Mājas Būvinženieris Unikāli risinājumi “Rail Baltica” Rīgas Centrālās stacijas jumta arkās

Unikāli risinājumi “Rail Baltica” Rīgas Centrālās stacijas jumta arkās

04/04/2024

142

Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas izteiksmīgie jumti veido jaunu vizuālo identitāti, kas iekļausies galvaspilsētas panorāmā kā īpašs akcents. Topošās jaunās stacijas jumta, kura iespaidīgās aprises ir labi saskatāmas, izbūve ir diezgan izaicinoša – kā visā Rail Baltica projektā, arī šajā projekta posmā ir unikāli un sarežģīti risinājumi.

Par darbu ar Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas jumta karkasa un arku izbūvi – trīsdimensionālajiem risinājumiem jaunās stacijas jumta konstrukcijā – stāsta projekta būvnieka Bererix tehniskā biroja stacijas darbu koordinators Sedriks de Biolejs (Cedric de Biolley) un apakšuzņēmēja – Spānijas uzņēmuma LANIK I. S.A., kas specializējas ēku karkasa konstrukciju ražošanā un izbūvē, – tehniskais direktors un projekta vadītājs Garikoits Mendisabals Asurabarrens (Garikoitz Mendizabal Asurabarrena). Stāstījumu papildina arī Aleksiss de Pau (Alexis De Pauw), Bererix tehniskā biroja stacijas arku darbu koordinators.

Jau kopš Rail Baltica Centrālās stacijas plānošanas pirmajiem soļiem bija skaidrs, ka lielākie izaicinājumi nav saistīti tikai ar jaunu sliežu ceļu ievadīšanu stacijā, bet arī ar dzelzceļa stacijas funkcionalitāti, kurā vairums no ērtībām, kas tajā tiks iekļautas, mūslaikos ir pašsaprotamas (moderni eskalatori, lifti, informācijas sistēmas, uzgaidāmās telpas utt.). Jaunajā Rīgas Centrālajā stacijā būs pieejami transporta pakalpojumi un atradīsies arī restorāni, kafejnīcas, uzgaidāmās telpas, pasažieriem nepieciešamie veikali u. c. Tas viss būs izvietots zem pašlaik topošajām telpiskām kopnēm, veidojot mūsdienu prasībām atbilstošu, estētiski pievilcīgu un ērtu stacijas infrastruktūru trīs līmeņos. Stacijas ēkas būvniecībā augsta prasību latiņa: tās dizains un projekts kopumā ir izaicinošs, jo līdztekus vizuāli iespaidīgai fasādei un jumtiem, un noteiktām slodžu prasībām ir būtiski paaugstināti arī stacijas kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta drošības parametri.

Kopš rudens aktīvi jumta karkasa izbūves darbi

Stacijas jumta izbūve sākās pagājušoruden, kad septembra vidū sāka uzstādīt jumta karkasa konstrukcijas – pirmās trīs arkas pēdas izbūvēja topošās stacijas rietumu pusē, kas jau uzskatāmi iezīmēja jaunās stacijas aprises. Līdz pērnā gada beigām kopumā stacijas dienvidu zonā izbūvēja astoņas arku pēdas (kopā ar stacijas ziemeļu zonu kopumā būs 14 jumta balstu), austrumu pusē – četras tērauda arkas pēdas un vēl četras rietumpusē. Arkas pēdas ir iespaidīgas: katra no tām sver 41–65 tonnas. Tā kā atsevišķas šo konstrukciju daļas ir pārāk lielas un smagas, tās vairāku dienu garumā montēja un metināja būvlaukumā uz vietas. Tik iespaidīga izmēra – 26 metrus gara, sešus metrus plata un četru centimetru biezām loksnēm – metāla konstrukcija, kas sametināta šādā risinājumā, lai noturētu projektētās slodzes, Latvijas mērogiem ir diezgan unikāla: mūsu būvlaukumos nav pieredzēts daudz tik masīvu konstrukciju.

Ievērojamo izmēru dēļ konstrukciju transportēšanai pa būvlaukumu izmantoja pašgājēja modulārā transportiera sistēmu (SPMT), savukārt tālāk arkas pēdas konstrukciju nepieciešamajā vietā virs dzelzceļa peronu līmeņa pacēla ar Baltijā lielāko kāpurķēžu celtni, turklāt, lai konstrukciju varētu novietot šī celtņa celšanas pozīcijā, bija jāveic pārcelšanas operācija ar diviem celtņiem vienlaikus (twin lift). Līdztekus arkas pēdu uzstādīšanai tika betonēta ēkas augšējā – trešā – līmeņa uzgaidāmās zāles grīdas plātne: vienu metru bieza, ar lieliem laidumiem, ko nodrošina pēcsaspriegšanas sistēma. Nu tiek montētas arkas, uz kurām vēlāk liks stacijas ēkas jumtu, kura augstākais punkts sasniegs gandrīz 30 metru atzīmi.

