Laikā, kad iznāca šis žurnāla Būvinženieris numurs, durvis pēc atjaunošanas jau vērusi Rīgas cirka vēsturiskā ēka.
Tiesa, pagaidām veikta tikai pirmā būvdarbu kārta no visa kopējā cirka ēkas pārbūves projekta, ko plānots īstenot turpmākajos gados.
Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas pirmās būvdarbu kārtas uzdevums bija energoefektivitātes paaugstināšana un funkcionāli uzlabojumi, lai pielāgotu ēku mūsdienu vajadzībām un tā būtu droši izmantojama gan publiskiem pasākumiem, gan cirka ikdienas vajadzību nodrošināšanai līdz nākamās pārbūves kārtas sākšanai. Pēc darbu pabeigšanas virs vēsturiskās cirka kupola metāla konstrukcijas izbūvēta jauna kupola konstrukcija, izveidota nesošo balstu un pamatu sistēma, ieklāts jauns jumta segums un atjaunota nokrišņu ūdens sistēma, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas, veikta fasādes siltināšana un pagalma pārbūve. Ēkas interjerā apvienots industriālais lakonisms ar vēsturiskā mantojuma siltumu, bet ēkas fasādes siluets pietuvināts tās sākotnējam vēsturiskajam veidolam.
Pārbūves nozīmīgākais ieguvums ir transformējama, multifunkcionāla, mūsdienu prasībām atbilstoša, droša cirka arēna, kas, kā norāda pasūtītāju pārstāve, VSIA Rīgas cirks valdes locekle Māra Pāvula, ir retums Eiropas cirka vidē, kādēļ arī pamazām izzūd vairāki cirka mākslas veidi, jo māksliniekiem nav, kur trenēties. Arī Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers uzsver, ka pirmā pārbūves kārta bija vairāk koncentrēšanās uz cirka darbības atjaunošanai nepieciešamo funkcionalitāti. «Nav pabeigta fasāde, nav nomainīti visi logi, nav daudz citu lietu, taču ir jauns, tehniski aprīkots kupols ar iekaru sistēmu, kas nepieciešama cirka māksliniekiem. Ir sagatavota vide, lai mēs jau varētu droši strādāt, veidot iestudējumus un uzņemt viesmāksliniekus. Te var veidot izrādes gan apaļā, gan frontālā formātā, telpa ir pielāgojama,» viņš stāsta.
Arī M.Pāvula atzīmē, ka būvprojekta pirmās kārtas risinājumi nepieciešami ēkas tālākai attīstībai, un ir nodrošināta vēsturiskās arēnas droša ekspluatācija līdz pārbūves nākamās kārtas sākšanai. «Pašlaik paveikta tika neliela daļa no kopējā attīstības projekta, ko plānots īstenot pa daļām nākotnē. Tas ietver fasādes pilnīgu atjaunošanu, black-box teātra izbūvi, telpas cirka skolai un mākslas rezidencēm. Ilgtermiņā tā ir visa cirka kvartāla atjaunošana un integrēšana pilsētvidē, veidojot publisku telpu, kas savienotu Merķeļa un A.Kalniņa ielu,» nākotnes ieceres ieskicē
M.Pāvula.
Pirmās kārtas pārbūves darbi tika sākti 2021.gada vasarā, bet ekspluatācijā ēka nodota pagājušā gada novembrī. Pārbūves projekta autori ir arhitektu birojs NRJA, būvdarbus veica būvuzņēmējs PS Aidaco Group, būvuzraudzību nodrošināja SIA CMB. Kopējās projekta pirmās kārtas investīcijas sasniedza aptuveni 5,5 miljonus eiro.
Foto – Kristīne Madjare, Vladimirs Svetlovs, Kultūras ministrijas un Rīgas cirka arhīvs
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris decembra numurā (Nr.89).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.