Vēlējos šo rakstu veidot ar maksimālu toleranci pret energoefektivitātes projektu ierosinātājiem, izpildītājiem un citiem šajā procesā iesaistītajiem dalībniekiem.
Ceresit ir Vācijas līmju ražošanas koncerna Henkel zīmols, kas Latvijas tirgū darbojas kopš 1997. gada. Kā vienu no savām būtiskākajām prioritātēm Ceresit uzsver publiskās vides, daudzīvokļu būvju energoefektivitātes nodrošināšanu un atbilstošu, mūsdienīgu uz energoefektivitāti vērstu rezultātu sasniegšanu.
Kopumā Baltijas tirgū ik gadu tiek siltinātas ēkas vairāk nekā 1 500 000 kvadrātmetru apjomā. Latvijā Ceresit siltināšanas sistēmas tiek izmantotas kopš 2000. gadu sākuma.
Ceresit balstās uz Eiropas vadlīniju kopumu ar atsauci uz ETAG 004. Šīs vadlīnijas ietver detalizētu tehnisko informāciju ikvienas energoefektivitātes procesā iesaistītās puses informēšanai par pareizas ārējās kompozītās siltuma efektivitātes sistēmas (ETICS) izveidi.
Šīs sistēmas vadlīnijas ietver noteiktus sertificētus ziņojuma testa lielumus, piemēram,
- būvju siltināšanas sistēmas ugunsdrošība;
- kompozītās sistēmas materiālu savienojamība vienam ar otru un sistēmas ilgmūžība vismaz 25 gadu garumā;
- siltuma efektivitātes auditoriem caurskatāma būves un siltināšanas sistēmas U vērtība; Latvijas būvnormatīvs LBN 002-19 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika nosaka, ka dzīvojamām ēkām ārsienu minimālā pieļaujamā vērtība UMR ir 0,23 W/(m² х k). Tas nozīmē, ka pēc ēkas renovācijas tā nedrīkst būt zemāka kā 0,23 W/mK;
- citi nosacījumi, kas attiecināmi uz ēkas energoefektivitātes prasībām.
Par to, vai siltināšanas sistēmas ražotājam ir aktuāls ETA apliecinājums, var pārliecināties mājaslapā EOTA.EU.
Ēku renovācijas mērķis ir uzlabot to energoefektivitāti un sakārtot ventilācijas sistēmu, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas mazāku aukstuma tiltu klātbūtni.
Kas ir aukstuma tilts?
Aukstuma tilts ir ēkas konstrukcijas daļa, kurā siltuma plūsma caur materiāliem ir ievērojami lielāka nekā caur apkārtējiem elementiem. Tas parasti rodas, ja siltumizolācija ir pārtraukta vai tās biezums ir nepietiekams, piemēram:
- stiprinājumos vai metāla detaļās fasādes apakškonstrukcijā, piemēram, L veida stiprinājumos (kronšteini ventilējamām fasādēm);
- jumta vai balkona savienojumos, kur dzelzsbetona vai metāla detaļas tieši savienojas ar ēkas ārējo vidi;
- logu un durvju rāmju vietās, īpaši, ja trūkst termisko pārtraukumu.
Aukstuma tilti rada vairākus negatīvus efektus:
- palielināti siltuma zudumi, kas samazina ēkas energoefektivitāti;
- virsmu atdzišana, kas var veicināt kondensāta veidošanos un pelējuma attīstību;
- augstākas apkures izmaksas, īpaši ziemas periodā.
Lai novērstu aukstuma tiltus, jāplāno nepārtraukts siltumizolācijas slānis un jāizmanto termiski pārtraukti konstrukcijas elementi.
Diemžēl jāsecina, ka mūsdienu ēku energoefektivitātes uzlabošanas procesos arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts ēkas ārējam izskatam, bet mazāk tiek domāts par tās reālo energoefektivitāti un ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kā arī finansiālo ieguvumu. Tāpat arī Latvijas mērogā joprojām nepietiekama uzmanība tiek pievērsta CO₂ emisijas samazinājumam.
Atskatoties uz Latvijas ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, tiek izsvērtas divas metodes, kā siltināt ēkas.
- Pirmā metode ir siltināšana, ievērojot ETAG 004 (Eiropas tehniskā apliecinājuma vadlīnijas 004) prasības. Šajā sistēmā siltināšanas materiāla piestiprināšanai tiek izmantotas cementa bāzes līmējošās javas, savukārt ārējā apdare tiek veidota ar plānkārtas dekoratīvajiem apmetumiem. Šī sistēma ir pārbaudīta un praksē izmantota kopš 1961. gada; pirmo reizi tā pielietota ēku siltināšanai Vācijā, izmantojot putu polistirola plāksnes.
