Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcija Valmierā ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem sporta infrastruktūras projektiem Latvijā. Pārbūves procesā faktiski palikusi tikai objekta lokācija, stadions ir pilnībā uzbūvēts no jauna, būtiski paplašinot visu sporta kompleksu.
Jāņa Daliņa stadions ir nacionālas nozīmes sporta būve, ko veido vieglatlētikas stadions un jaunbūves ēka ar trim savstarpēji saistītiem apjomiem – vieglatlētikas manēžu, viesnīcu un skatītāju tribīnēm. Kopumā šajā kompleksā iespējams trenēties un organizēt sacensības 24 vieglatlētikas disciplīnās. Gan manēža, gan stadions saņēmis World Athletics (WA) sertifikātu. Tas liecina par vieglatlētikas infrastruktūras kvalitāti un atbilstību tehniskajām prasībām, izceļot Latviju un Valmieru uz vieglatlētikas starptautiskās skatuves.
Stadiona būvdarbi tika sākti 2018. gadā, bet oficiālā atklāšana notika 2021. gada 13. augustā. Projektu izstrādāja pilnsabiedrības ISB/NAMS biedrs SIA Ivara Šļivkas birojs, Arhitektu kompānija arhitektu Ivara Šļivkas un Jura Šūpola vadībā, bet būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija pilnsabiedrība Lemminkainen, SIA YIT Infra Latvija. Kopējās projekta izmaksas sasniedza 21 502 742 eiro.
Jāņa Daliņa stadionu Valmieras pilsētas pašvaldība administratīvi teritoriālās reformas rezultātā no toreizējās rajona padomes pārņēma 2009.gadā. 2010.gadā dome lēma stadionu nodot Valmieras Olimpiskā centra apsaimniekošanā, vienlaikus veicot tehnisko ekspertīzi – ēka bija kritiskā stāvoklī, segums nolietojies, pamati nosēdušies plūstošo smilšu dēļ.
Par stadiona pārbūvi un manēžas būvniecību tika nolemts, saņemot būvniecības speciālistu auditu par esošo ēku un stadiona kritisko tehnisko stāvokli. Veicot tehniskā stāvokļa ekspertīzi, atklājās, ka tribīņu konstrukciju nolietojums ir 40%, elektroinstalācijas un kanalizācijas sistēmas nolietojums ir 80–90%, bet stadiona zāliena laukumu un sporta segumu nolietojums – 80%. Ņemot vērā tribīņu neordināro projektu ar trošu vantīs iekārto jumtu, ēku būtu ļoti sarežģīti siltināt vai pārbūvēt. 2011.gadā tika saņemts slēdziens arī par seguma kritisko stāvokli. Tādējādi domes deputāti lēma, ka stadionam nepieciešama pārbūve.
«Vienlaikus bija jārod risinājums problēmai, ka vieglatlētiem Latvijā vispār nebija pieejama kvalitatīva treniņu bāze. Tāpēc tika pieņemts lēmums atjaunot Jāņa Daliņa stadionu un būvēt vieglatlētikas manēžu. Šo projektu nācās aizstāvēt un pārliecināt par tā nepieciešamību, līdz tas tika atbalstīts no valsts puses ar konkrētu uzdevumu izveidot ļoti labu treniņu bāzi un sacensību vietu vieglatlētiem. To mēs esam izpildījuši, lai gan būvniecības gaita nebija vienkārša,» atceras Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Kopš pašvaldības lēmuma par Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi projektēšana un būvdarbi kopumā ilga 10 gadu. Ņemot vērā objekta nozīmīgumu un paredzamās būvdarbu izmaksas, ievērojams laika periods tika veltīts politiskā atbalsta iegūšanai, lai piesaistītu finansējumu projekta īstenošanai, kā arī projektēšanas darbiem, kas ilga divus gadus. Celtniecības termiņu ietekmēja gan darbaspēka pieejamība, gan grozījumi sākotnējā būvprojektā, gan Covid-19 pandēmija.
Foto – Oskars Ludvigs, Uģis Brālēns, Jānis Ukass, Valmieras pilsētas pašvaldības arhīvs, arhitekta Ivara Šļivkas arhīvs
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris jūnija numurā (Nr.86).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
