Siltumizolācijas materiālu piedāvājums ir ļoti plašs. Katrs ražotājs sniedz izvērstu preču raksturojumu, tomēr atsevišķas tehniskās īpašības raisa virkni jautājumu. Viens no tiem – vai sienu siltināšanas materiāli elpo, un vai tiem ir jāelpo?

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pirms 40, 50 un vairāk gadiem celtās mājās. Viens no risinājumiem to uzlabošanai ir ēku atjaunošana. Līdztekus tiek īstenoti arī jauni projekti – top gan daudzdzīvokļu nami, gan privātmājas.

Jebkurā gadījumā ļoti svarīga ir piemērota siltumizolācijas risinājuma izvēle. Energoefektivitātes projektu nozīmīgumu apliecina virkne valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta mehānismu, kas uzlabo energoefektivitāti, – gan renovācija, gan jaunu ēku celtniecība sabiedriskajā un privātajā sektorā.

Kāpēc radies mīts par elpošanu?

Pirmie projekti daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmā īstenoti aptuveni pirms 20 gadiem. Pieredzes un zināšanu trūkuma dēļ pieļauta virkne kļūdu, kas raisījušas iedzīvotāju neapmierinātību un neizpratni. Neviennozīmīga attieksme pret ēku renovācijas projektiem sabiedrībā valda joprojām.

Vienu no lielākajām problēmām radīja veco koka logu maiņa pret PVC logiem, aizmirstot par ventilācijas sistēmas atjaunošanu un uzlabošanu. Koka logi nebija hermētiski un veica dabiskās ventilācijas funkciju. Tos aizstājot ar energoefektīvāku risinājumu, tika samazināts gaisa apmaiņas ātrums. Veicot šādas pārmaiņas, bija nepieciešami uzlabojumi ventilācijas sistēmā, bet bieži vien te tika ekonomēts. Šāda ekonomija, neietverot nevienu no svarīgākajiem ēku renovācijas aspektiem, radīja virkni problēmu. Dzīvokļu īpašnieki secināja, ka pēc fasādes siltināšanas iekštelpās paaugstinājies mitrums. Līdzīgas kļūdas radīja negatīvu attieksmi pret izvēlēto renovācijas tehnoloģiju un lietotajiem materiāliem.

Cik ilgi atmiņā saglabājas mīti?

Tagad sabiedrība ir daudz zinošāka energoefektivitātes jautājumos, mainījusies arī pieeja pret siltināšanu. Priekšnoteikumi atbalsta saņemšanai ir nopietni, un renovācijas laikā veicamie darbi – apjomīgi. Izpratne par siltumizolācijas materiāliem un to lietojumu ir palielinājusies, taču attieksme pret putupolistirolu joprojām ir piesardzīga. Sabiedrībā iesakņojies mīts, ka sienām ir jāelpo. Bet vai sienu uzdevums ir elpot, un kas uztur šo mītu?

Bieži vien tiek jaukti divi termini – gaisa un mitruma caurlaidība, kas ir atšķirīgi fizikāli procesi. Materiāla mitrumcaurlaidība ir ļoti svarīgs parametrs, kas saistīts ar ēkas konstrukcijās notiekošajiem mitruma procesiem un to pārmaiņām laika gaitā pie mainīgiem klimatiskajiem apstākļiem. Pie nepareizi izbūvētas konstrukcijas sienā var veidoties mitrums.

Vairākos pētījumos secināts, ka putupolistirola izmantošana ēku siltināšanā atbilst Latvijas būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Kādā pētījumā analizētas visas tipveida mūra konstrukcijas un tajās notiekošie mitruma procesi. Pētījumā secināts – ja mūra konstrukcijas siltina ar putupolistirolu, Latvijas klimatiskajos apstākļos neveidojas nevēlami mitruma procesi, kas var negatīvi ietekmēt konstrukciju ekspluatācijas īpašības.

