Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) ieteikto vadošā loma ēku energoefektivitātē jāuzņemas publiskajam sektoram. Valsts iestāžu atbalstam jāuzlabo resursu patēriņš un jāpilda energoefektivitātes sertifikāta ieteikumi. No VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārvaldītajām 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā saskaņā ar 2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumiem par ēku energosertifikāciju visvairāk būvju atbilst energoefektivitātes klasei E – tie ir 38% kopskaita un 46% no kopējās platības. VNĪ pārvaldības portfelī paaugstinātas energoefektivitātes klasei A un B patlaban atbilst septiņas būves jeb 2% kopskaita.

Ēku kopējais enerģijas patēriņš 2018.gadā bija 118 GWh, tai skaitā 69,1 GWh siltumenerģijas un 40,8 GWh elektroenerģijas. 7,7 GWh saražotas ar fosilajiem resursiem, 0,5 GWh – ar koksnes kurināmo. Apkurināmu ēku kopējā platība pārsniedz 770 tūkstošus kvadrātmetrujeb 3/4 no VNĪ pārvaldībā esošo ēku kopējās platības.

Energosniegumu uzlabo par 20 – 30%

Kā norāda VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktora vietniece Agra Ločmele, nākotnē visām valsts pārvaldes iestādēm būtu jāstrādā energoefektīvās telpās. Līdz šim VNĪ uzlabojuši energosniegumu četrās būvēs ar kopējo platību 8244 m2. Energosniegums mazākā mērā uzlabots vēl 35 projektos 170 794 m2 kopplatībā. Visbiežāk mainīti logi, siltināti bēniņi, jumts, fasāde, uzlabota apkure un ventilācijas sistēma. Vidēji projektā energoefektivitātes budžets ir 30% no kopējām izmaksām, uzlabojot ēkas energosniegumu par 20–30%.

Kopš 2014.gada VNĪ īstenojuši piecus kompleksus energoefektivitātes projektus. Energosniegums uzlabots prokuratūrai Raiņa ielā 3A Valkā, divās Latvijas Nacionālā arhīva ēkās, kā arī Šampētera ielā 16 Rīgā un Pils ielā 86/88 Ventspilī – ar KPFI4 finansējumu. Valsts iestāžu ēka Jūras ielā 34 Ventspilī atjaunota ar finansējumu no ES fondu programmas ēku energoefektivitātei.

Energomonitoringa dati apliecina, ka VNĪ projektos ir sasniegti plānotie energoefektivitātes rādītāji.

Apkures sistēmu optimālai darbībai 2015.–2016.gadā 20 ēkās vecie apkures sūkņi mainīti pret jauniem ar automātisku jaudas pielāgošanas funkciju.

Samazināsies komunālie izdevumi

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskajā sektorā, uzlabotu būvju tehnisko un estētisko stāvokli,VNĪ 2019.gadā piesaistījuši Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 11 energoefektivitātes projektiem. Ločmele informē, ka patlaban rit 10 projekti, energosniegumu uzlabojot 10 ēkām ar kopējo platību 84 651 m2. Tie notiek Dailes teātrī, Valmieras Drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī un Leļļu teātrī, kā arī Latvijas Valsts arhīva ēkās Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Energosniegums uzlabots S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7 Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā Aristida Briāna ielā 13 Rīgā. Pēc darbu pabeigšanas līdz 2022.gada nogalei personāls un ēku apmeklētāji iegūs ērtāku un patīkamāku vidi. Samazināsies izdevumi par komunālajiem maksājumiem.

Šogad aprīlī pabeigts energoefektivitātes projekts Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā. Apkures patēriņš samazināts par pusi – no 174 līdz 88 kWh/m2 gadā. Plānots, ka 2022.gadā VNĪ pārvaldībā A un B energoefektivitātes klasei atbildīs 15 ēkas.

Projekti ar ES fondu atbalstu

«Projektos svarīgākais ir sabalansēt energoefektivitātes uzdevumus un darbus tehniskā stāvokļa uzlabošanai, jo tos bieži nevar segt no Eiropas Savienības fondu finansējuma. Nereti ilgtspējīgai un saprātīgai projekta īstenošanai jāpiesaista valsts budžeta,VNĪ vai ēkas lietotāja līdzekļi neattiecināmo izmaksu segšanai,» stāsta Ločmele.

ES fondu projektos energomonitorings jānodrošina vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. Par ES fondu līdzekļiem īstenotie projekti nedrīkst pārsniegt projektā definētos ēkas energoefektivitātes rādītājus. Svarīga ir sadarbība ar ēkas lietotājiem, lai nodrošinātu projektos sasniegto rezultātu ilgtspēju.

