Domājot par ekonomikas attīstību turpmākā gada laikā, Baltijas valstu uzņēmumu vadītājiem atgriežas piesardzīgs optimisms. Pieaug uzņēmēju pārliecība, ka konkurētspēja visvairāk ir atkarīga no biznesa spējas mainīties, automatizēt procesus un ieviest tehnoloģijas, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) veiktais pētījums PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2024.
Aptauja, kurā piedalījās 387 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, liecina, ka pērn izteikti pesimistisko skatu, ir nomainījis piesardzīgs optimisms. Teju trešdaļa uzņēmumu vadītāju Latvijā (31%), nedaudz mazāk Lietuvā (24%) un Igaunijā (18%), uzskata, ka tuvākā gada laikā pasaulē ekonomikas situācija uzlabosies, savukārt vairāk nekā puse uzņēmēju Lietuvā un Igaunijā, bet 39% Latvijā prognozē, ka situācija ekonomikā nemainīsies. Attiecībā uz savu valstu ekonomiku, vislielākie optimisti Baltijā ir Lietuvas uzņēmēji – 37% šogad sagaida izaugsmi. Latvijā optimistiski par savas valsts tautsaimniecības attīstību noskaņoti 31% uzņēmēju, bet Igaunijā vadītāji ir skeptiski – 52% uzņēmēju šogad rēķinās ar ekonomikas situācijas pasliktināšanos.
Kopumā Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionā (CAE) ekonomikas izaugsmi prognozē 51% vadītāju, bet Rietumeiropā – 32%. Uzņēmēju aptauja liecina, ka gada laikā situācija ir būtiski uzlabojusies, jo pērn prognozes bija izteikti pesimistiskas – 71% uzņēmumu vadītāju Rietumeiropā sagaidīja ekonomikas lejupslīdi.
Vienlaikus ar optimisma atgriešanos, teju nemainīgs ir palicis uzņēmumu vadītāju skats attiecībā uz sevis pārstāvētā uzņēmuma apgrozījuma palielinājumu nākamā gada laikā. Apgrozījuma pieaugumu sagaida 37% aptaujāto Latvijā, 49% Lietuvā un 45% Igaunijā. Baltijas valstu uzņēmēju vidū saglabājas augsta pārliecība par spēju pārvarēt izaicinājumus un nodrošināt uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu nākamo trīs gadu periodā (Latvijā – 72%, Lietuvā – 79%, Igaunijā – 79%). Kopš pagājušā gada šis pārliecības rādītājs ir par dažiem procentpunktiem zemāks.
Uzņēmēji gatavojas transformācijai
Vadītāju aptauja liecina, ka uzņēmēji aizvien vairāk novērtē pārmaiņu un transformācijas nepieciešamību, lai saglabātu biznesa konkurētspēju. 40% aptaujāto uzņēmumu vadītāju Latvijā, 45% Lietuvā un 49% Igaunijā uzskata, ka viņu vadītais uzņēmums pēc desmit gadiem nebūs ekonomiski dzīvotspējīgs, ja saglabās esošo biznesa modeli. Latvijā šis rādītājs gada laikā ir pieaudzis par deviņiem procentpunktiem.
Analizējot nepieciešamos ieguldījumus, kas ļautu efektīvāk realizēt pārmaiņas, uzņēmēji norāda uz procesu un sistēmu automatizēšanu (68% Latvijā, 65% Lietuvā, 72% Igaunijā), kā arī uz darbaspēka kvalifikācijas celšanu (53% Latvijā, 60% Lietuvā, 59% Igaunijā) un investīcijām tehnoloģijās (50% Latvijā, 48% Lietuvā, 52% Igaunijā).
Savukārt, novērtējot galvenos šķēršļus, kas kavē biznesa attīstību, uzņēmumu vadītāji Latvijā (59%) un Igaunijā (67%), kā galveno faktoru min regulējuma prasības, savukārt respondenti Lietuvā, kā būtiskāko šķērsli nosauc uzņēmuma darbinieku kvalifikācijas trūkumu (52%). Uzņēmumu vadītāji Latvijā kā būtiskus faktorus izceļ arī tehnoloģiskās kapacitātes trūkumu (53%) un birokrātiskos procesus savā uzņēmumā (50%). Arī uzņēmumu vadītāji citos reģionos – CAE 64% un Rietumeiropā 65% – norāda uz regulējuma prasību ietekmi un izceļ to kā vistraucējošāko faktoru, lai uzņēmums mainītu veidu, kā tas rada vērtību un gūst labumu.
Vērtējot ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) radīto ietekmi uz uzņēmumu efektivitāti, aptaujas dalībnieki Baltijā neprognozē tik lielu MI risinājumu ietekmi uz viņu vadīto uzņēmumu efektivitāti kā uzņēmēji citviet CAE. Ja Baltijā MI rosinātu efektivitātes pieaugumu tuvākā gada laikā sagaida aptuveni trešdaļa aptaujas dalībnieku, CAE tā ir puse uzņēmumu vadītāju.
