Pieaugošā inflācija un neskaidrības par potenciālajām izmaksām ieviesušas savas korekcijas ne tikai mājokļu tirgū, bet arī komercplatību segmentos, liekot uzņēmējiem būt piesardzīgākiem, piemēram, biroju segmentā aizvien pieprasītāki kļūst nelieli un energoefektīvi biroji, teikts nekustamo īpašumu kompānijas Latio komercplatību tirgus pārskatā.
Savukārt ražošanas telpu nomas un pārdošanas maksas piedzīvojušas nelielu pieaugumu, jo tirgū ir ļoti maz šādu objektu – īpaši reģionos. Arī mazumtirdzniecības telpu segmentā jūtama potenciālo nomnieku vēlme meklēt mazākas un kompaktākas platības, ko sekmējušas e-komercijas iespējas.
“Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva pārskatā norāda, ka Latvijā 2021.gadā starp Baltijas valstīm bija viszemākās ieguldījumu summas uzņēmumos – kamēr Latvijā investēti vien 17 miljoni eiro, Lietuvā – 61 miljons eiro, bet Igaunijā – 60 miljoni eiro. Turklāt šī plaisa var pieaugt, jo, ja kaimiņvalstīs investīciju piesaiste bija ar pozitīvu tendenci, tad Latvijā tā uzrāda negatīvu dinamiku.
“Tas cita starpā parāda arī investoru attieksmi pret Latvijas biznesu, ko šobrīd redzam lēnākā uzņēmējdarbības attīstībā un līdz ar to arī mazākā aktivitātē komerctelpu segmentā,” informē Ijevļeva.
Lai gan 2022.gadā jauno biroju telpu piedāvājums ir augstākais pēdējā desmitgadē – attiecībā pret pērnā gada biroju kopējo platību audzis par aptuveni 23% jeb 400 000 kvadrātmetru –, biroju nomas maksas un pārdošanas cenas nav būtiski mainījušās. Piemēram, A klases biroju nomas maksa tāpat kā pērn ir no 14 līdz 17 eiro, bet pārdošanas maksa no 2500 līdz 3500 eiro par kvadrātmetru.
Darbs attālināti un hibrīda režīmā joprojām ir ļoti aktuāls daudzos uzņēmumos un samazina cilvēku skaitu birojos, teikts Latio pārskatā. Pateicoties inflācijai un pieaugošajām izmaksām, arī darbinieki nesteidzas atgriezties birojos. Vienlaikus uzņēmumi apzinās, ka darbs birojā var veicināt sadarbību. Meklējot kompromisu, aizvien pieprasītākas kļūst nelielas biroju telpas, ko nepieciešamības gadījumā viegli transformēt dažādiem mērķiem, nodrošinot iespēju rīkot gan lielākas tikšanās, gan slēgtā telpā uzņemt klientus.
Šobrīd nomnieki lielākoties meklē nelielas platības, kvalitatīvus A un B klases birojus, kas nepārsniegtu 100 kvadrātmetrus. Būtiska ir gan ēkas energoefektivitāte, gan, domājot par darbiniekiem, arī stāvvietu pieejamība, informē Latio tirgus analītiķe Rūta Roze, skaidrojot, ka tirgū telpas, kas pilnībā atbilstu šiem kritērijiem, ir ļoti maz.
Roze pieļauj, ka tas varētu būt sekmējis jaunu tendenci, kas šobrīd vēl nav ļoti izteikta, taču, pienākot apkures sezonai, varētu tāda kļūt – redzami uzņēmumi, kas atkal pilnībā pāriet strādāt attālināti, bet iknedēļas sapulcēm un saliedēšanas pasākumiem izmanto koplietošanas birojus vai kafejnīcas.
Lai gan industriālo telpu piedāvājums 2022.gadā ir audzis par aptuveni 20%, tas joprojām ir nepietiekams, un tirgū patlaban ir maz cenai un mūsdienu prasībām atbilstošu ražošanas objektu. Tāpēc Rīgā un Pierīgā šādiem īpašumiem pēdējos 12 mēnešus saglabājās stabils pieprasījums gan nomai, gan iegādei, teikts pārskatā.
Tas veicinājis arī nelielu cenu pieaugumu – ja 2021.gadā šādu A klases telpu nomas maksa bija četri līdz pieci eiro par kvadrātmetru, bet pārdošanas maksa 650 līdz 850 eiro par kvadrātmetru, tad 2022.gadā jau attiecīgi pieci līdz seši eiro par kvadrātmetru un 850 līdz pat 1000 eiro par kvadrātmetru. Vienlaikus šobrīd dažādās attīstības fāzēs ir vismaz 17 vērā ņemami industriālo telpu projekti, kas tuvākajos gados paplašinās piedāvājumu un vienlaikus ieviesīs tirgū atkal jaunas korekcijas.
Kopš 2018.gada Latvijā piedzīvots mazākais jaunu mazumtirdzniecības telpu pieaugums, paaugstinoties vien par aptuveni 2%. Vienlaikus arī šajā segmentā redzama tendence, ka potenciālie nomnieki meklē nelielas telpas, turklāt nevēlas tajās veikt papildu ieguldījumus, norādīts Latio tirgus pārskatā. Tāpat tiek vērtēti arī nomas noteikumi, priekšroku dodot telpām, kas nodrošina zemākās izmaksas vai ir skaidri zināms enerģijas piegādātājs un tā prasītās cenas.
Neraugoties uz potenciālo nomnieku mainīgajām prasībām, būtisku iespaidu uz mazumtirdzniecības telpu nomas vai iegādes maksām tas nav atstājis, skaidro Roze. Taču izteikti redzama uzņēmēju vēlme iespēju robežās samazināt izmaksas. Piemēram, tā kā pandēmija daudziem iedzīvotājiem lika mainīt savus paradumus, iepērkoties attālināti, mazie zīmoli šobrīd izvēlas nelielas telpas, aizvien vairāk aprobējot elektroniskos pārdošanas kanālus.
Roze norāda, ka ekonomēt elektroenerģiju sākuši arī lielie tirdzniecības centri, samazinot kondensēšanas sistēmu jaudu, apgaismojumu koplietošanas telpās un dažreiz arī izkārtnēs. Tāpat, piemēram, tirdzniecības centru Akropole pārstāvji tikko informējuši, ka savos veikalos plāno saīsināt darba laiku. Roze uzskata, ka arī šajā ziemā mazumtirdzniecības segmentam, diemžēl, var nākties saskarties ar jaunām grūtībām, lai gan daži tikko tikai spējuši lēnām atkopties no pandēmijas atstātā iespaida.