Ēkas gaisa caurlaidība vērojama nehermētiski izbūvētās konstrukcijās un nav vēlama. Noteikumu par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika IV nodaļā minēti maksimālie gaisa caurlaidības rādītāji. Ja tos neievēro, tiek paaugstināti siltuma zudumi un konstrukcijā var veidoties liels mitruma daudzums, kas veicina tās bojāšanos.

Mitruma veidošanās riski – minimāli

LBN 002-19 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika noteikts, ka ēku norobežojošajām konstrukcijām projektēšanas stadijā nepieciešams veikt tvaika caurlaidības aprēķinus. Likumdošanā minēti trīs atšķirīgi gadījumi tvaika caurlaidības aprēķinam:

1. Ja siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd ir vismaz piecas reizes lielāks par aukstajai pusei piegulošo slāņu kopējo ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalentu sd, sienas konstrukcijā neveidojas nevēlami tvaika caurlaidības procesi un konstrukcija atbilst Latvijas klimatiskajiem apstākļiem;

2. Prasības netiek izpildītas, un ir nepieciešams veikt padziļinātākus aprēķinus:

a) pēc padziļinātajiem aprēķiniem tiek atklāts, ka projektējamā konstrukcija atbilst Latvijas būvnormatīva prasībām. Konstrukcijas siltināšana tiek atstāta iepriekšējā risinājumā;

b) aprēķini rāda, ka konstrukcijā rodas ievērojams mitruma daudzums, kas vasarā nespēj izžūt. Lai novērstu nepilnības, nepieciešama siltināšanas materiāla maiņa.

Mūsdienās norobežojošajām konstrukcijām ir vairākas sastāvdaļas ar atšķirīgiem siltumtehniskajiem parametriem. Šie aprēķini nepieciešami, lai izvērtētu kondensāta veidošanās riskus konstrukciju iekšējās virsmās. Ja aprēķini netiek veikti, ir risks, ka ilgtermiņā uzkrāsies ūdens un radīs neatgriezeniskus konstrukcijas bojājumus. Ja aprēķinos konstatēti neatbilstoši konstrukcijas mitruma caurlaidības rādītāji, nepieciešama pārbūve.

Pētījumi liecina, ka putotā putupolistirola siltumizolācijas materiālu mitruma pārneses īpašības ir atšķirīgas, bet ne sliktākas kā citiem siltumizolācijas materiāliem. Izvērtējot pētījumu rezultātus, secināts, ka, veicot padziļinātus aprēķinus norobežojošajām konstrukcijām, kuras siltinātas ar putupolistirolu, ziemas mēnešos kondensāta nav vai arī tas rodas tādā apjomā, kas vasarā izžūst. Tādējādi būvelements atbilst būvnormatīva LBN 002-19 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika nosacījumiem.

Vai sienām jānodrošina gaisa maiņa?

Termins sienas elpošana visvairāk atbilst ēkas gaisa caurlaidības rādītājiem. Sabiedrībā tiek uzturēts mīts, ka sienām jābūt elpojošām, bet vai tā ir patiesība? Aprēķini liecina, ka četru cilvēku ģimene telpā rada ap pieciem sešiem kilogramiem ūdens tvaiku. Šādu gaisa apjomu nav ieteicams izvadīt caur norobežojošām konstrukcijām, jo tas veidos daudz lielāku kondensātu, nekā iespējams izvadīt caur hermētisku konstrukciju, un veicinās bojājumus. Nekontrolējama gaisa maiņa pasliktina konstrukciju siltumtehniskos rādītājus un palielina apkures rēķinus. Lai šādu mitruma daudzumu izvadītu no iekštelpām, nepieciešama ventilācijas sistēma. Noteikumos par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija minēts – ja vienīgais telpas gaisa piesārņojuma avots ir cilvēks, svaigā gaisa padeves absolūtais minimums ir 15 m3/h uz cilvēku.

