Ievērojot ilgtspējīgas būvniecības attīstību, aizvien lielāks uzsvars likts uz enerģijas taupīšanu, bezatkritumu tehnoloģijām, vides un resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Ilgtspējīgas ražošanas un būvniecības pamatnostādņu, kā arī Eiropas Savienības direktīvas 2006/21/EK mērķis ir mazināt atkritumu radīšanu un kaitīgumu videi, novēršot riskus cilvēku veselībai. Viens no riskiem ir saistīts ar minerālmēslu ražošanu un to blakusprodukta fosforģipša utilizēšanu.
Pasaulē katru gadu tiek saražots aptuveni 280 miljoni tonnu fosforģipša, bet tikai 15% tiek izmantoti atkārtoti, galvenokārt lauksaimniecībā augsnes bagātināšanai. Fosforģipsis ir lielākais minerālais tehnoloģiskais atkritums Lietuvā, AB Lifosa, to iegūst kā blakusproduktu ortofosforskābes ražošanas procesā, sadalot dabiskos fosfāta iežus ar sērskābi.
Putuģipša mikrostruktūra, uzņemta ar skenējošo elektronu mikroskopu, palielinājums 35 reizes. 
Dekoratīva paneļa prototips no saistvielu sistēmas
fosforģipsis-cements-pucolāns.
Plašāk par pētījumu žurnāla Būvinženieris jūnija numurā (Nr. 68).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected]
