Veicinās neatkarīgo ekspertu skaita pieaugumu ēku energoefektivitātes nozarē

0
57
Attēls ilustratīvs

Valdība otrdien, 10. decembrī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto noteikumu projektu, kas paredz, ka ēku energoefektivitātes nozares neatkarīgo ekspertu inženiertehniskās zināšanas varēs iegūt papildus jau iegūtai augstākai izglītībai citā jomā.

EM norāda, ka grozījumu mērķis ir veicināt neatkarīgo ekspertu, kuri ir tiesīgi izsniegt ēkas energosertifikātu un veikt apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi, skaita pieaugumu, nodrošinot papildu iespējas nepieciešamās izglītības iegūšanai, lai persona varētu iegūt neatkarīgā eksperta sertifikātu.

Pašlaik, lai persona varētu pretendēt uz neatkarīgā eksperta kompetences pārbaudi ēkas energosertifikātu izsniegšanai vai veiktu apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi, ir nepieciešama īsā, pirmā vai otrā cikla profesionālā augstākā izglītība, kuras programma nodrošina zināšanu apguvi dažādos jautājumos – ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika, ēku inženiertehniskās sistēmas, būvklimatoloģija un telpu mikroklimats, energoefektivitātes novērtēšana un aprēķinu metodes.

Grozījumi paredz iespēju, ka inženiertehniskās zināšanas varēs iegūt papildus jau iegūtai augstākai izglītībai citā jomā. Turklāt papildus iegūstamo inženiertehnisko zināšanu apmērs būs atkarīgs no tā, kādā zinātnes jomā personai iegūta izglītība un kādi priekšmeti apgūti.

Gadījumā, ja personai būs iegūta izglītība humanitāro un sociālo zinātņu jomā, noteikta prasība līdzās noteikumos uzskaitītajiem inženiertehnisko zināšanu priekšmetiem apgūt arī fizikas un matemātikas pamatus vismaz sešu kredītpunktu apjomā.

Savukārt gadījumā, ja personai būs iegūta izglītība, kas jau iekļāva fizikas un matemātikas pamatus vismaz sešu kredītpunktu apjomā, tad vēlreiz tie nebūs jāapgūst.

Attiecīgi noteikumu projekts paredz iespēju apgūt ārpus studiju programmas akreditētā studiju virziena kursus vai moduļus, kas nodrošina zināšanu apguvi vairākos jautājumos – fizikas un matemātikas pamati, ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika, ēku inženiertehniskās sistēmas, būvklimatoloģija un telpu mikroklimats, energoefektivitātes novērtēšana un aprēķinu metodes vai apkures iekārtas un sistēmas, gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, dzesēšanas iekārtas un sistēmas un iekārtu mērījumi un regulēšana.

EM akcentē, ka regulējums veicinās ēku energoefektivitātes nozares konkurētspēju ar citām nozarēm, piesaistot arvien vairāk potenciālos speciālistus praktizēšanai. Tāpat regulējums veicinās konkurētspēju starp izglītības iestādēm, sniedzot iespēju nodrošināt atbilstošo kursu un modeļu apguves iespējas.