Zīmola Caparol speciālisti izstrādājuši kaļķa apdares materiālus konkrētiem objektiem, kas kļuvuši populāri profesionāļu vidū ar universālu piemērotību vēsturisku ēku atjaunošanai.
Minerālu produkti sagatavoti sadarbībā ar vietējām laboratorijām, lietojot noteiktas receptūras uzņēmuma laboratorijā Vācijā – sākotnēji speciāli konkrētiem objektiem: Jelgavas pilij un Daugavpils cietokšņa Inženieru arsenāla ēkas restaurācijai. Tas noteicis arī kaļķa apmetuma un mūrjavas nosaukumu izvēli – Mitau Putz un Dünaburg Mörtel.
Top vietējā ražotnē
Jāuzsver tehniski korekta, pareiza, sistēmiska pieeja vēsturisko ēku atjaunošanai, kas ievērota produktu radīšanas procesā. Tos ražo vietējā Caparol rūpnīcā Salaspilī. Tur top siltināšanas produkti un apdares materiāli Baltijas tirgum, kā arī oriģinālie sastāvi vēsturisku ēku atjaunošanai.
Materiālu atbilstības pārbaude norit Aleksandra Pankoveca vadībā: “Maisījumi, ko esam speciāli izveidojuši vēsturisko ēku atjaunošanai, nav vienas dienas risinājums, darbs ritēja kompleksi. Visu vēsturisko ēku materiālu izstrāde sākas ar izpēti objektā, laboratorijas analīzēm. Analizējam paraugus no mūrjavas vai apmetuma, nosūtām kolēģiem uz pētniecisko laboratoriju Vācijā, kur izveido sākotnējo produkta versiju. Tur notiek sākuma testi, lai noteiktu produkta derīgumu. Pēc tam Latvijā rīkojam uzklāšanas testus, pieaicinot kādu profesionāli, kas strādā ar mūrjavu un apmetumu. Ja būvnieki apstiprina produkta īpašību atbilstību, to var nodot laboratorijai.”
Kad produkts atbilst visām prasībām, receptūru apstiprina Vācijas laboratorija un var sākt materiāla ražošanu Latvijas rūpnīcā. Produktiem katru gadu veic rūpnīcas auditu, ražotni pārbauda atbildīgās institūcijas, piemēram, atbilstību zīmes CE prasībām.
Pārbaude objektā
Šie ir vēsturisku ēku restaurācijai un atjaunošanai veidoti materiāli, kas atbilst mūsdienu prasībām.
Materiālu izmantošanu un piemērotību pārbauda Kristīne Gulbe: “Braucu uz objektiem, pētu un analizēju materiālu paraugus, kontaktējos ar būvniekiem, lai izveidotu labāko risinājumu ēkai. Arhitektam ir sava vīzija, būvniekam – savs bizness, un es cenšos aizstāvēt ēkas intereses. Mēģinu rast tādu pieeju, lai dažādie virzieni nenonāk pretrunā ar to, ko ar ēku drīkst darīt.”
Jāņem vērā, ka vismaz divas būvnieku un arhitektu paaudzes uzaugušas un strādājušas ar cementa javu. Taču pirms tam 3000 gadu līdz 19.gadsimta vidum mūrēja ar kaļķa javu, un šīs ēkas kalpo vēl šobaltdien. Stereotips, ka ar kaļķa materiāliem strādāt ir neērti un cements ir efektīvāks, radās pēc Otrā pasaules kara – 20.gadsimta 60.gados. Kad 19.gadsimta otrajā pusē sāka ražot cementu, to lika pie kaļķa javas kā nelielu piedevu līdz 10%, lai iegūtu lielāku stingrību un mitruma izturību. Pēc tam vairākums pārgāja uz cementa javu, un tagad meistari ir pie tās pieraduši. Tāpēc sākumā bija pretestība – ar kaļķi nemūrēsim, tas ir ilgi, neērti, arhaiski. Tikai pārbaudot praksē, viedoklis ir mainījies.
Atzīst labās īpašības
Kristīne Gulbe raksturo – restauratori vairāk pēta materiālu vēsturisko lietojumu, tāpēc viņiem nav aizspriedumu izmantot senākas metodes. Tomēr kārtīga restaurācija notiek mazākā skaitā objektu, populārāka ir ēku atjaunošana, un tur ne vienmēr ir klāt restauratori. Caparol speciālisti uzņemas būvnieku izglītošanu, lai atjaunošana notiktu tehnoloģiski korekti.
Profesionāļi kļūst aizvien atsaucīgāki. Pamēģinot ar kaļķa javu strādāt, būvnieki atzīst tās labās īpašības – tā tik ātri nežūst, ar to var labāk apmest plaknes, izlīdzināt, tā laužot stereotipus par materiāla neērtībām. Praktiski izmēģinot, meistari ne tikai paši to sāka lietot vairāk, bet arī ieteica citiem.
Kad sākās Inženieru arsenāla atjaunošana Daugavpilī, meistari teica – ja jums jau ir kaļķa apmetums, ražotnē var gatavot arī kaļķa bāzes mūrjavu. Sākumā notika pārbaudes, lai produkts atbilstu normām. Pēc tam braucām testēt kaļķa javu objektā, jo bija svarīgi, lai mūrniekiem patiktu ar to strādāt. Pierādījām, ka ķieģeļus var mūrēt ar kaļķa javu, lai gan tā ir mīkstāka un žūst lēnām.