Pieredzes stāsts Ventspilī

VNĪ atjaunotā ēka Jūras ielā 34 Ventspilī kļuva par konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018 laureāti, iegūstot 1. vietu sabiedrisko ēku nominācijā. Projekts īstenots ar ERAF atbalstu. Ēka pārplānota piecu iestāžu vajadzībām, īstenojot energoefektivitātes risinājumus, kas uzlabo ekspluatāciju un komfortu darbiniekiem un apmeklētājiem.

Pirms projekta sākšanas namā bija trīs nomnieki – Ventspils prokuratūra, Ventspils tiesas zemesgrāmatu nodaļa un Drošības policijas Ventspils reģionālā nodaļa. Galvenais bija ēku pārplānot tā, lai nelielajā trīsstāvu celtnē varētu ērti izmitināt vēl divas iestādes – kopumā piecus nomniekus. Te izvietoti arī Valsts zemes dienesta Kurzemes nodaļas Ventspils birojs un Valsts valodas centrs. Ēkas platība palielināta par 162 m2 – no 1611,36 līdz 1773,93 m2.

Apjomīgs komplekts

Projekta gaitā notika pilnīga administratīvās ēkas un ārējo inženiertīklu pārbūve, garāžas renovācija, autostāvlaukuma būve un teritorijas labiekārtošana. Veikta ārējo norobežojošo konstrukciju uzlabošana – fasādes un sienu siltināšana, jumta siltināšana, logu maiņa, kā arī tehnisko sistēmu pārbūve – ierīkota mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa, apkure, siltummezgls.

Ēka siltināta, likvidējot agrāko arhitektūras risinājumu ar izbīdītiem mūrētiem ķieģeļu balstiem. Ārējā apdarē uzstādīta vēdināmu piekārto fasāžu sistēma. Izvēlēti ilgmūžīgi un ēkas specifikai piemēroti materiāli. Ventilācijas kameras izbūvei un papildu darba telpu iekārtošanai bijušajā aktu zālē izveidots jauns starpstāvu pārsegums. Dienvidu fasādē ir stiklota buferzona ar ātriju ieejas daļā. Ieeja akcentēta ar ieslīpinātu lauzumu stiklotajā fasādē un kontrastējošu uzjumteni.

Projektēšanas laikā vērtēta integrācija pilsētvidē ar mērķi rekonstruējamās ēkas fasādes veidot atšķirīgas no blakus esošās Ventspils domes ēkas, bet ne kontrastējošas. Uzlabotais vizuālais skats un teritorija atstāj pozitīvu iespaidu apkārtējā vidē. Celtne pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Būvprojekta izstrādes laikā notika ēkas dzīves cikla analīze ar mērķi izvērtēt izmaksu efektivitāti, kā arī ietekmi uz vidi noteiktā ekspluatācijas periodā. Uz ēkas dzīves cikla analīzes pamata vērtētas dažādas konstrukciju un inženiersistēmu alternatīvas, izvēlēti optimālākie risinājumi. Ēkas dzīves cikla aprēķins notika kopā ar energoauditu.

Mazāk par pusi

Pirms projekta sākšanas ēkai bija zema energoefektivitāte, tā nebija siltināta. Siltuma zudumi radās caur jumtu, ārsienām un nekvalitatīvām stikla paketēm. Projektā izdevās sasniegt visus energoefektivitātes uzlabojumu mērķus: siltumenerģijas patēriņš apkurei samazināts par 66% jeb 105,3 kWh/m2 gadā. Pirms pārbūves siltumenerģijas patēriņš bija 160,1 kWh/m2, pēc projekta īstenošanas – 54,8 kWh/m2 gadā. Primārais enerģijas patēriņa samazinājums ir 84,76 MWh gadā. Pēc projekta īstenošanas saruka arī piesārņojošo vielu emisija atmosfērā, kas rodas enerģijas ražošanā un piegādē.

«Lai sasniegtu iespējami augstu energoefektivitāti, svarīga ir ne tikai tehnoloģiju izvēle, bet arī tas, vai tās ikdienā ekspluatē optimālā režīmā, kas nodrošina zemu enerģijas patēriņu un ilgu iekārtu darba mūžu,» raksturo Ločmele. Katram ēkas lietotājam bija jānodrošina neatkarīga funkcionēšana ar atsevišķu enerģijas patēriņa uzskaiti. Tas prasīja būvprojektu un tehnisko risinājumu saskaņošanu ar katru lietotāju.

VNĪ patlaban īsteno 118 infrastruktūras projektus 180 miljonu eiro vērtībā un gatavo 25 jaunas projektu idejas.

Materiāls pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris Nr. 74 2020.gada jūnijā.

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

Pievienot komentāru