Šī gada pirmajā pusgadā vērojami uzlabojumi gan Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārraudzībā esošajā būvniecības, gan arī enerģētikas politikas uzraudzības jomā. Samazinās konstatēto neatbilstību skaits un pakāpeniski pieaug ēku īpašnieku, kā arī enerģētikas jomas komersantu atbildības līmenis, informē Elīna Balgalve, BVKB sabiedrisko attiecību speciāliste.
“Ir paveikts nozīmīgs darbs, lai nodrošinātu birojam uzticēto funkciju īstenošanu un ir redzami pirmie šogad ieguldītā darba rezultāti. Liela uzmanība pievērsta metodiskajam atbalstam, konsultācijām un preventīviem pasākumiem, vienlaicīgi nodrošinot operatīvu rīcību neatbilstību gadījumos. Turpinām aktīvu darbu pie biroja pārziņā esošajām informācijas sistēmām, tās pilnveidojot un attīstot, nodrošinot klientus ar ērtiem un nepieciešamiem pakalpojumiem,” norāda BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.
Elektroenerģijas obligātais iepirkums
Kopš pagājušā gada sākuma BVKB uzraudzībā papildus būvniecībai ir arī enerģētikas politikas administrēšana. Viena no tās apakšjomām ir elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) mehānisma uzraudzība un kontrole. Pusotru gadu pēc šīs jomas pārņemšanas konstatējami vērā ņemami rezultāti – ir uzlabojusies atbalsta saņemšanai noteikto prasību ievērošana no komersantu puses un palielinājies komersantu pašu deklarētais elektrostaciju elektroenerģijas pašpatēriņa līmenis. Veikto uzraudzības un kontroles darbību ietvaros šī gada pirmajā pusgadā birojs ir atcēlis OI tiesības 16 elektrostacijām, līdz ar to turpina sarukt šī atbalsta saņēmēju loks, kas, savukārt, samazinās kopējos atbalsta maksājumus elektroenerģijas OI ietvaros.
Energoefektivitāte
BVKB kompetencē ir energoefektivitātes jautājumu administrēšana. Energoefektivitātes likuma prasības attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, valsts pilsētām un novadu pašvaldībām, enerģijas mazumtirgotājiem u.c. Likums paredz lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem regulāri veikt uzņēmumu energoauditu vai uzturēt sertificēto energopārvaldības sistēmu, vai sertificēto vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu. 2021.gadā lielo uzņēmumu un lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā 65 komersanti iekļauti pirmoreiz. Viņiem likuma prasības jāizpilda gada laikā.
Vairāk nekā 100 komersantiem 2020.gadā beidzās derīguma termiņi energodokumentiem. Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu tika pagarināts energodokumentu iesniegšanas termiņš līdz 2021.gada 30.jūnijam. Lielākā daļa komersantu šo iespēju izmantoja. Attiecībā uz diviem lielajiem uzņēmumiem tika pieņemts lēmums par likuma prasību izpildi sešu mēnešu laikā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, trīsreiz sarucis to komersantu skaits, kuri neizpildīja likuma prasības, tāpēc tiem piemēroja energoefektivitātes nodevu.
Šogad BVKB sāka padziļinātās klātienes pārbaudes pie komersantiem un pašvaldībām. Pārbaužu mērķis ir pārbaudīt ieviestos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un sasniegtos enerģijas ietaupījumus. Pirmajā pusgadā veiktas 19 padziļinātas klātienes pārbaudes. Nevienā no pārbaudēm neatbilstības netika konstatētas.
Naftas produktu tirgus uzraudzība
Lai nodrošinātu valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu, BVKB 2020.gada nogalē ar astoņiem komersantiem noslēdza līgumus par valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi. Rezervju kopapjoms ir 353 tūkstoši tonnas – 34% benzīns un 66% dīzeļdegviela. Latvijā tiek glabāti 63% no kopējā apjoma.
Pārskata periodā BVKB veica 10 apjoma un divas kvalitātes pārbaudes pie komersantiem, kas Latvijas teritorijā nodrošina valsts naftas produktu drošības rezervju glabāšanas pakalpojumus. Neatbilstības netika konstatētas.
Degvielas kvalitātes uzraudzības ietvaros šā gada pirmajos 6 mēnešos BVKB noņēma 141 degvielas paraugu no 53 degvielas uzpildes stacijām, kuras pieder 18 komersantiem. Konstatēta 1 neatbilstība 95.markas benzīnam.
Būvniecība un ēku ekspluatācija
2021.gada 19.maijā, stājoties spēkā grozījumiem Būvniecības likumā, precizēta BVKB kompetence – tagad birojs pārrauga būvdarbus trešās grupas publiskās ēkās, ja to veikšanai nepieciešama būvatļauja, būvēs, kuru paredzētajai būvniecībai piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, elektropārvades līniju būvniecības ieceres ar nacionālo interešu objekta statusu, kā arī būvdarbus Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām būvētajās būvēs. Minēto grozījumu rezultātā BVKB pārraudzībā esošo objektu skaits pašlaik ir samazinājies, būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā pārņemot pašvaldību būvvaldēm, kam, saskaņā ar Būvniecības likumā pārejas noteikumos paredzēto, jāturpina pārraudzīt arī tām līdz šim piekritīgie uzsāktie objekti līdz to nodošanai ekspluatācijā.
