Vadlīnijas kvalitātes kontroles sistēmai

0
3060

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) sadarbībā ar būvniecības nozares pārstāvjiem izstrādājis projektu vadlīnijām būvdarbu veicēja kvalitātes kontroles sistēmai (KKS).

Vadlīniju mērķis ir sniegt atbalstu būvdarbu veicējiem KKS izstrādei un ieviešanai būvobjektos, lai nodrošinātu būvdarbu kvalitātes atbilstību Latvijas būvnormatīvos, standartos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem rādītājiem.

Ieteikumu dokuments

Vadlīnijas ir ieteikuma rakstura dokuments, kurā sistemātiski apkopotas nozīmīgākās prasības un procesi, kas būvdarbu veicējam jāparedz, radot savu kvalitātes kontroles sistēmu. Tās nepieciešamība izriet no speciālajiem būvnoteikumiem. Piemēram, Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 Ēku būvnoteikumi 124. un 125.punktā noteikts, ka būvdarbu veicējs ir atbildīgs par būvdarbu kvalitāti un KKS izstrādā katrs uzņēmums atbilstoši savam profilam, darbu veidam un apjomam.

Vadlīniju projektā ņemta vērā gan būvuzraudzības nozares apkopotā prakse un ieteikumi, gan BVKB būvdarbu kontroles gaitā gūtā pieredze. Tās ir balstītas Eirokodeksa standartos, atbilst nacionālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības nozarē.

Vadlīnijas rekomendē KKS vispārīgajā daļā noteikt un aprakstīt galvenos būvdarbu norises principus, kvalitātes kontroles procesus, darbības un atskaites, kas būvdarbu veicējam kā jomas profesionālim būtu jāpilda. KKS aptver procesus, ar kuriem visi būvniecības dalībnieki var rēķināties no iepazīšanās ar būvprojektu līdz objekta pieņemšanai ekspluatācijā.

KKS paredz atbildīgo personu un būvspeciālistu noteikšanu, atsevišķo būvdarbu veicēju un to darbinieku pārbaudi, atbilstības pārbaudi būvizstrādājumiem un mērinstrumentiem u.c.

Prasības būvprojektā

Nozīmīgs priekšnoteikums sekmīgi organizētai būvniecībai ir kvalitātes nodrošināšanas plāns (KNP), kas konkrētam būvlaukumam izstrādāts, ņemot vērā būvniecības dalībnieku uzņēmumu KKS. KNP var iekļaut darbu veikšanas projektā (DVP). Lai to sagatavotu, ir jāiepazīstas ar objekta būvprojektu un jānoskaidro tajā definētās prasības, arī par būvdarbu izpildes klasi un inspekcijas līmeni.

KNP rekomendējam iekļaut:

● procedūras un instrukcijas, kurās aprakstītas par darbu izpildi atbildīgo personu darbības;
● pārbaudāmo būvdarbu veidu sarakstu, kurā noteikta atsevišķu būvdarbu kvalitātes pārbaude un apjoms;
● pārbaudāmo būvdarbu veidu programmas īstenošanai vajadzīgās veidlapas un formas, to reģistrēšanas un uzglabāšanas principus;
●pārbaužu programmas atskaiti, kurā sagrupēti galvenie būvprojektā norādītie būvdarbu izpildes un kvalitātes kontroles sasniedzamie rādītāji;
● uzaicinājumu uz pārbaudi, kurā norāda procedūru, ar kuru darbu izpildītājs uzaicina par būvdarbiem atbildīgās personas pieņemt atsevišķas operācijas vai pabeigtos darbus;
● materiālu saskaņošanas formas;
● atsevišķo būvdarbu veicēju saskaņošanas kārtību;
● būvprojekta aktuālās versijas reģistru un būvprojekta izmaiņu reģistru, ja dokumentācija neatrodas Būvniecības informācijas sistēmā (BIS);
● darbu organizēšanas projekta izstrādāšanas kārtību būvprojektam un darbu organizēšanas shēmas citos gadījumos;
● izpilddokumentācijas aprites kārtību.

