Saskaņā ar 2021. gada datiem Latvijā ar invaliditāti sadzīvo desmitā daļa iedzīvotāju jeb vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.
Viņu vidū 36 tūkstošiem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, apmēram desmit tūkstošiem ir redzes traucējumi, bet trīs tūkstošiem – dzirdes problēmas. Šiem skaitļiem ir tendence pieaugt. Lai gan pēdējo gadu laikā ir bijušas daudzas iniciatīvas un pozitīvas pārmaiņas vides pieejamības nodrošināšanā Latvijā, aizvien ir ļoti daudz nepieejamu vietu.
Pavērojot, piemēram, uzbrauktuves pie veikaliem, sabiedriskām ēkām un objektiem, daudzos gadījumos pat nespeciālistam ir redzams, ka pārvietoties pa tām būtu izaicinājums pat veselam cilvēkam, kur nu vēl personai ar kustību ierobežojumiem. Tomēr pamazām sabiedrības attieksme mainās un sapratne uzlabojas. Vides pieejamības jautājumus nemitīgi aktualizē Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO un Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons.
Būvniecības standartu lasītava sertificētiem speciālistiem
Informācija par vides pieejamību un universālā dizaina principiem ir pieejama un tiek regulāri aktualizēta. Kopš 2018. gada sertificētiem speciālistiem Latvijas standarts (LVS) vietnē ir pieejama būvniecības standartu lasītava. Tajā atrodams arī jaunākais un aktuālākais uz vides pieejamības nodrošināšanu attiecināmais standarts (latviešu valodā) – LVS EN 17210:2021 L Apbūvētas vides pieejamība un izmantojamība. Funkcionālās prasības, kas tika izstrādāts saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) mandātu.
Dokumentā aprakstītās funkcionālās pieejamības un lietojamības prasības un ieteikumi attiecas uz apbūvētas vides projektēšanu, būvniecību, atjaunošanu, pielāgošanu un uzturēšanu, ievērojot universālā dizaina principus.
Šīs prasības un ieteikumi ir saistīti ar būvniecības aspektiem, domājot ne tikai par pieeju un piekļuvi ēkām, pārvietošanās plūsmu telpās, ēku aprīkojuma izmantošanu un evakuāciju ārkārtas situācijas gadījumā, bet arī par gājēju un pilsētvides zonām ārpus telpām.
Standartā iekļautās prasības attiecināmas uz plašu cilvēku loku, proti, personām ar kustību un maņu orgānu traucējumiem, alerģijām, kognitīviem un garīgās veselības traucējumiem, vecuma izraisītām saslimšanām, kā arī cilvēkiem dažādos dzīves posmos – bērniem, pieaugušajiem un vecāka gadagājuma ļaudīm.
Šis standarts sniedz vispārīgas norādes un ieteikumus, savukārt konkrēti un detalizēti tehnisko raksturlielumu kritēriji un specifikāciju piemēri ir pieejami tehniskajā ziņojumā LVS CEN/TR 17621:2023 Apbūvētas vides pieejamība un izmantojamība. Tehnisko raksturlielumu kritēriji un specifikācijas (latviešu valodā). Vides pieejamības prasības ir noteiktas arī Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21.
Būtiska arī vide ārpus ēkām un telpām
Ir lieliski, ka tiek īstenoti mūsdienīgi un plašu sabiedrības grupu interesēm atbilstoši projekti, tiek būvēti jauni objekti, tomēr līdz tiem ir arī droši un ērti jānokļūst. Tāpēc kā piemērs tiks apskatīta vide ārpus ēkām un objektiem, konkrēti – dažādi pieejas ceļi un norādes uz tiem.
Galvenie principi, kas minēti standartā LVS EN 17210:
- kur vien ir iespējams, vajadzētu nodrošināt, ka visus pieejas ceļus var izmantot visa sabiedrība;
- jānodrošina vismaz viens pieejas ceļš, kas savieno visus svarīgākos vides elementus, piemēram, ierašanās vietas, ieejas, labierīcības, biļešu kases, sabiedriskā transporta pieturas u. c.;
- gājēju pieejas ceļiem vajadzētu būt nodalītiem no transportlīdzekļu ceļiem; ja tas nav iespējams, jāizmanto reljefās norādes uz staigāšanai paredzētās virsmas (TWSI jeb Tactile Walking Surface Indicators – angļu val., red.) vai citi taustāmi norādījumi ar pamanāmi kontrastējošiem, viegli redzamiem marķējumiem;
- sataustāma informācija jānodrošina konsekventā veidā un loģiskā un secīgā kārtībā;
- pieejas ceļu pasūtīšanas un projektēšanas laikā svarīgi minimizēt paredzamās uzturēšanas prasības.
Sataustāma informācija jeb īpaša veida reljefa virsma gājēju izmantotā ceļā palīdz neredzīgiem cilvēkiem orientēties konkrētajā vidē. Reljefās norādes uz staigāšanai paredzētās virsmas (TWSI) nodrošina neredzīgiem cilvēkiem brīdinājumus, norādījumus vai informāciju, ja to skaidri nesniedz dabiskie vai apbūves elementi – piemēram, pirms gājēju pārejām, pakāpieniem, šķēršļiem, sabiedriskā transporta pieturvietām vai pie liftiem.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris februāra numurā (Nr.96).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.