Valdība sola atbalstu kultūrvēsturisko valsts ēku atjaunošanai

0
237
Foto no bspc.net.

Šī gada 8.augusta sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunu Atveseļošanas fonda atbalsta programmu energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem valsts sektora, tai skaitā, vēsturiskajā ēkās, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija.

“Kultūrvēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai nepieciešama saudzīga, profesionāla un pēctecīga pieeja, kur nav pieļaujami klasiskie risinājumi, piemēram, fasādes siltināšana. Šādu ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai nepieciešami kompleksi risinājumi, atbildīgi izturoties pret saglabājamām kultūrvēsturiskajām vērtībām,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Atveseļošanas fonda finansējums 23 956 000 EUR apmērā tiks sniegts granta veidā ar atbalsta intensitāti līdz 100% un tas būs pieejams ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai t.sk. būvdarbu veikšanai ēku norobežojošajās konstrukcijās, ēku inženiertehnisko, tai skaitā, apkures, ūdensapgādes, ventilācijas un dzesēšanas sistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei; atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai; ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēmu iegādei un uzstādīšanai; projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai; ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbiem, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli; ēkas konstrukciju atjaunošanas un restaurācijas darbiem; projekta vadības un uzraudzības nodrošināšanai.

Papildus tam no valsts budžeta līdzekļiem tiks piešķirts finansējums projektu pievienotās vērtības nodokļa segšanai – ne vairāk kā 4 779 222 EUR.

Kultūras ministrija (KM) kā atbildīgā iestāde kultūras politikas jomā Latvijā ir izvērtējusi un veikusi potenciālo projektu iesniedzēju priekšatlasi (ēkas ar kultūras funkciju), izvēloties deviņus potenciālos projektu iesniedzējus ierobežotai projektu atlasei.

Ieguldījumi, lai uzlabotu energoefektivitāti kultūrvēsturiskajās ēkās, ir būtiski nepieciešami, ņemot vērā ēku vecumu un nolietojumu, mazinot enerģijas patēriņu vienlaicīgi ievērojot ēku vēsturisko vērtību, uzlabojot ēku tehnisko stāvokli un paaugstinot komforta sajūtu, ko izjutīs gan ēkās strādājošie, gan apmeklētāji. Vairākums ēku ir ap simts un vairāk gadu vecas. Kā aktuālie projekti šajā aktivitātē tiek virzīti Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka un koncertzāle Lielā ģilde, lai maksimāli uzlabotu apstākļus gan darbiniekiem, gan skatītājiem. Darbs turpināsies pie KM pārraudzībā esošo izglītības iestāžu sakārtošanas, veicot energoefektivitātes pasākumus, kā arī uzlabojot Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūru.

Projektu iesniedzēju atlasi veiks Ekonomikas ministrijas izveidotā vērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji arī no Kultūras ministrijas, bet vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu slēgs Centrālās finanšu un līgumu aģentūra.

Projektu īstenošanas maksimālais termiņš ir līdz 2026.gada 1.martam. Projektu īstenotājiem vidēji būs jānodrošina 30% kopējās primārās enerģijas ietaupījums renovētajās ēkās.