Izpildot Satversmes tiesas spriedumu, valdība otrdien, 1. novembrī, atbalstīja normas, kas ierobežo personas tiesības turpināt patstāvīgu praksi projektēšanā bez otrā līmeņa augstākās izglītības, izslēgšanu no Būvniecības likuma pārejas noteikumiem.
Būvniecības likumā noteikts, ka patstāvīgas prakses tiesību iegūšanai projektēšanā nepieciešama otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvniecības vai saistītā inženierzinātņu studiju programmā.
Satversmes tiesa 21.aprīļa spriedumā, veicot Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punkta analīzi, ir konstatējusi, ka personas, kas bija ieguvušas pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību un vēlējās turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, projektēšanā vai būvekspertīzē, atradās vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, kā arī to, ka Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punktā ietvertajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa un tā neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam.
Turklāt no sprieduma izriet, ka Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punktā ietvertais tiesiskais regulējums atbilst Satversmes 1.pantam un 106.panta pirmajam teikumam, proti, likumdevēja izraudzītais līdzeklis (izglītības prasību paaugstināšana) ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai un nepastāv citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punktā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē, kā arī pārejas periods bija pietiekošs.
Par Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3. un 4.punktu līdzšinējo piemērošanu no Latvijas Būvinženieru savienības tika saņemta informācija, ka saskaņā ar Būvniecības informācijas sistēmā būvspeciālistu reģistrā pieejamo informāciju, sertifikāta pārreģistrēšanu, pamatojoties uz Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3. vai 4.punktu, nav veikusi nevienam inženierizpētes specialitātes būvspeciālistam.
Līdz ar to Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punktā ietvertais pārejas regulējums attiecībā uz inženierizpētes specialitāti šobrīd nenodrošina pastāvīgās prakses tiesības nevienai fiziskai personai. Tas pats līdzīgi attiecas arī Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3.punktā ietverto regulējumu attiecībā uz inženierizpētes specialitāti.
Papildus attiecībā uz inženierizpēti arī līdz līdzšinējā būvniecības regulējuma spēkā stāšanās brīdim pastāvēja prakse, ka personai ir jābūt otrā līmeņa augstākajai izglītībai. Līdzšinējā Būvniecības likuma pamata redakcijā pārejas regulējumā 3. un 4.punktā regulējums par būvspeciālistiem inženierizpētes specialitātē tika ietverts piesardzības pēc, nevis tāpēc, ka būtu personas, uz kurām attiecīgais regulējums būtu attiecināms.
Šāda piesardzība bija attaisnota ar objektīva pārskata neesamību par visiem tiem gadījumiem, kad kādai personai varēja būt izdots attiecīgais sertifikāts, pārkāpjot iedibināto praksi. Šī pati piesardzība bija paredzētā arī 2020.gada 3.decembra grozījumos Būvniecības likumā, bez papildus pārbaudes. Tas saistīts ar to, ka attiecīgo grozījumu pamatmērķis bija būvdarbu vadītāji.
Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punkts paredz, ka personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera profesijā un kurām ir pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvinženiera studiju programmā, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē bez laika ierobežojuma, bet projektēšanā vai būvekspertīzē – ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim. Ja šā likuma spēkā stāšanās dienā šajā punktā minētajai personai līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk, tai atļauts turpināt patstāvīgu praksi šajā punktā minētajās jomās līdz pensijas vecuma sasniegšanai, neievērojot likumā būvspeciālistiem noteiktās izglītības prasības. Ja persona vēlas turpināt patstāvīgo praksi projektēšanā vai būvekspertīzē pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tai jāatbilst šā likumā noteiktajai prasībai par otrā līmeņa augstāko izglītību.
