Uz Daugavpils šosejas sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms

0
209
Foto: LVC

Naktī uz piektdienu, 15.septembri, uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.-159,7. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms. Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, OCTA, tehniskā apskate un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Kā darbojas vidējā ātruma kontroles sistēma

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.

Kuros posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu kopumā šogad ieviesīs 16 valsts ceļu posmos.

Tā jau darbojas uz:

  • Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km);
  • Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km);
  • Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7. km);
  • Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte ) (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km);
  • reģionālais autoceļš Cēsis–Vecpiebalga–Madona no Jaunkleķeriem līdz  Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0. km).

Vēl ieviesīs:

  • Daugavpils šoseja (A6):
  • no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km);
  • aiz tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām Banderi (133,5.–139,2. km);
  • no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7. km);
  • Bauskas šoseja (A7) no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km);
  • Jelgavas šoseja (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km);
  • Liepājas šoseja (A9)
  • no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km);
  • no krustojuma ar autoceļu Tebra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km);
  • Ventspils šoseja (A10):
  • no Varkaļiem līdz Griķiem (24,1.–30,8. km);
  • no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9.–52,4. km);
  • no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km);
  • valsts galvenais autoceļš Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) (81,8.–88,5. km);

Projektēšanas gaitā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus. Divos posmos šīs korekcijas bija būtiskākas:

  • Tallinas šosejas (A1) posma sākums tika mainīts no 13,44 km uz 14,1 km, lai visā posmā būtu vienāds atļautais braukšanas ātrums 90 km/h;
  • Bauskas šosejas (A7) posma sākums mainīts no 24,24 km uz 25,3 km sakarā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem.