Biedrība Bauskas vecpilsēta iniciatīvu portālā Manabalss.lv izveidojusi iniciatīvu Apvedceļu Bauskai, un apvedceļa nepieciešamību apstiprina arī Bauskas novada pašvaldība, aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.
Parakstu vākšanas iniciatori norāda, ka sākoties dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica izbūvei, satiksmes intensitāte pilsētā tikai augs. Izstrādājot tehniskos noteikumus, Bauskas novada pašvaldība tajos iekļāva prasību būvmateriālu transporta ceļa projektēšanai un izbūvei no valsts autoceļa P87 līdz valsts autoceļam V-1022, kā arī tilta pār Mēmeles upi izbūvi, kas vēlāk, jau būvējot Bauskas apvedceļu, organiskie iekļautos kopējā projektā kā šī apvedceļa posms.
“Satiksmes ministrijas (SM) reakcija uz šo tehniskajos noteikumos iekļauto prasību bija nepārprotama – pašvaldībai šī prasība no tehniskajiem noteikumiem ir jāņem laukā, pretējā gadījumā tiks meklēti tiesiski ceļi, kā iespējams šos pašvaldības izsniegtos tehniskos noteikumus noraidīt,” apgalvoja Šomina.
Viņa arī norādīja, ka, attīstoties starptautiskajai tirdzniecībai, uz E67 gadu no gada dramatiski augošā tranzīta satiksmes plūsma pilsētā jau sen kļuvusi nesamērīga ar mazpilsētas apmēriem. Tā graujot un degradējot pilsētas infrastruktūru, izspiežot iedzīvotājus no pilsētas centra, rezultātā ēkas paliekot neapsaimniekotas un pilsētas dzīve kopumā ritot pakārtoti tranzīta maģistrālei. “Prioritāte pilsētā vairs nav tās iedzīvotāji, bet gan pilsētu šķērsojošo kravu tranzīts,” komentēja Šomina.
Biedrība Bauskas vecpilsētai ir sagatavojusi vēstuli, kas nosūtīta Ministru prezidentam, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijai, SM, Kultūras, Labklājības, Veselības, Aizsardzības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, Latvijas Republikas Tiesībsargam, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, Valsts vides dienestam, Zemgales plānošanas reģionam un arī Bauskas novada pašvaldībai. Vēstulē biedrība pieprasa pārskatīt valsts autoceļu attīstības prioritātes 2020.–2040.gadam, nodrošinot baušķeniekiem vienlīdzīgas tiesības uz drošu, veselīgu un pievilcīgu dzīves vidi, iespēju saglabāt Bauskas vecpilsētu un pārtraukt vietējās ekonomikas attīstības bremzēšanu.
Plānots, ka drīzumā SM izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs informatīvo ziņojumu Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040.gadam, kas balstās uz SIA Latvijas Valsts ceļi izstrādāto un Autoceļu padomē atbalstīto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju no 2020. līdz 2040.gadam. Saskaņā ar stratēģiju valsts galveno autoceļu pārbūvi plānots realizēt trīs posmos, un pirmais posms paredzēts no 2020. līdz 2030.gadam. Valsts galveno autoceļu pārbūves pirmā posma trešais attīstības virziens paredz Eiropas autoceļa E67 maršruta posma Latvijā, jeb tā sauktā Via Baltica, pārbūvi posmā Autoceļš A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle), iekļaujot Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi aptuveni 60 kilometru garumā.
Kā vēstulē norāda biedrība, Bauskas iedzīvotājiem neizpratni un protestu rada Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūves projekta kārtējā attālināšana laika mērogā. Plānošanas dokumentos to paredzēts izbūvēt pirmā posma trešajā attīstības virzienā kā pēdējo prioritāti, proti, rindas kārtībā tikai kā astoto, pat nenorādot, kādā stadijā ir dokumentācija un no kādiem līdzekļiem plānots to finansēt.
“Tas kārtējo reizi liek domāt, ka projekts netiks realizēts, jo detalizēti iztirzāts ir tikai pirmās prioritātes pirmais virziens,” uzskata biedrība.
Arī pašvaldība uzskata, ka valsts autoceļu attīstības plānošana ir necaurspīdīga un nesaprotama. Neesot saprotams, kāpēc ar augstāku prioritāti iezīmēti autoceļi A2 un A8, kas, atšķirībā no A7, nepieder pie TEN-T autoceļu pamattīkla. Neesot izprotama prioritāšu izvēle, jo stratēģijā apkopotie ieguvumi no katra projekta realizācijas skaidri parāda, ka visos rādītājos ieguvums no A7 ceļa pārbūves dod lielāku efektu nekā jebkura cita projekta realizācija.
Biedrība īpašu uzsvaru vēstulē likusi uz Bauskas vecpilsētas kā valsts pilsētbūvniecības pieminekļa saglabāšanu. Automaģistrāle A7 tiešā veidā šķērso Bauskas pilsētas vēsturisko centru, no kā cieš virkne maģistrāles tuvumā esošo ēku ar augstu kultūrvēsturisko vērtību. Maģistrāle virzās tieši gar Bauskas vēsturisko rātslaukumu, neskatoties uz vēsturiskā rātslaukuma atjaunošanu.
“Transporta radīto trokšņu, vibrāciju un izmešu dēļ laukumu joprojām nevar pilnvērtīgi izmantot kā pilsētas centrālo atpūtas pasākumu un svētku rīkošanas vietu. Autotransporta plūsmas radīto trokšņu un izplūdes gāzu dēļ cilvēki nelabprāt izmanto laukumā izvietotās vasaras kafejnīcas, kas mazina arī vietējo uzņēmēju ienākumus,” pauda biedrība.
Iniciatīvas autori arī norāda, ka maģistrāle ir milzīgs apdraudējums arī iedzīvotāju drošībai. Tā sašķeļ pilsētu divās daļās, un iedzīvotājiem ik dienas ir jāšķērso noslogotais transporta ceļš. Ik dienas šis ceļš jāšķērso arī simtiem Bauskas bērnu, lai nokļūtu izglītības iestādēs.
Biedrība ir izveidojusi iniciatīvu Apvedceļu Bauskai Manabalss.lv, kurā aicina iedzīvotājus parakstīties par Bauskas apvedceļa projekta realizāciju vienlaikus ar Rail Baltica attīstību Latvijas Dienvidu posmā. Bauskas novada pašvaldība pievienojas biedrības aicinājumam.
