Mājas Būvinženieris Uzticīgs tiltiem un idejām

Uzticīgs tiltiem un idejām

30/06/2023

476

Viņa pirmā aizraušanās bija kino radīšana, vēlāk sapņojis par kuģošanu tālās jūrās, taču, kādas idejas iedvesmots, savu dzīvi nolēmis saistīt ar ceļiem un tiltiem. Rūdolfs Gruberts ir vadošais tiltu būvinženieris akciju sabiedrībā Ceļuprojekts, nozarei un savai pirmajai un vienīgajai darbavietai uzticīgs jau vairāk nekā pusgadsimtu. Pērn pelnīti kļuvis par Būvindustrijas lielās balvas laureātu nominācijā Mūža ieguldījums būvindustrijā.

Arvien turpina sevi pilnveidot, apgūt jaunas zināšanas un ar tām dalīties. Ilgus gadus pacietīgi darbojies tiltu inženiera Raimonda Maslovska un Jāņa Zavicka grupās, praktiski realizējamos projektos pārvēršot gan modificētas padomjlaiku tipveida dzelzsbetona, gan individuālas tēraudbetona tiltu būves, kā arī piedaloties visu Latvijā pirmo tērauda slīpsaišu gājēju tiltu konstruēšanā. Sagaidījis savu iespēju kļūt par vadošo tiltu būvinženieri, apliecinājis profesionalitāti būvprojektu vadīšanā, autoruzraudzībā, būvuzraudzībā un būvprojektu eksperta statusā. Stingrs un prasīgs, radis neatlaidīgi sekot būves pamata idejai, iespējami labākā mērķa sasniegšanai enerģiju nekad nav žēlojis.

Par mūsu satikšanās vietu Rīgā Rūdolfs Gruberts apzināti izraudzījies Laimas pulksteni. No turienes labi redzama projektēšanas institūta Rūpnīcprojekts kādreizējā ēka Kaļķu un Vaļņu ielas stūrī, kur jaunekļa gados vasaras brīvlaikā guvis pirmo darba pieredzi. Izvācis vecā jumta dakstiņu seguma atlūzas un, lai gaužām garlaicīgajā procesā sevi uzmundrinātu, izklaidējoties no augšas pa reizei nometis kādu akmentiņu meitenēm pie kājām. No leģendārā laikrāža viegli sasniedzami arī tilti un tiltiņi pār pilsētas kanālu, un sarunbiedrs mani pārsteidz ar nelielu ekskursiju un apbrīnojamām vēstures zināšanām. Saistošais stāstījums mijas ar bažām par nesen pamanītām plaisām asfaltā virs tā dēvētā Aleksandra tilta pār kanālu Brīvības bulvārī. Nekādi joki neesot, 1858.gadā būvētais un vairākkārt paplašinātais tilts steidzami rūpīgi jāapseko, lai precizētu remonta darbu apjomu.

Kad šķērsotas vēl citas pārejas, nogruntējamies uz soliņa Kronvalda parkā, ar skatu uz pagājušā gadsimta 60.gadu beigās vēl topošā inženiera Rūdolfa Gruberta konstruēto gājēju tiltu pār kanālu – viņa pirmo patstāvīgo projektu. Monolītais dzelzsbetona gājēju tilts ar laidumu 28 m un 4,5 m konsolēm uzbūvēts trīs mēnešu laikā pirms teju 52 gadiem un, kā skumji un vienlaikus ironiski piebilst autors, bez grafiti ķēpājumiem izskatījies labāk.

Droši vien jūtaties lepns, vērojot, cik intensīvi šis tiltiņš tiek izmantots, bet vai atminaties tā projektēšanu un būvniecības gaitu?
– Protams! Agrāk te bija koka kājnieku tilts. (Rāda fotogrāfiju Ziedoņa Vecvagara 1996.gadā izdotajā grāmatā Rīgas tilti un satiksmes pārvadi.) Gan arhitektam Frišenfeldam, gan man bija doma projektā atkārtot pilsētas galvenā inženiera Ādolfa Agtes skaisti veidoto kājnieku tilta vieglo mūra loku pie Bastejkalna, taču Kronvalda parkā šai vietā monolītā dzelzsbetona būvē tas nebija tik vienkārši izdarāms. Īpašus apstākļus radīja arī parka koku radītā šaurība un nepieciešamība saglabāt kanāla krastus un apstādījumus. Risinājums rasts, tilta vidusdaļā ieliekot papildu siju, bet galos ar betonu pildītas konsoles, taču ar to nebija gana, lai būve izturētu gājēju un 10 t auto aprēķina slodzi, tāpēc zem īsajām ar betonu pildītajām konsolēm zemē tika ierakti un nospriegoti papildu atsvari. Joprojām viss darbojas, un nekādas plaisas nerodas.
Tiltiņu vajadzētu atjaunot – lai nodrošinātu ūdens noteci, būtu jānoņem liekā asfalta kārta, jāuzliek arī mūsdienīga izolācija. Sen nav atsvaidzināts margu krāsojums, lai gan tās joprojām ir stingras un stabilas. Kādam no vecajiem inženieriem mana kolēģa margu rasējuma ideja nav patikusi, viņš teicis, ka šīs cik-cak margas esot antisovetskije (pretpadomju – red.). Saprotams, jo tās nerotāja zvaigznes. (Smejas.)
Savā dzīvē vienmēr esmu centies meklēt ideju risinājumus, bet šis tiltiņš bija pirmais objekts, kur vajadzēja rast izeju no situācijas – kā atrisināt to, ko grūti atrisināt.

Sarunu sākām par tiltiem un ideju attīstīšanu, taču Pamatakmens saņēmējiem tradicionāli ierasts vaicāt par izjūtām, turot rokās prestižo balvu. Vai esat gandarīts par šādu savā nozarē ieguldītā darba novērtējumu?
– Man šis apbalvojums ir kā atzinība par izturību un uzticību tiltiem un savai darbavietai, ar ko esmu saistīts jau no 60. gadu vidus un kas pēc Rīgas Celtniecības tehnikuma (RCT) beigšanas neklātienē un sevis apliecināšanas darbā tiltu nodaļā man deva svētību un stipendiju tālākām studijām Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI), tagad – Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).
Par izvirzīšanu apbalvojumam jāpateicas maniem tiltu daļas jaunajiem kolēģiem, ar kuriem kopā esmu nostrādājis un dalījies savā pieredzē vien desmit, divdesmit gadu. Uzskatu, ka ceļu un tiltu projektēšanas un būvniecības jomā netrūkst arī citu speciālistu, kas būtu pelnījuši, ka viņus pamana un uzteic.