Līdz 2021.gada jūlijam Ekonomikas, Finanšu un Labklājības ministrijas izvērtēs elektroniskās darba laika uzskaites (EDLUS) ieviešanas un vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes (VEDLUDB) datu izmantošanas efektivitāti un ietekmi uz būvniecību, otrdien lēma valdība.

Lai novērtētu EDLU un VEDLUDB ieviešanas ietekmi uz būvniecības nozari, tajā skaitā arī par periodu, kad uzsāk elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā (EDLUS) uzkrāto datu nodošanu uz VEDLUDB, ar Ministru kabineta rīkojumu uzdots Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju (Valsts ieņēmumu dienestu (VID)) un Labklājības ministriju (Valsts darba inspekciju (VDI)) ne vēlāk kā līdz 2021.gada 1.jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par EDLU ieviešanas un VEDLUDB datu izmantošanas efektivitāti un ietekmi uz būvniecības nozares attīstību un ēnu ekonomikas mazināšanos,

Ja nepieciešams, ministrijām būs jāsniedz priekšlikumus būvniecības politikas veidošanai vai nozares vispārīgās pārraudzības īstenošanai.

Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka EDLU būvniecībā ir ieviesta kā risinājums, veicinot nodokļu nomaksu par nodarbinātajiem, novēršot nekorektu darba laika uzskaiti un tādējādi uzlabojot sabiedrības labklājību un sociālo nodrošināšanu.

EDLUS ieviešanas uzraudzības sākumposmā kontroles pasākumiem bija konsultatīvs raksturs, skaidrojot nodokļu maksātājiem EDLU ieviešanas reglamentējošās normas, nosakot termiņus konstatēto neatbilstību novēršanai un iegūto informāciju neizmantojot nodokļu papildu aprēķināšanai.

VID ieskatā, problēmas saistībā ar EDLUS risinājumiem, kas nespēj nodrošināt normatīvo aktu prasību izpildi, būvuzņēmēji kopumā atrisināja, izvēloties EDLUS no izstrādātājiem, kas nodrošina to atbilstību normatīvajam regulējumam. Savukārt datu ticamības problēmu novēršanai tika izstrādāts normatīvais regulējums, nosakot EDLUS datu reģistrēšanas, nodošanas VEDLUDB un glabāšanas nosacījumus un to drošības prasības.

Par EDLUS ieviešanas veiksmīgu norisi liecina kontroles pasākumos konstatēto pārkāpumu skaita samazināšanās, īpaši attiecībā uz izmantojamo EDLUS risinājumu un elektroniskās informācijas uzskaiti un būvuzņēmēju praktisko iemaņu apguvi EDLUS lietošanā.

Pārbaudēs konstatētie pārkāpumi saistībā ar būvuzņēmēju pienākuma – nodrošināt darba ņēmēju darba laika reģistrāciju EDLUS – nepildīšanu liecina par reģistrēšanās disciplīnas neievērošanu nodarbināto vidū.

Administratīvās atbildības par EDLU regulējuma neievērošanu noteikšana, kas stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, veicinās būvuzņēmējus nodrošināt kontroli un paaugstinās būvdarbu veicēju atbildību, vienlaikus nostiprinot EDLUS izmantošanas paradumus, teikts informatīvajā ziņojumā.

VDI ieskatā, EDLUS ieviešana vērtējama pozitīvi, jo ļauj samazināt nelegālās nodarbinātības riskus būvniecības nozarē. Vienlaikus EDLUS ir instruments kontroles īstenošanai un operatīvas informācijas iegūšanai.

Novērtējot EDLUS ieviešanas ietekmi uz būvniecības nozares attīstības rādītājiem, secināts, ka samazinājies to darba ņēmēju skaits, par kuriem netiek iesniegtas ziņas VID, ko apliecina VID būvlaukumos veikto kontroles pasākumu rezultāti. Analizējot darba ņēmēju skaita pieauguma dinamiku izplatītākajās profesijās, secināms, ka ir vērojams darba vietu skaita pieaugums. Turklāt īpaši nozīmīgs pieaugums ir zemākas kvalifikācijas profesijās.

Tāpat secināts, ka kopumā ir ievērojams pieaugums darbaspēka nodokļu ieņēmumos, kā arī vērojama pozitīva aplokšņu algas samazinājuma dinamika, kas skaidrojams gan ar darba vietu skaita, gan vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošo darba ņēmēju darba ienākumu pieaugumu.

Analizējot komersantu deklarēto vidēji nostrādāto stundu skaitu (vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā) sadalījumā pa būvnieku profesijām kopumā, lielākajai daļai komersantu novērots neliels pieaugums.

