīgāki mājokļa iegādes finansēšanas nosacījumi energoefektīva mājokļa iegādei motivējoši šķiet 45% iedzīvotāju, galvenokārt iedzīvotājiem vecumā līdz 30 gadiem (63%), ar vidēji augstiem (57%) un augstiem (64%) ienākumiem.
Šī gada 14. un 15.oktobrī norisināsies nu jau par tradīciju kļuvušais Swedbank Mājokļu salidojums, kas ik gadu vienuviet pulcē savas jomas ekspertus. Šajā reizē īpaša uzmanība tiks pievērsta mājokļa energoefektivitātes jautājumiem.
* Iedzīvotāju aptauja veikta 2020.gada janvārī sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot 763 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Avots: Swedbank.
