Valstij jāveido monetāru motivācijas sistēmu, lai palielinātu pašvaldību interesi īstenot atjaunojamo energoresursu (AER) projektus, aģentūrai LETA norādīja vēja parku attīstītāja Eolus vadītājs Gatis Galviņš.
Viņš pauda, ka kaimiņvalstīs uzstādītā vēja enerģijas jauda ar katru gadu pieaug, bet Latvijā vēja enerģijas attīstībā jau vairākus gadus iestājies ilgstošs klusums. Galviņš skaidroja, ka Latvijā ir trešā mazākā uzstādītā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā (ES). Lai gan potenciāls ir liels un ir bijušas dažādas ieceres un projektu plānošanas, patlaban vēja enerģija kā tāda Latvijā nav attīstīta, un nekas no plānotā nav nonācis līdz reālam rezultātam. Lai gan AS Augstsprieguma tīkls jau gadiem norāda, ka Latvijā trūkst ģenerējošo jaudu, reāla rīcība situācijas uzlabošanai nav sekojusi, pauda Eolus vadītājs.
Galviņš norādīja, ka Latvija iekļaujas vienotā Baltijas enerģētikas tirgū, kur visu valstu mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgu, drošu un ilgtspējīgu enerģiju Baltijas jūras reģionā.
“Tas nozīmē, ka jebkura darbība, kuru plāno viena vai otra valsts, ietekmēs to, kas notiek citās Baltijas valstīs – vai tie būtu jauni starpsavienojumi ar Skandināvijas valstīm, atslēgšanās no Krievijas elektroenerģijas tīkla un vietējā tirgus pieprasījuma apmierināšana pašu spēkiem vai būtiska attīstības virziena maiņa AER sektorā. Ja kāda valsts savā attīstībā ies uz priekšu ātrāk, pārējām nāksies pielikt soli, lai nezaudētu savu konkurētspēju tirgū,” pauda Galviņš, piebilstot, ka viennozīmīgi Latvijai ir ievērojams potenciāls, to pastiprina arī izvirzītās ambīcijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2030. Viņš arī pauda šaubas, vai, ja izaugsme šobrīd netiek veicināta, Latvija paspēs sasniegt to, ko ir paredzējuai līdz noteiktajam termiņam.
“Uzskatu, ka valdības izvirzītie klimata mērķi AER sektorā ir piepildāmi, ja kļūsim apņēmīgāki un uz reālu rīcību vērsti, tāpēc saredzu vairākus mājasdarbus, kas kopīgi ir jāizpilda,” norādīja Galviņš.
Viņš skaidroja, ka esošais Latvijas enerģētikas regulējums un vietējo pašvaldību ietekme uz AER projektu attīstīšanu rada smagus administratīvos šķēršļus un lielu nenoteiktību ikvienam investoram. “Viennozīmīgi pašvaldībai ir tiesības lemt par savā teritorijā notiekošo, taču te ir runa par tās ieinteresēšanas mehānismu – ja pašvaldība uz AER projektiem, kuru īstenošanu pieļauj normatīvie akti un pozitīvi atzinumi no vides ekspertiem, ievērojami papildinātu savu gada budžetu, to iesaiste būtu citādāka,” pauda Galviņš, skaidrojot, ka ir jāsāk ar pastāvošās sistēmas maiņu, lai pašvaldības, kur šobrīd koncentrējas galvenā lēmējvara par AER projektiem, ir vairāk ieinteresētas to īstenošanā, nevis bremzēšanā.
Eolus vadītājs norādīja, ka pašreiz pašvaldības ieguvums no uzņēmējdarbības praktiski neeksistē, tāpēc valstij būtu jādomā, kā izveidot tādu monetāro motivācijas sistēmu, kas ne tikai palielinātu pašvaldību interesi, bet tās savā starpā pat konkurētu, lai panāktu, ka uzņēmumi vēlētos investīcijas veikt tieši viņu pašvaldībā.
“Par to jau ir aizvadītas dažādas diskusijas, taču rezultātu diemžēl joprojām nav. Ir piemēri, kur, uzņēmuma ienākuma nodoklis no vēja parku darbības 100% apmērā var nonākt pašvaldības budžetā, tā radot labvēlīgu ietekmi uz ekonomiku un pašvaldību nodokļu ieņēmumiem. Tajā brīdī, ja tiktu ieviests mehānisms, kur pašvaldība var vēja parkā nopelnīt, tad arī kopējais attīstības virziens strauji mainītos,” norādīja Galviņš.
Viņš uzsvēra, ka vēja enerģijas attīstība pēdējo 15 gadu laikā ir uzņēmusi vēl straujāku kursu – vēja turbīnu ražotāji veikuši būtiskus ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, kā rezultātā ražošanas izmaksas ir būtiski samazinājušās, un šobrīd pie esošajām tirgus cenām vēja enerģija ir kļuvusi par lētāko un konkurētspējīgāko enerģijas ražošanas veidu.
Vēsturiski izveidotās valstu atbalsta sistēmas palīdzēja sasniegt vēja enerģijas ieviešanas pieprasījuma pieaugumu, kā arī palielināja ražotāju savstarpējo konkurenci. “Ja to nebūtu bijis, vēja enerģijas attīstība būtu notikusi daudz lēnāk, un to nebūtu iespējams ražot par šī brīža cenām, panākot tās konkurētspēju tirgus apstākļos. Šī brīža panākumi apliecina, ka atjaunojamās enerģijas nozares attīstību būtu jābalsta esošajos tirgus principos,” norādīja Galviņš.
Viņš pauda, ka, neskatoties uz to, ka vēja enerģijas sektors visā pasaulē strauji attīstās un tiek arī plānots, kā attīstīt iegūtās vēja enerģijas uzkrāšanas iespējas, nozare saskaras ar sabiedrības divējādo nostāju – iedzīvotāji atbalsta vēja enerģijas ražošanu, taču nevēlas to redzēt savā pagalmā.
“Gan valstij, gan mums kā attīstītājiem ir jāuzņemas izglītojošā funkcija, skaidrojot, kas mainīsies un ko iegūsim, attīstot vēja enerģijas un arī citu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, lai pretimnākšana klimatneitrālas tautsaimniecības attīstībai pieaugtu. Latvija ir apliecinājusi savu vēlmi kļūt zaļākai, jautājums, kas paliek aktuāls – cik ilgā laikā tas notiks, līdz spēsim pilnvērtīgi pāriet uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu un izmantot Latvijas potenciālu,” norādīja Eolus vadītājs.