Sarūk būvdarbu kontrolē fiksēto neatbilstību skaits: gadu iepriekš tas bija 40% gadījumu, bet šogad 30%. Pozitīvi vērtējami arī pārbaudēs veikto mērījumu rezultāti – pieaugot mērījumu skaitam, neatbilstības nav konstatētas.
Kopumā BVKB uzraudzībā ir aptuveni 8000 ekspluatācijā nodotu publisko ēku, no kurām tehniskā apsekošana veikta 17%. Analizējot pirmreizējās ēku ekspluatācijas kontroles ietvaros sagatavotos atzinumus, secināms, ka 49% gadījumu ēku īpašnieki joprojām nav veikuši ēkas periodisko tehnisko apsekošanu, kaut gan vairumam tas bija jāizdara līdz 2019.gada 30.septembrim. Arī pirms gada šis rādītājs bija līdzīgs.
Būvspeciālistu sertificēšana
No 190 BVKB sertificētajiem būvspeciālistiem 177 ir aktīvi sertifikāti būvekspertīzes darbības sfērās. Uzraudzības ietvaros konstatēts, ka būvspeciālistu kvalifikācija, profesionālā pilnveide un prakse atbilst noteiktajām prasībām.
Līdz šī gada jūnija beigām ir saņemti seši pieteikumi sertifikāta iegūšanai būvekspertīzes specialitātē, tajā skaitā pieci – būvprojektu ekspertīzes un viens – būvju ekspertīzes darbības sfērā. Novērtējot viņu kompetenci, divi eksperti sertificēti būvprojektu ekspertīzes un viens – būvju ekspertīzes darbības sfērā.
Sūdzību izskatīšanas rezultātā BVKB ir pieņēmis lēmumu par septiņu būvspeciālistu iespējamajiem profesionālās darbības pārkāpumiem. Sešos gadījumos pārkāpumi nav konstatēti, bet viena sertifikāta darbības sfēra ir apturēta. Saņemtas astoņas sūdzības par 13 būvspeciālistu iespējamajiem profesionālās darbības pārkāpumiem, kuras tika pārsūtītas citām institūcijām izvērtēšanai pēc piekritības, kā arī informācija par četrām negatīvām ekspertīzēm.
Būvniecības informācijas sistēma
Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietotāju skaits pirmajā pusgadā sasniedza 75 633 lietotājus. Vairums no viņiem jeb 70 995 bijuši publiskā portāla lietotāji. Lai veicinātu BIS izmantošanas pratību, gada pirmajā pusē apmācīti 4731 BIS lietotāji. Jūnijā birojs rīkoja diskusiju ar nozari, lai definētu turpmākos BIS attīstības virzienus.
Ieviesti būtiski uzlabojumi sistēmas funkcionalitātē – izveidota mājas lieta, pilnveidota būvdarbu žurnāla ierakstu izgūšana, uzlabota saskaņojumu saņemšana un paziņojumu par veiktajām izmaiņām nosūtīšana būvvaldei. Pilnveidots neatkarīgo ekspertu ēku energoefektivitātes jomā reģistrs un būvinspektoru reģistrs.
Vērtējot BIS pieejamo e-pakalpojumu izmantošanu, secināms, ka joprojām populārākā ir pilnvaru izsniegšana. Problēmas sagādā e-pakalpojumi, kurus iesniedzējam jāparaksta ar drošu elektronisku parakstu – nereti tie paliek nepabeigti. Līdz ar to tiks meklēta iespēja arī šos iesniegumus parakstīt ar e-mobile parakstu vai sistēmas parakstu.
Enerģētikas informācijas sistēmas
Nozīmīgs darbs ieguldīts enerģētikas jomas informācijas sistēmu attīstīšanā. Elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzības informācijas sistēmā (ENER) veikti vērienīgi papildinājumi, nodrošinot komersantiem ērtāku gada pārskatu iesniegšanu, kā arī iesniegto pārskatu automātisku analīzi.
2020.gadā nogalē tika definētas prasības jaunai energoresursu informācijas sistēmai (ERIS). Pašlaik tiek pabeigta ERIS 1.kārtas izstrāde, virzoties uz energoefektivitātes jautājumu administrēšanu tikai digitālā formātā. Savukārt naftas produktu informācijas sistēmas (NAPRO) funkcionalitāti plānots iestrādāt ERIS sistēmā, radot plašāku naftas produktu uzraudzības un kontroles funkcionalitāti un nodrošinot to digitalizāciju.
No šī gada 1.septembra pilnā apjomā darboties sāks aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma (ALDIS). Sistēma mazinās administratīvās izmaksas, nodrošinās elastīgāku pakalpojuma sniegšanu vairāk kā 150000 iedzīvotāju, kā arī ļaus veikt precīzu valsts budžeta līdzekļu kontroli.
Tiesvedības
2021.gada pirmajā pusē BVKB bijis lietas dalībnieks 33 tiesvedībās, no kurām 30 ir administratīvās lietas un 3 kriminālprocesi. Vairums tiesvedības lietu saistītas ar elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenti.
Saistībā ar iespējamu obligātā iepirkuma tiesību izkrāpšanu izmeklēšanas stadijā valsts policijā un prokuratūrā ir 10 kriminālprocesi, savukārt 3 kriminālprocesi jau nodoti izskatīšanai tiesā.