Savukārt, pamatojoties uz kontroles pasākumu rezultātiem, secināts, ka viena būvlaukuma pārbaudes laikā EDLUS datu salīdzinājums ar darbinieku deklarēto darba laiku neļauj objektīvi novērtēt konkrēta būvuzņēmēja iespējamo faktisko nedeklarēto darba laika apmēru gadījumos, kad būvuzņēmēja darbinieki ir nodarbināti arī citos būvlaukumos, kas neatbilst EDLUS ieviešanas kritērijiem. Par darbinieku nostrādāto laiku būvlaukumos, kas neatbilst EDLUS uzstādīšanas kritērijiem, joprojām saglabājas augsts nostrādāto stundu nedeklarēšanas risks.

Kontroles pasākumos novērots, ka pēc EDLUS ieviešanas saglabājas augsts mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošo uzņēmumu īpatsvars. Vērtējot aplokšņu algas risku mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, konstatēts, ka 2018.gadā ievērojami palielinājies nedeklarēto darba ienākumu īpatsvars, un šī tendence norāda uz risku mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu izmantot nodokļu optimizācijas nolūkā. Ņemot vērā, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem nostrādātais darba laiks VID nav jādeklarē, ir ierobežota EDLUS informācijas izmantošana darba laika uzskaites datu salīdzināšanai par šiem būvuzņēmējiem.

VID un VDI secina, ka veikto pārbaužu par EDLU ieviešanu būvniecībā rezultātā panākts būtisks uzlabojums ēnu ekonomikas mazināšanā būvniecības nozarē un sekmīgi īstenoti uzdevumi pārbaužu veikšanā saistībā ar EDLUS ieviešanas uzraudzību, tiesiskā regulējuma pilnveidošanu un EDLU informācijas izmantošanu nodokļu nenomaksas riska identificēšanā un nodokļu nomaksas veicināšanā. EDLU ieviešana būvniecībā veicinās godprātīgu nodokļu nomaksu, kam ir cieša sasaiste ar cilvēka labklājības līmeni, pozitīvi ietekmējot būvniecības nozares attīstību.

Lai sasniegtu EDLU ieviešanas mērķus, sākot ar 2017.gada 1.oktobri, VID veica kontroles pasākumus būvlaukumos, tajā skaitā atklātā tipa būvlaukumos, galvenajiem būvdarbu veicējiem, kā arī apakšuzņēmējiem, kuri veic darbu būvlaukumā būvdarbu līguma izpildei vai nodrošina darbaspēku.

Veicot EDLU ieviešanas uzraudzību būvlaukumos, VID izmantoja reālā laika pārbaudes principu, kas ļāva pārliecināties par likumā Par nodokļiem un nodevām galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējam noteikto pienākumu ievērošanu EDLUS ieviešanā un izmantošanā, kā arī darba laika reģistrācijas EDLUS disciplīnas ievērošanu nodarbināto vidū.

Salīdzinot ar 2017.gadu, 2018. un 2019.gadā ir pieaudzis VID veikto kontroles pasākumu kopējais skaits būvniecības nozarē strādājošiem uzņēmumiem. EDLU ieviešanas uzraudzības ietvaros veikto kontroles pasākumu īpatsvars 2018.gadā bija 61,8% un 2019.gadā – 84,7%.

Pārkāpumi EDLU netika konstatēti – 17% pārbaudīto būvlaukumu 2018.gadā, bet 2019.gadā 20,6% pārbaudīto būvlaukumu.

Pārbaužu rezultāti liecina, ka 2019.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir samazinājies pārkāpumu, kuri attiecas uz būvlaukumā izmantojamo EDLUS risinājumu vai pašu būvuzņēmēju praktisko iemaņu apguvi EDLUS lietošanā, skaits. Piemēram, ir samazinājies būvlaukumu skaits, kuros nevarēja uzrādīt vai izsniegt EDLUS datus, EDLUS nebija nodrošināta pilnīga informācijas reģistrēšana par darba devēju vai darba ņēmēju, kā arī EDLUS nebija reģistrēti vai bija reģistrēti nepilnīgi dati par līgumu ar būvniecības ierosinātāju.

Apkopojot rādītājus par darba ņēmējiem būvlaukumos, kuri nav reģistrējuši darba laika uzsākšanu EDLUS, kopumā 2018.gadā konstatēti astoņi būvobjekti un 2019.gadā – deviņi būvobjekti (tas veido 10% no būvlaukumu skaita), kuros uz pārbaudes uzsākšanas brīdi nebija reģistrējušies vairāk nekā 30% no EDLUS reģistrētā nodarbināto skaita.