Palīdz mūsdienu iespējas – ja nevar apmeklēt kādu objektu, meistari atsūta bildes pirms un pēc materiāla uzlikšanas, lai varētu parādīt citiem kā motivējošu piemēru ar labi uzmūrētu vai skaisti apmestu ģeometriski sarežģītu ēkas daļu. Tas pārliecina. Ja rodas jautājumi, Caparol tehnologi risina situāciju objektā sadarbībā ar meistariem.
Piemērots klimatam
Latvijā lielākoties dzīvojam mitrā klimatā, un daudzviet gruntsūdeņi ir augsti. Caparol produkti fasādēm atbilst Latvijas klimata mitruma līmenim. Tomēr tīra kaļķa java ir mazāk piemērota cokola apmešanai vai tur, kur nav noteku, ir kādi nosegelementi vai pastāvīgi tek virsū lietus; tās lietojums jāvērtē pēc situācijas.
Kaut arī materiāli veidoti konkrētām ēkām, to piemērotību citiem vēsturiskajiem objektiem nosaka sastāvs. Java sastāv no kaļķa, pildvielas un ūdens, un svarīgas ir pildvielas daļas. Vēsturiski cilvēki izmantoja kaļķi, smilti un granti, variējot pildvielas un saistvielas attiecību. Galvenais – nemēģināt ekonomēt saistvielu. Latvijā vietām ir mālaināka smilts, kas nav labi, un tur redzam, ka vecie mūri vairāk degradējas. Mūsu produkts ir radīts ar zelta vidusceļa formulu, lai fizikālie parametri – ūdens tvaika caurlaidība, noturība, cietības klase, porainība – atbilstu visiem normatīviem un apstākļiem. Tie ir ieturēti tādās robežās, lai būtu savienojama jaunā un vecā java.
Materiālus var izmantot gandrīz jebkuras vēsturiskas ēkas atjaunošanai. Ja ir īpaši ekstrēmi apstākļi vai specifisks oriģinālo materiālu sastāvs, konsultējoties ar restauratoru, javai var papildus pievienot vielas lielākai mitruma izturībai vai pildvielas frakciju un pigmentus, lai sastāvu maksimāli pietuvinātu oriģinālam. Kāds restaurators teicis – šis ir labs bāzes materiāls, ko 5–10% robežās var pielāgot katram objektam, nezaudējot javas tehnoloģiskās īpašības. Taču jāsaprot, ka pielāgošanai vajag pieredzi un izpratni, lai saglabātu sastāva attiecības un kvalitāti, tādēļ individuāli pielāgojumi notiek profesionāļu un tehnologu sadarbībā.
Izmanto arī jaunām ēkām
Sākotnēji Jelgavas pilij veidotais kaļķa apmetums jau izmantots daudzos citos objektos un iemantojis labu slavu profesionāļu vidū. Veidojām produktu tā, lai tas būtu maksimāli pietuvināts konkrētā objekta vajadzībām, izmantojam vēsturisko pieeju minerālu maisījumu un kaļķa bāzes apdares materiālu ražošanai 18.–19.gadsimtā, bet ar universālām īpašībām – materiāls vēsturiskas ēkas atjaunošanai atbilst mūsdienu normatīvu prasībām.
Divi pašlaik gatavie produkti ir unikāli, tādu nav citās valstīs, kur darbojas Caparol grupa. Izstrādājot Mitau Putz, praktiskā pārbaudē piedalījās Lietuvas kolēģi, tāpēc arī no viņu puses ir interese izmantot jaunos materiālus. Interese par sistēmas produktiem vēsturisko ēku atjaunošanai ir Polijā un Ukrainā, to virzība tirgū būs atkarīga no grupas uzņēmumu aktivitātes, prognozē Aleksandrs Pankovecs.
Kaļķa apmetumu izmanto ne tikai vēsturiskām, bet arī mūsdienu ēkām, piemēram, uz koka karkasa ekomāju kokšķiedru plātnēm, raksturo Kristīne Gulbe. Materiāli ir savienojami, un līdz šim nav negatīvu atsauksmju. Arī koka māju atjaunošanai ar kaļķa apdari ir izstrādāta metode – vispirms uzmest pirmo kārtu un divas trīs nedēļas nogaidīt, lai izdalās mitrums. Tad parādās plaisiņas, jo koksnes pamatne žūstot saraujas. Kad process ir stabilizējies, var klāt otro un trešo apdares kārtu.
Caparol speciālistiem palīdz drosmīgie meistari, kas izmēģina jaunus paņēmienus un stāsta savu pieredzi, sniedz ieteikumus. Plānojot nākotnes materiālus, jauna iecere varētu būt smalkgraudainā kaļķa špaktele. Veidojot produktus, svarīgi tos pielāgot gan senāk celtu būvju atjaunošanai, gan jaunām celtniecības metodēm.
Aleksandrs Pankovecs, SIA DAW Baltica produktu grupas vadītājs
Kristīne Gulbe, SIA DAW Baltica tehnoloģe
Foto no DAW Baltica arhīva
Raksts pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris aprīļa numura (Nr.85).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
