Kritiski vērtējot, Covid-19 pandēmijas iespaidā 2020.gads tiešām bijis lielais izaicinājumu laiks Latvijas tautsaimniecībai, tai skaitā Latvijas Būvinženieru savienībai (LBS) un tās struktūrvienībām – Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai (LBS BSSI) un LBS-Konsultantam (LBSK).
Tā kā 26.martā esošā LBS valde noliks pilnvaras, atļaušos izteikt subjektīvo viedokli par valdes, administrācijas un tās struktūrvienību darbu atskaites periodā un LBS kā lielākās radošās, profesionālās būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas sūtību nākotnē.
Ja piekrīt Valsts prezidenta Egila Levita teiktajam Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas komisijas kontekstā par valsts vadīšanu kā kuģi, ko vada kapteinis, bet funkcijas realizē komanda, tad var pārliecināties, ka, ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, LBS administrācija atskaites periodā tiešām strādāja kā komanda un valsts deleģētos uzdevumus, kongresa un valdes lēmumus pamatā izpildīja.
Lai Covid-19 pandēmijas laikā darbu varētu turpināt, tika veikta darba telpu pilnveide darbiniekiem un sertificējamiem, kā arī uzraugāmajiem būvspeciālistiem, atrisinot, lai konsultācijas, semināri, valdes sēdes un biedru kongress varētu notikt attālināti tiešsaistē.
Izvērtējot 2020.gadā LBS un LBS BSSI paveikto, jāatzīmē LBS BSSI ekspertu – Ineses Tamanes, Riharda Akimova, Ilmāra Gordas, Ingus Pētersona, Intas Lazdiņas, Visvalža Koķa, Arnolda Praņevska, Jāņa Palamarčuka, Raita Teivāna – profesionālais veikums pie eksāmenu biļešu sagatavošanas, būvspeciālistu kompetences izvērtēšanas un sūdzību izskatīšanas, kā arī administrācijas, it sevišķi – Vairas Ronimoisas, Ilmāra Leikuma, Lienas Dušas un Sandras Soidas, nesavtīgais darbs, veicot tiešo darbu un vienlaikus no diviem datoriem piedaloties normatīvo aktu darba grupās vai tiešsaistes sanāksmēs. Ir pārliecība, ka pieredze, kura gūta, tiešsaistē strādājot epidēmijas laikā, palīdzēs pilnveidot darbu ar LBS biedriem, asociētajiem un jaunbiedriem.
Ir pamats cerēt, ka biedri ar LBS mājaslapas un žurnāla Būvinženieris palīdzību vienmēr saņems aktuālo viņus interesējošo informāciju.
Izvērtējot valdes locekļu ieguldījumu biedrības attīstībā, vai visi strādājuši savu iespēju un kompetences līmenī, grūti apgalvot, kura darbs bijis svarīgāks un pienesums lielāks. Uzskatu, ka vienu no lielākajiem paliekošajiem ieguldījumiem ir atstājusi Mārīte Šperberga, izveidojot un ilgtermiņā vadot žurnālu Būvinženieris un profesionāļu vidū tik prestižo Būvindustrijas lielo balvu.
Pārdomas, viedokļi, diskusijas
Vai nākotnē LBS ir vajadzīgas reģionālās kopas? Valstī notiek reģionālā reforma, pašvaldības apvienojas, notiek infrastruktūras objektu izmantošanas koplietošana.
Vai LBS var izvēlēties novērotāju vai arī šajā etapā aktīvu konsultantu līdzdalībnieku lomu, informāciju saņemot no izveidotajiem atbalsta punktiem lielākajās pašvaldībās? Labs sadarbības piemērs ir ar Jura Mellēna vadīto Valmieras, Cēsu un Limbažu kopu.
Vai LBS ir nepieciešamas darbības virzienu sekcijas? LBS bieži, reizēm pat vairākas reizes nedēļā, saņem uzaicinājumus piedalīties nozares normatīvo aktu izstrādes un pilnveides darba grupās, kā lektori – dažādās ar nozari saistītās komisijās, konferencēs un semināros, Līdz šim, ja profesionāls darbības sfēras vai jomas pārstāvis nevarēja pasākumos piedalīties, ugunsgrēku dzēsa LBS vai LBS BSSI administrācija.
Izglītības un zinātnes sekcija, vadītājs Mārtiņš Vilnītis, Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcija, vadītāja Rūta Krūskopa, sanāksmēs izskata aktuālos profesijas jautājumus un vienmēr cenšas savas darbības sfēras pasākumos piedalīties.
Vai valdes locekļiem ikdienā ir jāinformē biedri par to, ko viņi kā valdes locekļi dara? Varbūt pietiek, ka informē uz pieprasījumiem un atskaitās statūtos noteiktajos termiņos? Kā piemēru var minēt konstruktoru projektētāju ar vairāk nekā 30 gadu darba stāžu, vienu no profesionālākajiem konstruktoriem valstī – Aldi Grasmani, kas valdes vārdā LBS viedokli varēja profesionāli aizstāvēt – akustiskās koncertzāles, kultūras centra Ziemeļblāzma, VEF Kultūras pils, Mežaparka dziesmu svētku estrādes komisijās. Manuprāt, tādi profesionāli, sabiedrībā novērtēti cilvēki, kas var profesionāli pārstāvēt un aizstāvēt LBS valdes viedokli, arī valdē ir vajadzīgi. Mēs varam būt gandarīti, ka augstākajā nozares orgānā – Latvijas Būvniecības padomē – strādā Artis Dzirkalis, Vija Gēme, Leonīds Jākobsons un Ilmārs Leikums.
Vai nevajag LBS valdi pārvēlēt, paredzot tās dalībniekus nomainīt vairāk nekā par statūtos paredzēto vienu trešdaļu? Var piekrist, ka jau pieminētie eksperti un augstskolu mācībspēki varētu būt sekmīgs pienesums jaunajai valdei, bet vēlēšanu procesā vēlams atcerēties tos, kuri veidoja un pilnveidoja nozares normatīvos aktus – Būvniecības likumu, Vispārīgos būvnoteikumus, radīja pašreizējo normatīvu sistēmu, ar kuru LBS būs jāstrādā arī nākotnē.
Lai būtu valdē, svarīga ne tikai vēlēšanās tur būt un vadības profesionālā pieredze, bet arī apziņa, kāds varētu būt reālais pienesums organizācijas darbā, apzinoties, ka jaunievēlētajai valdei būs jāveic nozīmīgi, droši vien arī strukturāli pasākumi, lai godam sagaidītu biedrības dibināšanas 100.gadadienu.
Mārtiņš Straume, LBS valdes priekšsēdētājs
Iepazīsties ar LBS jaunās valdes kandidātiem!
Pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris februāra numura (Nr.78).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
