Padomju armijas karavīru pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā varētu izmaksāt 2-3 miljonus eiro, šodien preses konferencē informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).
Tā esot provizoriskā summa, un precīzas darbu izmaksas būs zināmas pēc tam, kad tiks izraudzīts būvnieks un noslēgts līgums par nojaukšanu.
Līdzekļi tiks ņemti no pašvaldības rezerves fonda, bet pašvaldība cer, ka finansējumu pieminekļa nojaukšanai varēs iegūt arī no valsts budžeta.
Viņš atklāja, ka ir beidzies pirmais pieminekļa nojaukšanas organizēšanas posms. Ir veikta izpēte un projektēšana.
Izpētē atklāts, cik šis piemineklis ir pamatīga un monolīta būve. Piemineklis ir veidots kā metāla konstrukcija ar leņķveida dzelžiem un armatūras tīklojumu, kas piepildīts ar vairākiem tūkstošiem tonnu betona.
Šīs konstrukcijas pamatīgumu apliecinot arī neveiksmīgais spridzināšanas mēģinājums, kurā tika izmantots liels daudzums sprāgstvielu, bet kas piemineklim nenodarīja būtisku kaitējumu.
Staķis piebilda, ka tik monolītu objektu, kāds ir šis, uzspridzināt esot ārkārtīgi sarežģīti un bīstami.
Turpmāko divu nedēļu laikā pašvaldība veiks pārrunas ar būvniekiem, bet pēc tam tiks noslēgts līgums par pieminekļa nojaukšanu.
Lai iekļautos likumā noteiktajā termiņā, nojaukšanas darbi esot jāsāk jau vasarā, piebilda Staķis. Viņš uzsvēra, ka nevar atklāt, kad sāksies pieminekļa nojaukšana, bet apliecināja, ka līdz Saeimas dotajam termiņam – 15 novembrim, tas tiks izdarīts.
Kā preses konferencē informēja pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange, Latvijas Okupācijas muzejs esot informējis pašvaldību, ka tam nav nepieciešami pieminekļa fragmenti. Līdz ar to piemineklis pēc nojaukšanas tiks utilizēts. Kā tas notiks, Lange pagaidām neatklāja.
Kā ziņots, 23.jūnijā stājās spēkā likums Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā, saskaņā ar kuru publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā, izņemot akreditētus muzejus, aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940.gada un atbilst vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem – tie slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, tie slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju vai arī tie ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Atbilstoši likumam ticis noteikts, ka Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments ir demontējams, savukārt iepriekš minētajiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Latvijas Mākslinieku savienība un Latvijas Okupācijas muzejs jūnija beigās pēc demontējamo objektu izvērtēšanas nolēma, ka demontējami ir 69 objekti, un valdība šo sarakstu apstiprināja. Demontējami objekti ir visos Latvijas vēsturiskajos novados, 23 pašvaldību teritorijās.