- Otrs fasādes renovācijas veids ir, veidojot tā sauktās ventilējamās fasādes. Šajā kontekstā ir svarīgi pievērst uzmanību vairākiem būtiskiem aspektiem. Proti, šīs ēku siltināšanas sistēmas elementi, kas izgatavoti no metāliem (alumīnija, dūralumīnija, tērauda stiprinājuma skrūvēm, apdares plāksnēm, flīzēm), neatbilst Eiropas vai Latvijas normatīvajām prasībām. Dažiem fasādes apdares risinājumiem ir atsauce uz ETAG vadlīnijām, taču sistēma kopumā nav pārbaudīta vai testēta neatkarīgās institūcijās. Šī sistēma balstās uz siltumizolācijas izvietošanu un stiprināšanu starp alumīnija vai nerūsējošā tērauda statņiem, kuri pie konstrukcijas tiek stiprināti ar tāda paša materiāla L formas elementiem. Apdares kārta tiek veidota, izmantojot kompozītmateriālus, cementa-kokšķiedras plāksnes vai flīzes, kas tiek uzmontētas uz metāla apakšstruktūras.
Kā jau pieminēts iepriekš, ēku atjaunošanas procesā, kas ne vienmēr ir saistīts ar energoefektivitātes uzlabošanu, tiek izmantoti daudzi metāla elementi. Saskaņā ar būvfizikas principiem metāliem ir ļoti augsts siltuma vadītspējas koeficients, un īpaši izteikts tas ir alumīnija izstrādājumiem.
Piemēram, ikviens no mums var iedomāties, kāda ir alumīnija konstrukcijas elementu siltumvadītspēja λd, kas ir 220 W/(m × K) (dūralumīnijam – 160 W/(m × K)). Salīdzinājumam – cementa līmēšanas javām λd vērtība ir tikai 0,9 W/(m × K). Vai šajā brīdī nerodas jautājums – vai pie vienāda siltumizolācijas biezuma ir iespējams sasniegt tās pašas energoefektivitātes rādītājus ēkai, kura, piemēram, būtu būvēta no silikātķieģeļiem un cementa-smilšu javas, kur λd ir 0,81 W/(m × K)? Šajā brīdī kļūst skaidrs, cik būtiski ir summēt būvfizikālos lielumus, lai iegūtu precīzu priekšstatu par rezultātu.
Būve ar ventilējamo fasādes renovācijas risinājumu
Tabula Nr. 1.
U vērtības ar integrētu alumīnija L tipa stiprinājumu caur minerālās vates loksni
Tabula Nr. 1.1.
Praksē parasti tiek izmantoti vidēji 4–6 L tipa stiprinājumi uz 1 m², (tabula Nr. 1.1.) taču, ja fasādes materiāls ir īpaši smags vai nepieciešams panākt lielāku drošību, stiprinājumu skaitu var palielināt. Precīzs skaits vienmēr jānosaka pēc konkrētā projekta vajadzībām un tehniskās dokumentācijas.
Balstoties uz būvfizikālo tabulāro vērtību summu (tabula Nr. 1.1.), ja tiek pieņemts, ka minimālais L tipa stiprinājuma skaits ir 4, tad pēc Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika vērtības URM vērtība W/(m2K) 0,23 (dzīvojamās ēkas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi) nav izpildāma pat ar 280 mm biezām siltuma izolācijas loksnēm.
Pēc veiktā aprēķina tabulā Nr. 1.1. rodas daudzi jautājumi, kurus rakstā nevēlos iztirzāt, bet tos ikkatrs var apjaust.
Kolēģi! Izstrādājot projekta ieceri vai plānojot ēku renovāciju un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, rūpīgi izvērtēsim, kura siltināšanas sistēma būs vispiemērotākā un izdevīgākā mūsu valsts iedzīvotājiem un pasūtītājiem!
Balstoties uz ilggadējo pieredzi ēku renovācijas jomā ar visiem tirgū pieejamiem siltuma izolācijas materiālu veidiem, Ceresit uzskata, ka šāda veida sabiedrisko būvju renovācija nav rekomendējama, jo tā neizpilda minimālās Latvijas likumdošanas prasības pēc siltuma spējas koeficienta.
