Rīgā, Krustabaznīcas ielā, par 12,2 miljoniem eiro uzbūvēta Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā daudznacionālā štāba ēka, aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijā (AM).
Jaunā štāba ēka ir pēdējo desmitgažu vērienīgākais Kanādas bruņoto spēku projekts ārvalstīs, būvniecības izmaksām sasniedzot 18,5 miljonus Kanādas dolāru (12 248 230 eiro).
Ēku projektēja Latvijas uzņēmums Citrus Solutions, savukārt tā būvniecību pārraudzīja ģenerāluzņēmējs SIA NewCom Construction. Ēkas iekārtošanu un komunikāciju ievilkšanu veica Kanādas Bruņoto spēku speciālisti.
Vakar notika ēkas svinīgā atklāšanas un Kanādas pārstāvniecības Latvijā komandiera maiņas ceremonija.
Atklājot jaunuzcelto štāba ēku, Kanādas pārstāvniecības Latvijā komandiera amatā stājās pulkvedis Džīns Fransuā Kodens, nomainot līdzšinējo komandieri pulkvedi Ēriku Laforē.
“Šīs ēkas atklāšana ir nozīmīgs brīdis mūsu misijā Latvijā, kā arī attiecībās ar NATO sabiedrotajiem. Tā ļaus mums būt efektīvākiem savu uzdevumu izpildē, atvieglojot sadarbību ar visiem mūsu komandas biedriem Baltijas reģionā. Vēlos pateikties godprātīgajiem saimniekiem no Latvijas, kuri ir snieguši būtisku atbalstu jaunās štāba ēkas projektēšanā un būvniecībā,” sacīja Kodens.
Notikumā piedalījās aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, kā arī Kanādas Bruņoto spēku Apvienoto operāciju pavēlniecības komandieris Bobs Ohterlonijs, kurš uzturas vairāku dienu vizītē Latvijā.
“Kanādas Bruņoto spēku Latvijas štāba atklāšana ir svarīgs nozīmīgs punkts mūsu divpusējā sadarbībā. Vēsturiski Kanāda vienmēr ir aizstāvējusi Latvijas neatkarību un turpina to efektīvi darīt saskaņā ar NATO atturēšanas politiku. Attiecības starp Latviju, Kanādu un citiem sabiedrotajiem ir spēcīgas, un jaunais štābs ir viens no vairākiem apliecinājumiem tam,” uzsver Latvijas aizsardzības ministrs Pabriks.
Daudznacionālajā štāba ēkā tiks izvietoti pašreiz Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba telpās esošie Kanādas bruņoto spēku kontingenta karavīri, kā arī citu sabiedroto valstu karavīri, kas pilda dienesta pienākumus NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā.
Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1500 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē.
Kanādai ir izveidojušās ciešas attiecības ar Latviju. Kanāda kļuva par pirmo Lielā septiņnieka valsti, kas atzina Latvijas neatkarības atgūšanas faktu 1991.gadā. Kanāda bija arī starp pirmajām NATO valstīm, kas ratificēja Latvijas iestāšanās līgumu 2004.gadā.
