Neviens nav pasargāts no ugunsgrēka. Tas var notikt jebkurā vietā un laikā, taču dažas no ugunsgrēku sekām ir īpaši sāpīgas arhitektiem, būvuzņēmējiem, ēku īpašniekiem, apdrošinātājiem un ugunsdzēsējiem.
Īpašnieki vēlas aizsargāt ne tikai ēkas, bet arī tajās esošo mantu un grib būt pārliecināti, ka viņu ēkas ir drošas lietotājiem, ka vienmēr attīstībā esošajam biznesam nerodas kādi draudi. Īpašniekiem ēkas ugunsdrošība ir viņu veiksmes priekšnoteikums.
Kā pareizi ekspluatēt dūmeņus?
Saskaņā ar pagājušā gada statistikas datiem ugunsgrēku skaits dzīvojamās un viesnīcu ēkās bija par aptuveni 8,56% mazāks nekā 2021.gadā (kopējais pērn fiksēto ugunsgrēku skaits bija 1785), taču krāšņu, kamīnu un dūmeņu ierīkošanas un ekspluatācijas prasību pārkāpumi, kuru dēļ izcēlies ugunsgrēks, ir otrs biežākais nelaimes iemesls. Fiksēti 577 šādi gadījumi – tātad apmēram trešā daļa no kopējā ugunsgrēku skaita. Novērots, ka visbiežāk ugunsgrēkus izraisa nekopti – netīrīti, saplaisājuši – vai nepareizi uzstādīti dūmeņi. Dūmeņi bieži uzstādīti pārāk tuvu kokam vai citiem degošiem materiāliem un konstrukcijām, tāpat arī tiek izmantotas paštaisītas vai nesertificētas ierīces.
Visbiežāk konstatējamas trīs veidu kļūdas/problēmas, kas saistītas ar dūmeņiem: nav izvēlēts atbilstošs dūmenis, skurstenis nepareizi uzstādīts, dūmenis nav pareizi ekspluatēts. Visas šīs problēmas var izraisīt smagas sekas – tas var būt ugunsgrēks vai indīgu gāzu, oglekļa monoksīda (smoga) noplūde un iekļūšana dzīvojamās telpās.
Projektējot apkures sistēmas, ir svarīgi pareizi izvēlēties dūmeņa sistēmu, ievērojot tā lietošanas mērķi. Tāpēc ir jāzina dūmeņu klasifikācija, jāprot nolasīt standartizētais marķējums uz dūmeņiem, un tie ir pienācīgi jāizvēlas un jāuzstāda atbilstoši konkrētajai situācijai. Dūmeņi tiek klasificēti klasēs pēc temperatūras, spiediena, izturības pret kondensāciju, koroziju un sodrējiem. Katram dūmeņa elementam jābūt ar CE marķējumu, jābūt norādītam paredzētajam lietojumam, t.i., jābūt norādītām minētajām dūmeņa klasēm/ raksturojumiem.
Dūmeņu ražotājiem vai izplatītājiem ir pienākums kopā ar dūmeni izsniegt arī uzstādīšanas instrukciju. Tajā jābūt skaidri minētiem dūmeņa uzstādīšanas un hermetizēšanas veidiem, jānorāda drošs attālums līdz degošiem materiāliem. Uz skursteņa jābūt plāksnītei, uz kuras ir galvenie skursteņa parametri un minimālais attālums līdz uzliesmojošiem materiāliem, kā arī dati par meistaru, kurš uzstādījis skursteni.
Katrs dūmenis jālieto saskaņā ar instrukcijā norādītajām prasībām. Sadzīves un citu atkritumu dedzināšana ir aizliegta. Dūmenis regulāri jātīra, un reizi 1–2 gados tas jāpārbauda skursteņslauķim. Nepareiza ekspluatācija var izraisīt dūmeņa koroziju. Tādā veidā dūmenis var zaudēt savu vienlaidus uzbūvi. Nepareizi kurinot, apkures ierīce var pārkarst, dūmenis saplaisāt un termoizolācijas materiāli zaudēt savas izolējošās īpašības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Cietā kurināmā apkures sistēmu dūmeņiem jābūt izturīgiem pret sodrēju aizdegšanos, t.i., tiem jāspēj izturēt sodrēju aizdegšanos dūmenī, tie nedrīkst pieļaut liesmas izplatīšanos uz āru, uzkarsušās dūmeņa konstrukcijas nedrīkst izraisīt tuvumā esošo materiālu uzliesmošanu. Sodrēju aizdegšanās laikā temperatūra dūmenī sasniedz 1000 grādu pēc Celsija, tāpēc dūmeņa izolācijai jābūt īpaši pielāgotai, lai izturētu šādu temperatūru.
Ja dūmenī aizdegas sodrēji, jāpārtrauc kurināšana, jāvēro dūmenis un blakus tam esošās ēkas būvkonstrukcijas līdz brīdim, kad sodrēji nodziest un pats dūmenis ar tam blakus esošajām konstrukcijām atdziest līdz drošai temperatūrai. Šādu dūmeni nedrīkst ekspluatēt, kamēr to nav apskatījis skursteņslauķis un atļāvis turpināt tā lietošanu.
Izolācijas materiāli var palīdzēt
Arhitekti, kas projektē ēkas, un būvuzņēmēji, kas veic būvdarbus, ir atbildīgi par lēmumiem saistībā ar ēkas ugunsdrošību, tostarp par konstrukciju un būvmateriālu izvēli un uzstādīšanu. Nedegoši būvmateriāli var samazināt arhitektu un būvnieku, kas projektē vai veic būvdarbus, atbildības risku. Ēkas apdrošināšanas pamatā ir riska paredzēšana, un apdrošinātāja veiksme ir atkarīga no atbilstošas riska un apdrošināšanas prēmijas proporcionalitātes. Nosakot lielākas apdrošināšanas prēmijas ēkām, kuras būvējot izmantots daudz degošu materiālu, var palīdzēt samazināt ugunsgrēku radītos zaudējumus.
Pareiza būvmateriālu izvēle palīdz arī ugunsdzēsējiem – jo lēnāk izplatās ugunsgrēks, jo vairāk laika un iespēju glābējiem ir izglābt cilvēkus, ēku un mantu, kā arī droši veikt savu darbu. Ir konstatēts, ka, izmantojot nedegošus materiālus, ugunsgrēks izplatās lēnāk, dodot ugunsdzēsējiem dārgo laiku.
Lai samazinātu siltuma zudumus un uzlabotu komfortu, būvniecībā plaši tiek izmantoti dažādi siltumizolācijas materiāli. Šo materiālu siltumizolācijas īpašības bieži ir līdzīgas, taču tie būtiski atšķiras pēc uzliesmojamības (ugunsreakcijas) īpašībām.
Tirgū var atrast daudz dažādu siltumizolācijas izstrādājumu. Visplašāk tiek izmantoti neorganiskie un polimēru izolācijas materiāli. Neorganiskie ir minerālvate, kas atkarībā no ražošanā izmantotajām izejvielām var būt akmens vai stikla. Polimēru materiāli – putas, kas var būt arī dažādu veidu: polistirēna vai ekstrudēts putuplasts, poliuretāna vai poliizocianurāta (PIR) putas u.tml. Ir radīti un tiek izmantoti dabiskas izcelsmes siltumizolācijas materiāli, piemēram, koka vate, salmi, spaļi, kaņepju šķiedras.
Pēdējos gados, mainoties tehnoloģijām, zemās pašizmaksas un citu ekonomisko faktoru dēļ tiek izmantots aizvien vairāk polimēru materiālu un izstrādājumu. Visbiežāk šādi polimēru izstrādājumi tiek izmantoti ne tikai izolācijai, bet arī interjeram un apdarei.
Apdares materiāli parasti nerada nopietnas problēmas (jo to īpatsvars ēkā nav liels). Lai izolācija varētu veikt savu funkciju, tai jābūt hermētiskai, ir vienmērīgi un pietiekami biezā slānī jāpārklāj visa izolējamā siena vai jumtu virsma. Ja notiek nelaime (piemēram, aizdegas ēka), nepareizi izvēlēti un uzstādīti materiāli būvkonstrukcijās var veicināt uguns izplatīšanos visā objektā.
Ļoti svarīgas ir ne tikai izolācijas īpašības, bet arī drošības garantijas. Akmensvates plāksnes ne tikai labi izolē, bet arī pieskaitāmas visdrošākajai A1 ugunsreakcijas klasei, kas nozīmē, ka izstrādājumi ir nedegoši, nerada biezus dūmus un neizdala degošas daļiņas. Tas ir izstrādājums, kas patiešām aizsargā arī blakus esošās sienas un priekšmetus no pārmērīgas sakaršanas. Ja netiek nodrošināta pienācīga kamīna vai dūmeņa izolācija, var pārmērīgi sakarst blakus esošās virsmas un, pieskaroties pie tām, iespējams apdedzināties.
Tāpēc ir svarīgi, lai pasūtītāji vai investori, arhitekti, kas projektē ēkas, un būvuzņēmēji, kas veic darbus, izmantotu augstākas ugunsreakcijas klases (A-B) materiālus vai arī ar zemākas ugunsreakcijas klases izstrādājumiem pārklātu zemāka ugunsbīstamības līmeņa konstrukcijas. Tādējādi tiek nodrošināta nepārtraukti funkcionējoša pasīvā ugunsdrošība, kurai nav nepieciešama apkope vai kārtējais remonts, tā novērš uguns izplatīšanos un ierobežo uguns nokļūšanu citās telpās.
