No 1.novembra ar grozījumiem Autoceļu un ielu būvnoteikumos vienkāršota ceļu atjaunošanas saskaņošana, kā arī pilnveidots komersantu ceļu, velosipēdu ceļu un gājēju ceļu būvniecības process, veicinot ātrāku un efektīvāku būvniecības procesu, mazinot administratīvo slogu un izmaksas.
Ar grozījumiem noteikumos vienkāršota pašvaldību ceļu, ielu, komersantu ceļu atjaunošanas saskaņošana, pārskatītas noteiktās procedūras, tai skaitā pieņemšana ekspluatācijā, nodrošināti ērtāki risinājumi Būvniecības informācijas sistēmā, samazinot būvniecības ieceres iesniegumu veidus, kā arī novērstas praksē konstatētās nepilnības.
Ņemot vērā pēdējā laikā veiktos grozījumus Būvniecības likumā un speciālajos būvnoteikumos, salāgojot dažādu būvniecības ieceres realizācijas termiņus, ir pārskatītas autoceļu būvniecības saskaņošanas procedūras, paredzot, ka turpmāk autoceļu būvniecības procesu varēs ierosināt ar paskaidrojuma rakstu vai būvniecības iesniegumu, atsakoties no apliecinājuma kartes un samazinot būvniecības ieceres ierosināšanas iesniegumus.
Paredzēts, ka turpmāk visus valsts autoceļu atjaunošanas darbus veiks ar paskaidrojumu rakstu. Iepriekš paskaidrojuma raksts bija paredzēts vienkāršotai atjaunošanai un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu būvniecībai, bet apliecinājuma karte – atjaunošanai vai nojaukšanai. Pārējos gadījumos saglabāta līdzšinējā kārtība un iesniedzamie dokumenti.
Pārskatot komersantu ceļu būvniecības procesu, turpmāk paredzēts, ka komersantu ceļu atjaunošanai nebūs nepieciešams izstrādāt un institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, saskaņot būvniecības ieceri (iepriekš – apliecinājuma karti), bet komersantu ceļu jaunas būvniecības vai pārbūves gadījumā – paskaidrojuma raksta būvniecības process (iepriekš – būvatļauja).
Tāpat arī velosipēdu ceļu, gājēju ceļu, satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu atjaunošanai, kā arī ceļa zīmju, aizsargbarjeru, signālstabiņu un horizontālo un vertikālo apzīmējumu būvniecībai nebūs nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentus.
Turpmāk ar paskaidrojuma rakstu varēs ierosināt ne tikai māju ceļu jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu, bet arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (izņemot ceļa zīmju, aizsargbarjeru, signālstabiņu un horizontālo un vertikālo apzīmējumu) būvniecību, pievienojumu esošajam pašvaldību ielu tīklam un valsts vietējiem autoceļiem, velosipēdu ceļu, gājēju ceļu jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu, kā arī otrās vai trešās grupas ceļu un ielu atjaunošanu un nojaukšanu (iepriekš bija nepieciešama apliecinājuma karte).
Tā kā būvniecības ierosināšanai izstrādājamo un institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzamo dokumentu apjoms netiek palielināts, līdz ar to pēc būtības nemaina iesaistīto personu esošos pienākumus un tiesības, kā arī netiek palielināts administratīvais slogs. Atsevišķos gadījumos tas tiek samazināts, piemēram, komersantu ceļu atjaunošanas gadījumā, to varēs veikt bez būvniecības ieceres dokumentācijas līdzīgi kā māju ceļu gadījumā, bet komersantu ceļu jaunas būvniecības vai pārbūves gadījumā, to varēs veikt ar paskaidrojuma rakstu nevis vispārīgajā būvniecības procesā, kura ietvaros tiek izdota būvatļauja.
Tāpat noteikts, ka ceļa zīmju, aizsargbarjeru, signālstabiņu un horizontālo un vertikālo apzīmējumu būvniecībai, satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu atjaunošanai, velosipēdu ceļu un gājēju ceļu atjaunošanai un komersantu ceļu atjaunošanai nav nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju un to saskaņot institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.
Tāpat grozījumos precizēts regulējums par būvētāja tiesībām, precizējot tos būvdarbu veidus, ko būvētājs var veikt pats saviem spēkiem, piemēram, māju ceļa vai pievienojuma esošajam pašvaldību ielu tīklam un valsts vietējam autoceļam, ja tas nav pievienots valsts galvenajam vai reģionālajam autoceļam, būvniecību. Turpmāk, būvējot privātmāju un tai nepieciešamo piebraucamo ceļu, to varēs darīt arī būvētājs. Iepriekš bija noteikts, ka ēku var būvēt būvētājs, bet piebraucamo ceļu pie ēkas – tikai būvkomersants.
Tāpat precizēts līdz šim brīdim atšķirīgi noteiktais, ar kuru brīdi tiek uzskatīts garantijas termiņa sākums. Proti, valsts autoceļu un komersantu ceļu gadījumā – ar būvdarbu pabeigšanas brīdi, bet pašvaldību ceļu un ielu gadījumā – ar institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, atzīmes par būvdarbu pabeigšanu izdarīšanu būvniecības informācijas sistēmā. Turpmāk visos gadījumos laikposms starp būvdarbu pabeigšanu un objekta pieņemšanu ekspluatācijā tiks ieskaitīts būvdarbu garantijas termiņā.
Tā kā būvdarbu pabeigšanai izstrādājamo un institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzamo dokumentu apjoms netiek palielināts, līdz ar to pēc būtības nemaina iesaistīto personu esošos pienākumus un tiesības, kā arī netiek palielināts administratīvais slogs. Atsevišķos gadījumos tas tiek samazināts, piemēram, komersantu ceļu atjaunošanas gadījumā, to varēs veikt bez būvniecības ieceres dokumentācijas līdzīgi kā māju ceļu gadījumā, bet komersantu ceļu jaunas būvniecības vai pārbūves gadījumā, to varēs veikt ar paskaidrojuma rakstu nevis vispārīgajā būvniecības procesā, kura ietvaros tiek izdota būvatļauja.
