Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) ieteikto vadošā loma ēku energoefektivitātē jāuzņemas publiskajam sektoram. Valsts iestāžu atbalstam jāuzlabo resursu patēriņš un jāpilda energoefektivitātes sertifikāta ieteikumi. No VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārvaldītajām 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā saskaņā ar 2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumiem par ēku energosertifikāciju visvairāk būvju atbilst energoefektivitātes klasei E – tie ir 38% kopskaita un 46% no kopējās platības. VNĪ pārvaldības portfelī paaugstinātas energoefektivitātes klasei A un B patlaban atbilst septiņas būves jeb 2% kopskaita.

Kā norāda VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktora vietniece Agra Ločmele, nākotnē visām valsts pārvaldes iestādēm būtu jāstrādā energoefektīvās telpās. Līdz šim VNĪ uzlabojuši energosniegumu četrās būvēs ar kopējo platību 8244 m2. Energosniegums mazākā mērā uzlabots vēl 35 projektos 170 794 m2 kopplatībā. Visbiežāk mainīti logi, siltināti bēniņi, jumts, fasāde, uzlabota apkure un ventilācijas sistēma. Vidēji projektā energoefektivitātes budžets ir 30% no kopējām izmaksām, uzlabojot ēkas energosniegumu par 20–30%.

Plašāk – žurnālā Būvinženieris Nr. 74 2020.gada jūnijā.

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

Pievienot komentāru