Mājas Būvinženieris Vairāk ambīciju un veselīga azarta!

Vairāk ambīciju un veselīga azarta!

28/08/2023

639

Kad norunātajā vietā Rīgā tiekos ar Arturu Neiburgu, Būvindustrijas lielās balvas Pamatakmens laureātu nominācijā Gada students 2022, apjaušu, ka daudzi iepriekš sagatavotie sarunas pieturpunkti jāprecizē un jāpārskata.

Viņš nav students ierastajā izpratnē, lai gan arī pašlaik kāpj zināšanu kalnā un apgūst būvzinātni doktorantūrā. Tā gan nav viņa vienīgā nodarbošanās. 38 gadus vecais liepājnieks ir vieslektors Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) Jelgavā, attīstības projektu direktors un valdes loceklis konstrukciju projektēšanas uzņēmumā SIA Sitera, ko 2017.gadā izveidojis kopā ar domubiedriem.

A.Neiburgs ar būvniecības nozari saistīts teju 19 gadu, karjeras laikā, kā pats saka, daudz kam sakostiem zobiem vilcis cauri, tāpēc spēj saredzēt vājos posmus un iespējas gan nozarē kopumā, gan izglītības jomā. Viņš uzskata – bez zināšanām, veselīga azarta un ambīcijām attīstība un virzība nav iespējama.

Kādas bija emocijas, uzzinot, ka esat ieguvis Būvindustrijas lielo balvu nominācijā Gada students 2022?
– Pārsteigums bija patīkams. Zināju, ka esmu pieteikts nominācijai, taču vēl tobrīd, kad Vides un būvzinātņu fakultātes Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāja, asociētā profesore Sandra Gusta pavēstīja, ka jābrauc uz Rīgu, uz svinīgo ceremoniju, neko nenojautu, vien darbu skrējienā iezīmēju šo datumu kalendārā. Pēc tam gan viss tapa skaidrs! (Smejas.)
Prieks, ka esmu novērtēts. Uztveru to kā bonusu iegūtajam maģistra grādam, kā prēmiju par to, ka pēc pauzes atsāku studijas un veiksmīgi spēju visu apvienot.

Vai šī ir jūsu pirmā tik prestiža un vērā ņemama atzinība?
– Ar līdzīgiem apbalvojumiem nevaru lepoties. Uzskatu – labākā balva ir tā, uz ko neesi gājis apzināti, bet esi citu pamanīts un novērtēts.
Pēc publiskas atzinības gan nekad neesmu tiecies, pats sevi nekur nepiesaku un neizvirzu, taču tas nenozīmē, ka to nevajag. Nozares kontekstā Būvindustrijas lielā balva ir ļoti labs un prestižs pasākums. Cilvēki tam seko līdzi, un, kas zina, varbūt kādam tieši šī ir iespēja noskatīt centīgu studentu vai aizrautīgu jauno speciālistu, ko aicināt pie sevis darbā.

Apbalvojumu saņēmāt par izcili novērtēto maģistra darbu Vienlaiduma siju ražošanas un montāžas resursu optimizācija, pielietojot parametriskos algoritmus. Kas tajā tik nozīmīgs un oriģināls?
– Mans darba vadītājs Bruno Ķirulis, Būvkonstrukciju katedras viesdocents, augstu novērtēja to, ka kompleksu tehniski ekonomisku problēmu risināju, izmantojot mūsdienīgas datoranalīzes metodes. Pielietoju gan būvniecības informācijas modelēšanu (BIM), gan matemātiskās optimizācijas algoritmus, kas ir divu inženierzinātņu nozaru veiksmīgs apvienojums. Vairāku parametru ietekmes analīzei izmantojamie optimizācijas algoritmi pieprasa, lai optimizācijas problēma tiktu noformulēta ļoti korekti, un man izdevās sekmīgi ar to tikt galā.

Ne vien veiksmīgi tikāt galā, bet, kā vērtē maģistra darba vadītājs, apliecinājāt izcilu izpratni konstrukciju mehānikas analīzē un modelēšanā! Kas rosināja pēc gadiem atkal būt studenta kārtā un iestāties maģistrantūrā?
– Gan toreiz, kad kļuvu par studentu pēc vidusskolas beigšanas, gan tagad sabiedrības uzskats, ka augstskolas diploms kā papīrs ir ļoti vērtīgs, nav mainījies. Mana apņemšanās vienmēr bijusi studēt zināšanu, nevis papīra dēļ. Kad absolvēju Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), šķita, ka gana esmu mācījies un ieguvis, biju gatavs iet strādāt, un tā arī notika. Zināju – ja būs brīdis, kad mani interesēs apgūt ko jaunu, skološos tālāk. Tā reize pienāca! (Smejas.) Nevar teikt, ka man ar bakalauru bija par maz; maģistros iestājos, jo vēlējos pilnveidot savu akadēmisko zināšanu līmeni, veidot dziļāku un zinātniskāku izpratni par to, kas mani saista. Starp citu, vairāki kursabiedri, ar ko kopā studēju maģistros, bija mani studenti, kuriem iepriekš mācīju gan par BIM, gan digitalizāciju. (Smaida.)

Vai arī maģistrantūrā kāds studē papīra dēļ?
– Diemžēl, un tas skumdina. Nevēlos vispārināt, taču bieži vien tas dokuments ir pāri visam. Pēc tam dzird – cilvēks ar augstāko izglītību, pat maģistrs, bet nevar atrast darbu. Vadot AS UPB inženieru biroju un tagad Siterā piedzīvoju ārkārtīgi daudz interviju, veicu atlasi, satiku vairākus simtus jauno speciālistu un pārliecinājos, ka dokumentam īsti nekad nav bijusi lielākā nozīme, lai kādu pieņemtu darbā. Tas papīrs ir otršķirīgs. Ja cilvēks ir zinošs, ja ir vēlme iemācīties, viņš nepieciešamās lietas apgūs. Protams, izglītība ir svarīga, un akadēmiskais grāds – tā ir zināma bāze –, taču tam visam jābūt sasaitē ar iniciatīvu iemācīties ko jaunu, citādi tam nav jēgas, un izglītības dokuments tiešām ir tikai papīrs.