Norobežojošo konstrukciju galvenais uzdevums ir pasargāt iekštelpas no āra klimatisko apstākļu ietekmes – vienalga, vai tas ir vējš, lietus, karstums vai aukstums. Šo faktu apstiprina būvnormatīvā iekļautie maksimālie ēku gaisa caurlaidības rādītāji. Tie noteikti, lai uzlabotu konstrukciju ilgmūžību un mazinātu siltuma zudumus. Normatīvās vērtības ik pa laikam tiek pārskatītas. Mūsdienās tehnisko risinājumu un materiālu klāsts ir ļoti plašs, tāpēc nepieciešams rūpīgs to izvērtējums. Energoefektivitātes rādītāji, kas jāsasniedz jaunbūvēs un rekonstruējamās ēkās, nav izpildāmi tikai ar siltumizolācijas materiāla biezuma palielināšanu.

Energoefektīvās būvēs aizvien lielāka nozīme tiek pievērsta hermētiskumam, maksimāli kontrolējot caur konstrukcijām izplūstošo un nekontrolējamo gaisa maiņu. Lai nodrošinātu iekštelpu mikroklimatu – temperatūru un mitrumu –, tiek lietotas aizvien sarežģītākas ventilācijas sistēmas, kas uzlabo gaisa kvalitāti un samazina apkures rēķinus. Iepriekš sacītais liek secināt, ka sienām nav jāelpo un nav pat ieteicams, ka tās elpo. Taču aktuāli ir jautājumi ­– kāpēc radīts mīts par sienu elpošanu, un kam tas nepieciešams?

Būvniecības tehnoloģiju ievērošana

Siltinot ārsienas, svarīgi ievērot LBN 002-19 noteiktās būvizstrādājumu un būves elementu aprēķina vērtības. Apmesto fasāžu siltināšanā nepieciešams ievērot Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijas ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG 004.

Viens no šajās sistēmās sertificētajiem un plaši lietojamajiem materiāliem ir putupolistirols. ETAG 004 sertificētās sistēmas nozīmē ilgmūžību, paaugstinātu ugunsnoturību – Bs1,d0 ugunsnoturības klase, uzlabotu energoefektivitāti un ražotāja garantiju. Sertificētas sistēmas esamība tiek pieprasīta visos ar ES finansējumu saistītajos projektos, kas tiešā veidā pierāda lietotās sistēmas un materiālu kvalitāti. Veicot gan sabiedrisku, gan privātu ēku būvniecību, nepieciešams ievērot sertificētajās sistēmās iekļautos tehniskos risinājumus, jo tas garantē īstenotā risinājuma efektivitāti un kvalitāti.

Ekoloģiskie aspekti

Siltināšanas projektos izmanto dažādus materiālus, un katrs no tiem atšķiras ar tehniskajiem parametriem. Putupolistirolu, ko ražo arī vietējie uzņēmumi, ļoti plaši lieto energoefektivitātes paaugstināšanas projektos un jaunbūvēs gan Eiropā, gan ārpus tās. Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Vācijā vairāk nekā pusei ēku fasādes siltinātas ar putupolistirolu. EPS tiek uzskatīts par ilgmūžīgu materiālu, kas nodrošina augstvērtīgu siltumtehnisko parametru saglabāšanos ilgtermiņā.

Putupolistirols tiek ražots no polistirola un sastāv no 96 – 98% gaisa. Materiāls ir viegls, to iespējams pilnībā pārstrādāt. Putupolistirols tiek uzskatīts par vienu no ekoloģiskākajiem siltināšanas materiāliem, kura ražošana, ekspluatācija un pārstrāde neatstāj ievērojamu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Nevienā ES valstī netiek kultivēts mīts par sienu elpošanu. Tieši pretēji – tiek uzsvērts, ka viena no putupolistirola labākajām īpašībām ir hermētiskums, kurš nodrošina augstvērtīgus siltumtehniskos parametrus mainīgos klimatiskajos apstākļos.

Intars Siliņš, SIA Tenapors produktu attīstības inženieris

Pievienot komentāru