91% būvniecības nozaru ekspertu uzskata, ka pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošinās efektīvu tam nepieciešamo resursu izmantošanu, liecina Jurisconsultus ekspertu veiktais pētījums.
Būvniecības process Latvijā ir maz pētīts. Faktiski nav fundamentālu pētījumu, uz kuriem balstīt lēmumus un priekšlikumus tā pilnveidei. Tas zināmā mērā ir akmens visu ar nozari saistīto organizāciju dārziņā, jo jāsaprot, ka par procesu mēs atbildam kopumā. Tas arī ir galvenais iemesls šā raksta autoru 2022.gada otrajā pusē veiktajai teju 400 būvniecības nozares ekspertu aptaujai par jautājumiem, kas saistīti ar būvniecību, riskiem un tipveida līgumiem. Aptaujas mērķis bija noskaidrot, vai autoru izvirzītā hipotēze, ka viena no aktuālākajām problēmām būvniecības nozarē Latvijā ir tās neefektīva pārvaldīšana, risku izvērtēšana un potenciāla novēršana, apstiprinās.
Par publiskā sektora būvniecības jomu pilnīgi droši var apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs, un būvniecība kļuvusi smagnēja, pārpildīta ar daudzām procesuālām (ne tehniskām) problēmām.
Minētais liecina par sistēmisku problēmu, kuras sekas pietiekami detalizēti varētu izvērtēt būvniecībai raksturīgajos rādītājos – kvalitātē, naudā, laikā. Turklāt jautājums ir pavisam vienkāršs – vai publiskais sektors nepārmaksā? Un te ir runa par Publisko iepirkumu likuma pieļautajiem 15% un vairāk.
Vēl viena būtiska problēma slēpjas tajā, ka pamatā ar būvniecību sabiedrība saprot tās aktīvo fāzi – būvdarbus. Tāpēc nereti var dzirdēt, ka pie visa vainīgi būvnieki. Reti kāds aizdomājas, no kā patiesībā sastāv būvniecība un par ko katra tajā iesaistītā puse ir atbildīga. Ir skaidrs, ka tieši šī publiskā retorika sniedz iespēju citiem procesa dalībniekiem zināmā mērā justies komfortabli.
Ekspertiem tika uzdoti problēmai ļoti pietuvināti jautājumi, uz kuriem saņemtās atbildes vedina domāt, ka Latvijā patiešām ir izveidojusies ļoti atšķirīga izpratne par būvniecību.
62% ekspertu piekrīt, ka būvniecības regulējums Latvijā, t. i., Būvniecības likums un atbilstošie Ministru kabineta noteikumi, radīts bez analītiska pamata, nevērtējot būvniecības regulējumu kompleksi, bet 63% ekspertu piekrīt, ka normatīvo aktu kopums ir atrauts no objektīvā būvniecības procesa un loģiskām projekta stadijām. Tātad mēs varam izteikt pieņēmumu, ka nozarei trūkst vienota pieskares punkta, no kura vērtēt un samērot normatīvus ar realitāti, teoriju ar praksi. Un var izrādīties, ka vairākumam ekspertu ir taisnība.
Taču reizē visai vienkāršs, tomēr provokatīvs jautājums demonstrē, ka paši nozares dalībnieki ne visai uzmanīgi seko līdzi nozares aktualitātēm vai vienkārši nespēj uzstājīgi pastāvēt par to, kas kopējam procesam būtu vērtējams kā labs. Piemēram, standarts LVS EN 16310 Inženiertehniskie pakalpojumi. Ēku, infrastruktūras un rūpniecisko iekārtu inženiertehnisko pakalpojumu aprakstošā terminoloģija.
Uz jautājumu, vai darbā esat saskāries un izmantojis standartu LVS EN 16310, tikai 10% respondentu atbild, ka ir to izmantojuši. Zināms, ka būtisku darbu pie šī standarta iedzīvināšanas, tulkošanas un skaidrošanas veica Latvijas Arhitektu savienība, tomēr tulkota standarta statusu tas ieguva 2020.gadā, un tā izmantošana nav populāra. Kopš 2013.gada, kad standarts tika ieviests un bija pieejams angļu valodā, bija nepieciešami faktiski septiņi gadi, lai to iztulkotu, bet ne iedzīvinātu Latvijas būvniecībā. Autoriem ir zināms viens publiskajā sektorā veikts iepirkums, kur ir atsauces uz minēto standartu, taču, kādā mērā to izmanto ikdienā, strīdos, uzdevumos utt., diemžēl nav zināms.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris decembra numurā (Nr.89).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
