Vērtējot iekštelpu mikroklimatu, bieži runājam par apgaismojumu, temperatūru un mitrumu, bet aizmirstam skaņu, jo to nav tik viegli mainīt kā citus parametrus.
Nosacīti vienkārši ir regulēt apgaismojumu – varam papildus ieslēgt vai izslēgt gaismu, atvērt vai aizvērt aizkarus. Temperatūru regulē lokāli ar termogalvu, ko var piegriezt, vai centralizēti kādā gudrā mājas vadības sistēmā. Līdzīgi ir ar mitrumu – ja uzstādīta ventilācijas iekārta ar mitrināšanu, var pievadīt vai nepievadīt mitrumu.
Trokšņa līmeni viegli mērīt. Tas izdarāms ar telefonu vai speciālām mērierīcēm. Tomēr parasti to ir ļoti grūti ietekmēt, jo visi trokšņu slāpēšanas materiāli ir statiski – tos uzstāda, tie darbojas vai nedarbojas, bet mums nav iespējas ikdienā dinamiski mainīt akustiku. Tehniski šādas sistēmas ir iespējamas, bet tās ir ļoti dārgas. Latvijas Nacionālās bibliotēkas lielajā zālē ir ierīkota maināma akustikas sistēma, tomēr, kā atzīst apkalpojošais personāls, tā nav īsti izmantota.
Pasaules Veselības organizācija atzinusi troksni par otru lielāko draudu cilvēku veselībai pēc nepietiekamas iekštelpu gaisa kvalitātes. To raksturo Dānijā rīkots pētījums, kura gaitā parastā skolā audzēkņiem lika zīmēt dažādos apstākļos. Pirmajā mēģinājumā telpā bija pilnīgs klusums un miers, skolēni darbojās netraucēti. Otrā mēģinājuma gaitā dažiem skolēniem atļāva staigāt un sarunāties, imitējot grupu darbu, tomēr viņiem nebija atļauts runāt vai fiziski kontaktēties ar tiem, kuri zīmēja. Otrajā situācijā zīmējumi bija krietni nesakarīgāki.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris decembra numurā (Nr.77).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