2019.gadā tikai vienā no pārbaudītajiem 97 būvlaukumiem pienākumu reģistrēties EDLUS uz pārbaudes brīdi nebija izpildījuši vairāk par 20 nodarbinātajiem, kas vienlaikus bija vismaz 30% no EDLUS reģistrētā darba ņēmēju skaita. Salīdzinoši 2018.gadā šādi gadījumi tika konstatēti četros no pārbaudītajiem 100 būvlaukumiem.

Tādējādi 2019.gadā ir samazinājies to būvlaukumu skaits, kuros galvenajam būvdarbu veicējam par elektroniskās informācijas reģistrēšanas regulējuma neievērošanu provizoriski varētu piemērot administratīvo sodu no 0,1% līdz 5% no būvdarbu līguma summas un minētā atbildība 2019.gadā būtu piemērojama tikai vienā gadījumā.

Kopumā pārbaudēs būvlaukumos konstatēto VID nedeklarēto darbinieku skaits 2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu ir samazinājies vairāk nekā divas reizes, kas liecina par nelegālās nodarbinātības samazinājumu būvniecības nozarē un vērtējama kā viena no EDLUS ieviešanas pozitīvajām tendencēm.

Veicot pārbaudes EDLU ieviešanas uzraudzības ietvaros, konstatēts, ka 2019.gada laikā ievērojami pieaugusi viesstrādnieku nodarbināšana būvdarbos Latvijā, kas var būt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē ietekmējošs faktors. Vērtējot izlases veidā pārbaudēs iesniegtos EDLUS datus, konstatēts, ka aptuveni 10% no pārbaudītajos būvlaukumos nodarbinātajiem viesstrādniekiem ir nerezidenti no Ukrainas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, Moldovas un citām valstīm.

Aptuveni 3% no viesstrādniekiem darbam piesaistīti, pamatojoties uz darba tiesiskajām attiecībām ar Latvijas būvuzņēmējiem. Taču lielākā daļa no tiem – aptuveni 7% – nodarbināti, pamatojoties uz Latvijas būvuzņēmēju noslēgtajiem pakalpojuma līgumiem ar ārvalstu komersantiem, pārsvarā līgums slēgts ar Polijas vai Lietuvas uzņēmējiem, un tie arī ir trešo valstu pilsoņi. 2019.gadā viesstrādnieki, kas nodarbināti uz pakalpojuma līguma pamata ar ārvalstu komersantu, konstatēti aptuveni 20% pārbaudīto būvlaukumu.

Izvērtējot pārbaudēs iegūtos EDLUS datus, 2019.gadā identificēti četri ārvalstu uzņēmēji, kuri nav reģistrējuši pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā un par savām nodarbinātajām personām nav maksājuši algas nodokļus Latvijas budžetā, kā arī 16 Latvijas būvuzņēmējiem identificēti algas nodokļu nenomaksas riski par būvlaukumos izmantojamo ārvalstu uzņēmēju personālu, tajā skaitā četros gadījumos identificētas darbaspēka nodrošināšanas shēmas, iesaistot Latvijas komersantus – starpniekus –, kas organizētas, lai nodrošinātu Latvijas būvuzņēmējus ar darbiniekiem no citām valstīm, izvairoties no darba tiesisko attiecību noslēgšanas ar nerezidentiem vai algas nodokļu aprēķināšanas par iznomāto personālu. Iegūto informāciju VID izmantoja risku analīzē, virzot konkrētos nodokļu maksātājus tematiskajām pārbaudēm vai auditam.

Kontroles pasākumi saistībā ar EDLUS ieviešanu no 2017.gada līdz 2019.gadam ir veikti 1039 būvniecības nozares nodokļu maksātājiem. Uzņēmumos, kuri strādā vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, darba vietu skaits 2019.gadā bija 31 505, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, ir pieaudzis par 2,4%, savukārt 2018.gadā, salīdzinot 2017.gadu, darba vietu skaitam bija novērojams pieaugums par 16,5%.

Vidējais nostrādāto stundu skaits vienā darba vietā mēnesī bija 115 stundas gan 2018.gadā, gan 2019.gadā, un, salīdzinot ar nozares vidējo rādītāju, tas atpaliek par piecām stundām mēnesī jeb 4,2%. Šajos uzņēmumos nodarbināto vidējie bruto darba ienākumi mēnesī 2019.gadā bija 981 eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, ir palielinājušies par 10,6%. 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto vidējie bruto darba ienākumi bija palielinājušies par 6,4%.

Izvērtējot kontroles pasākumu rezultātus, secināts, ka vairākumā gadījumu būvuzņēmēju darba ņēmēji viena mēneša ietvaros var tikt nodarbināti vairākos būvlaukumos, tai skaitā tādos, kas neatbilst EDLUS uzstādīšanas kritērijiem, un par šajos objektos nostrādāto laiku joprojām saglabājies faktiski nostrādāto stundu nedeklarēšanas risks.