Būvprojektā definētās prasības ieteicams sagrupēt, izveidojot pārbaudāmo būvdarbu veidu sarakstu – vispārīgās prasības, prasības, kas ietekmē nesošās konstrukcijas un būves drošumu, prasības pārējiem būvdarbiem, kas tieši neattiecas uz būves drošumu.

Pārskatāma informācijas aprite

Svarīga loma sekmīgā būvdarbu norisē ir informācijas apritei. Būvdarbu veicējs KNP vai DVP apraksta kārtību informācijas apmaiņai un lēmumu pieņemšanai. Pirms būvdarbu sākšanas būvdarbu veicējs vienojas ar pārējiem būvniecības dalībniekiem par konkrētu informācijas apmaiņas un lēmumu pieņemšanas kārtību.

Svarīgi informācijas apmaiņas sistēmu veidot pēc iespējas pārskatāmāku un izsekojamāku, lai nepārprotami varētu identificēt darbojošās personas un to ievietoto saturu. Tāpēc galvenajam būvdarbu veicējam ir jābūt tam, kas KNP nosaka kārtību, kā tiek saņemta, reģistrēta, aktualizēta būvprojekta un detalizētāku rasējumu dokumentācija no būvdarbu pasūtītāja.

Būvprojekta un detalizētāku rasējumu aprites kontrole starp galveno būvdarbu veicēju un atsevišķu būvdarbu veicējiem var notikt, izdrukāto dokumentācijas versiju nododot ar pieņemšanas-nodošanas aktu. Ja būvprojekts ir izstrādāts un saskaņots elektroniski BIS, būvprojekta sākotnējā un visas aktualizētās versijas būvniecības procesa dalībniekiem ir pieejamas BIS.

Mainot KNP vai DVP, būvuzņēmējam rekomendēts izstrādāt jaunu dokumenta revīziju, to reģistrējot lietvedībā saskaņā ar uzņēmumā noteikto kārtību, un informēt par to pārējos projektā iesaistītos atbildīgos speciālistus.

Kā nodrošināt atbilstību

Būvdarbu veicējam ir pienākums nodrošināt vienu no Eirokodeksa pamatnosacījumiem – būvdarbus izpilda personāls, kam ir atbilstīgas prasmes un pieredze. Lai izpildītu šo nosacījumu, būvdarbu veicējs, ņemot vērā definētās vispārīgās un speciālās prasības būvdarbiem, KNP vai DVP nosaka darbu vadītājus un izpildītājus, kuru kvalifikācijas pārbaude ir obligāta, kā arī paredz pārbaudes kārtību. Prasības izpildīto darbu kvalitātes kontrolei nosakāmas arī gadījumos, kad darbiem ar zemāku risku, piemēram, apdare, teritorijas labiekārtošana u. tml., piesaistīts atsevišķo būvdarbu izpildītājs.

KNP vai DVP paredz ne mazāk kā pamata pārbaudes visiem objektā ievestajiem būvizstrādājumiem, pārbaudot ražotāja deklarētos kvalitātes atbilstības dokumentus, tajos norādītos ražošanas standartus, kritērijus un īpašības, ja būvprojektā vai citos dokumentos nav izvirzītas papildu pārbaudes, piemēram, paraugu testēšana u. tml. Ja konstatētas neatbilstības un defekti, būvdarbu veicējs KNP vai DVP apraksta kārtību, kā tie tiks novērsti.

Būvdarbu veicējs KNP vai DVP apraksta arī kārtību, kādā būvniecības dalībnieki vienojas par būvprojekta grozījumu izstrādi, nepieciešamības gadījumā organizē ekspertīzi un saskaņošanu. Būvdarbu veicējs identificē atbildīgās personas šajā procesā.

Vadlīnijas meklējiet BVKB mājaslapas bvkb.gov.lv sadaļā Būvniecība – Būvdarbi un pieņemšana ekspluatācijā – Būvdarbu kontrole.

Māris Demme, Būvniecības valsts kontroles biroja Būvniecības kontroles departamenta direktors

Pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris decembra numura (Nr.77).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.