Jumta arkas – savstarpēji savienots trīsdimensionāls pildrežģis

Jaunās stacijas jumta konstrukcijas trīsdimensionālie risinājumi ir unikāli, un tādi līdz šim Latvijā nav plaši izmantoti. Kā skaidro būvnieki, tiek veidots 3D tērauda konstrukcijas rāmis – savienots trīsdimensionāls pildrežģis, kas balstīs stacijas jumtu. Bererix tehniskā biroja stacijas darbu koordinators Sedriks de Biolejs stāsta, ka Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas būvlaukumā stacijas dienvidu pusē divas jumta arkas jau ir izbūvētas, janvārī pabeidza trešās arkas montāžu. Kopumā stacijas dienvidu (tirgus) pusē būs četras arkas, un trīs atradīsies stacijas ziemeļu jeb Rīgas centra pusē. Speciālists skaidro: jumta arkas tiek veidotas, samontējot tūkstošiem tērauda cauruļu. Mēdz salīdzināt, ka stacijas jumta arku izbūve ir kā puzles likšana: katram puzles gabaliņam ir sava noteikta vieta. «Katra caurule ir kā trīsdimensionāls pildrežģis. Stieņi savstarpēji ir pieskrūvēti lodēm, veidojot telpisko struktūru. Visi stieņi un mezgli ir diezgan unikāli, jo katram ir atšķirīgs garums, biezums, svars, katrs paredzēts noteiktai vietai.»

Arku uzstādīšana ir diezgan sarežģīta. Piemēram, arku galvenās caurules varēja uzcelt tikai ar lielo torņa celtni. Tas bijis diezgan izaicinošs darbs, jo šī ēkas daļa bija grūti sasniedzama – jumta arkas sniedzas pāri blakus būvlaukumam strādājošai stacijai, kur vilcieni pienāk un izbrauc, arī būvlaukumā notiek aktīva darbība – iesaistīts daudz būvtehnikas un cilvēku. Bija jāsalāgo celtņa darbības laiks, mērogs un jaudas. Tādēļ arku konstrukcijas tika dalītas mazākās daļās, lai varētu tās uzcelt un savienot. Uzstādīja lielus celtņus, kam katrreiz bija jāceļ ap 20 tonnu smagas kon-strukcijas daļas. Jumta rāmja konstrukcijas tērauda arku kopnes tiek montētas uz vietas būvlaukumā, pēc tam tās uzceļ ar celtni un uzstāda vajadzīgajā pozīcijā uz tērauda pēdām. Veidojas tāds kupolveidīgs tērauda režģis – turpinājums lielajiem tērauda balstiem, ko var manīt slejamies augšup būvlaukumā – ēkas sānos.

Pievienotā vērtība – optimāli risinājumi konstrukcijai

Spānijas apakšuzņēmēja LANIK, kasspecializējas īpašu tērauda sistēmu būvniecībā un kura ražotnē tapušas arku tērauda režģa konstrukcijas, pārstāvis Garikoits Mendisabals Asurabarrens paskaidro: «Šajā projektā iesaistījāmies jau aptuveni pirms četriem gadiem un pērn sākām piegādes un tērauda konstrukciju montāžu.» Spānijas apakšuzņēmējs veica arku konstrukcijas projektēšanu un izgatavošanu, kā arī izstrādāja unikālu un specifisku inženiertehnisko rīku, lai varētu optimizēt darbu ar šīm 3D tērauda konstrukcijām tā, lai darbs būtu efektīvs un materiāli (tērauds) izmantoti optimāli – lai tas izmaksu ziņā būtu izdevīgi. Konstrukcijai vienlaikus bija jābūt pietiekami izturīgai, bet arī ar iespējami mazāku tērauda patēriņu. Tieši tā bija šī specializētā apakšuzņēmēja pievienotā vērtība projektam – galvenokārt inženiertehniskajā daļā, kad tika izveidoti ļoti optimāli aprēķini gan pašai konstrukcijai, gan arī rasts veids, kā labāk samontēt tērauda stieņus ar lodveida mezgliem, uzsver Sedriks de Biolejs. LANIK pārstāvis stāsta, ka izstrādātā sistēma ļauj veidot arkām īpašu ģeometriju, ne tikai vienkārši izliektu. «Mēs strādājam ar visdažādākajām brīvas formas struktūrām, iegūstot tādu ģeometriju, kādu vēlamies,» viņš papildina.

Kā nozīmīgu palīgu arku montāžā Sedriks de Biolejs akcentē IT tehnoloģijas. «Pirms dažiem gadiem izstrādājām savu programmatūru, lai pārvaldītu informāciju par visiem nepieciešamajiem elementiem, ņemot vērā to, ka, piemēram, šajā būvniecības fāzē mums vajag izmantot 4100 stieņu. Tie var būt dažādi: stieņiem var būt atšķirīgas daļas, dažādas skrūves, atšķirīgs garums utt. Pārvaldīt visu šo informāciju mums palīdz šī programmatūra. Tas pats attiecas uz arku savienojumiem, no kuriem lielākā daļa ir lodveida mezgli. Šajā projekta posmā ir 1100 lodveida savienojumu, un, pateicoties programmatūrai, mēs visus savienojumus varam izvietot pareizā stāvoklī. Ar to var kontrolēt savienojumu pozīciju ar 0,5 grādu pielaidi un stieņu garumu ar ļoti mazām pielaidēm – līdz pat 0,4 mm garuma. Tā iegūstam labas pielaides, kas noder objektā, jau montējot konstrukciju. Režģis ir ļoti, ļoti statisks, un visiem stieņiem jābūt ar ļoti mazu pielaidi, lai izvairītos no nobīdēm,» skaidro speciālists.