Darbaspēka pieejamība – aizvien aktuāla un izaicinoša problēma
Darbaspēka pieejamība ir bijusi un aizvien ir viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras teju visu nozaru uzņēmumi Baltijas valstīs. Latvijā un Lietuvā vairāk nekā puse no aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem (Latvijā pat 64%, Lietuvā 52%) uzskata, ka darbinieku atlase ir kļuvusi grūtāka. Tikai 7% Latvijā un 10% Lietuvā norāda, ka jaunus darbiniekus piesaistīt kļuvis vieglāk, savukārt Igaunijā šogad fiksēts pēdējos piecos gados zemākais rādītājs respondentu vidū, kas norāda, ka jaunu darbinieku piesaiste uzņēmumam kļuvusi grūtāka (38%).
Uzņēmēju prognozes uz biznesa izaugsmi lielā mērā ataino darbinieku piesaistes plāni. Vislielākie optimisti šajā ziņā ir Lietuvas uzņēmumu vadītāji – 55% uzskata, ka šogad viņu uzņēmumos darbinieku skaits pieaugs. Tas ir būtiski vairāk nekā pērn (38%), un pārsniedz izteikti cerīgi noskaņotu respondentu skaitu Latvijā (24%) un Igaunijā (28%).
Savukārt attiecībā uz darbinieku atalgojumu uzņēmumu vadītāju skats Baltijas valstīs ir līdzīgs – aptuveni puse Latvijā un Igaunijā šogad plāno paaugstināt atalgojumu 5% robežās, bet Lietuvā mazliet lielāks ir to vadītāju skaits, kuri algas plāno palielināt 6% līdz 10% apmērā.
Lielākais risks – ģeopolitika, bet traucēklis regulējuma izmaiņas
Novērtējot uzņēmējdarbības vidi un būtiskākos faktorus, kas var radīt draudus biznesa attīstībai, Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji kā galveno risku viennozīmīgi izceļ ģeopolitiska konflikta iespējamību (79% Latvijā, 66% Lietuvā un Igaunijā). Otrs nozīmīgākais risks ir kiberdrošība, bet tādi pērn izteikti riski kā inflācija un energokrīze gada laikā savu nozīmi ir būtiski zaudējuši.
Baltijas uzņēmumu vadītāji ir vienoti savās atbildēs par trim galvenajiem traucēkļiem, kas ir ietekmējuši uzņēmumu darbību. Aptaujātie vadītāji Latvijā kā galveno problēmu akcentē regulējumā izmaiņas (40%), kas liecina, ka uzņēmumu vadītajiem būtiska ir stabilitāte un paredzama biznesa vide. Respondenti Lietuvā kā galveno traucēkli min piegādes ķēdes traucējumus (49%). 51% no uzņēmumu vadītajiem Igaunijā norāda, ka galvenais traucēklis biznesa veiksmīgai attīstībai ir konkurences un tirgus pārkāpumu ietekme.
Attiecībā uz iespējamiem apgrūtinājumiem nākotnē, uzņēmumu vadītāji Baltijā, īpaši Latvijā (63%) un Igaunijā (65%), uzskata, ka galvenais izaicinājums būs saistīts ar likumu un regulējuma izmaiņām. Kiberdrošība ir nākamais būtiskais aspekts, bet trešais faktors ir konkurences un tirgus pārkāpumi.
Savukārt kā galvenās prioritātes, kas būtu jārisina valdībai, pēc Latvijas uzņēmēju domām ir nodokļu vides konkurētspējas celšana (53%), uzņēmējdarbības vides attīstīšana (45%), valsts aizsardzības un drošības stiprināšana (45%), valsts pārvaldes izmaksu samazināšana (44%) un izglītības politikas atbilstība ekonomiskās vides izmaiņām (40%).
Attīsta ilgtspējas iniciatīvas
Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja rāda, ka aptaujāto vadītāju uzņēmumi veic virkni dažādu darbību, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pāreju uz ilgtspējīgāku darbības modeli. Starp darbībām dominē̄ energoefektivitātes uzlabošana, ko uzsākuši 55% aptaujāto uzņēmumu Latvijā, 55% Lietuvā un 54% Igaunijā. Respondenti norāda, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi rada novatoriskas, klimatam draudzīgas preces, pakalpojumus vai tehnoloģijas (Latvijā – 39%, Lietuvā – 40%, Igaunijā – 47%) un pārdod preces, pakalpojumus vai tehnoloģijas, kas atbalsta klimata noturības pasākumus (Latvija – 37%, Lietuva – 35%, Igaunija – 38%).
Aptuveni trešdaļa vadītāju Latvijā (31%) norāda, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi ir izstrādājuši pārejas plānu ilgtspējīgai attīstībai, savukārt vēl 40% šobrīd strādā̄ pie plāna sagatavošanas. Samazinājies to respondentu skaits, kuri atzīst, ka šāds plāns viņu uzņēmumā nav izstrādāts un viņi to gatavot neplāno (29%, pērn – 37%). Līdzīga situācija ir novērojama Igaunijā, kur 28% respondentu apgalvo, ka uzņēmumam ir izstrādāts pārejas plāns ilgtspējīgai attīstībai, bet 41% norāda, ka ir ceļā̄ uz šāda plāna izveidi. Lietuvā tikai aptuveni piektā daļa aptaujāto (21%) norāda uz pārejas plāna esamību, bet vēl 44% strādā̄ pie plāna izstrādes.
