Vilcienu pasažieriem gada beigās varētu būt pieejams 31 modernizēts perons

0
67
Publicitātes foto

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) līdz gada beigām plāno nodot ekspluatācijā un pagaidu ekspluatācijā kopumā 31 modernizētu peronu no projektā ietvertajiem 48 peroniem dzelzceļa stacijās, aģentūrai LETA sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.

Viņš norādīja, ka patlaban pasažieriem ir pieejami 26 modernizēti peroni, savukārt visus 48 modernizētos peronus uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā līdz 2025. gada beigām.

Grinbergs atzīmēja, ka pēdējā pusgada laikā ir sasniegts progress gan Skultes dzelzceļa līnijā, kur svētdien, 15. decembrī, tika atklāta Dauderu dzelzceļa stacija, gan arī Jelgavas līnijā, kur pagaidu ekspluatācijā ir nodoti visi projektā paredzētie peroni. Taču situāciju Krustpils līnijā LDz vadītājs raksturoja, kā visizaicinošāko.

Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) aģentūrai LETA norādīja, ka pēdējā pusgada laikā projekts ir izkustējies.

“Protams, ir bijuši arī daudz objektīvu iemeslu, kāpēc projekts ir kavējies, piemēram, izmaksu pieaugums. Skaidrs, ka šī kavēšanās ir radījusi nopietnu frustrāciju iedzīvotāju vidū, tomēr līdz gada beigām ekspluatācijā vai pagaidu ekspluatācija būs šīs apmēram 30 stacijas. Savukārt visu projektu vajadzētu pabeigt līdz nākamā gada beigām,” minēja ministrs.

Viņš papildināja, ka dzelzceļa stacijas plānots modernizēt ne tikai Rīgā vai Pierīgā, bet arī visā Latvijā, kā arī paralēli ir pieejama gandrīz 90 miljonu eiro vērtā investīciju programma, kurā pašvaldībām būs iespējams sakārtot staciju apkaimes, piemēram, automašīnu stāvlaukumus un velonovietnes, lai stacijas būtu piekļūstamākas un pieejamākas.

Briškens pirmdien Dauderu dzelzceļa stacijas atklāšanas pasākumā atzinīgi novērtēja jaunās stacijas atrašanās vietu, jo starp Sarkandaugavas un Mangaļu dzelzceļa stacijām ir daudz māju un iedzīvotāju, tādējādi šajā apkaimē tiek uzlabota savienojamība.

Savukārt AS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atklāšanas pasākumā norādīja, ka Skultes dzelzceļa līnijā ir viena no pieprasītākajām dzelzceļa līnijām, kurā gadā vidēji pārvadā divus miljonus pasažieru. Viņš minēja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Skultes līnijā pārvadāto pasažieru skaits šogad ir palielinājies par aptuveni 15%, ko veicina gan jauno elektrovilcienu pieejamība, gan dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumi.

LETA jau ziņoja, ka LDz, turpinot īstenot pasažieru platformu modernizācijas projektu, svētdien, 15. decembrī, atklāja trīs jaunizbūvētās dzelzceļa stacijas – Dauderi, Šmerlis un Medemciems. Līdz ar Medemciema dzelzceļa stacijas atvēršanu tika slēgta līdzšinēja dzelzceļa stacija Baloži.

Jaunizbūvētajās stacijās pasažieru platformas ir aprīkotas ar nojumēm, soliņiem, apgaismes un apziņošanas sistēmu un nepieciešamo dzelzceļa satiksmes izmantošanai.

LDz pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka LDz līdz 2025. gada vidum plāno ieviest pagaidu platformu risinājumus 15 dzelzceļa stacijās, kas nav iekļautas pašreizējā peronu modernizācijas projektā.

LDz skaidroja, ka pagaidu risinājumi ir nepieciešami stacijās, kuru modernizācija ir paredzēta Rail Baltica projektā, jo projekta ieviešana kavējas. Tās ir deviņas stacijas – Rīgas Centrālā stacija, Torņakalns, Zasulauks, Depo, Vagonu parks, Jāņavārti, Daugmale, Salaspils un Saulkalne.

Risinājumi ērtākai iekāpšanai vilcienā ir nepieciešami vēl sešās stacijās – Rumbula, Dārziņi, Cena, Inčupe, Kūdra un Kaibala. Šīs stacijas netika iekļautas peronu modernizācijas projektā, jo tās bija plānots slēgt nelielās pasažieru plūsmas dēļ.

Jau ziņots, ka peronu modernizācijas projektā paredzēts modernizēt 48 paaugstinātās pasažieru platformas un ar tām saistīto infrastruktūru Krustpils, Saulkrastu, Tukuma un Jelgavas līnijā. Krustpils līnijā paredzēts pārbūvēt 12 peronus, Saulkrastu līnijā – 20, Tukuma līnijā – deviņus, bet Jelgavas līnijā – septiņus.

Projekta izmaksas ir 44,4 miljoni eiro, tostarp ES Kohēzijas fonda finansējums ir 37,8 miljoni eiro, bet LDz līdzfinansējums – 6,6 miljoni eiro.

LDz noslēdzis līgumus ar diviem būvniecības uzņēmumiem. Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību Jelgava, Tukuma, Krustpils līnijās, kā arī Saulkrastu līnijas posmā Kalngale-Skulte veic pilnsabiedrība BMGS-Fima, kuru veido AS BMGS un pilnsabiedrība Fima Group, kuru savukārt veido Lietuvas Fima un Latvijas SIA Fima. Savukārt Saulkrastu līnijas posmā Zemitāni-Vecāķi jeb Rīgas mezglā šos darbus veic uzņēmums Leonhard Weiss.

Ērta piekļūstamība pasažieru platformām gan aizvien nav galvenajā Latvijas pasažieru dzelzceļa satiksmes mezglā – Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, kur pasažieriem ir ievērojami apgrūtināta iekāpšana un izkāpšana no jaunajiem vilcieniem, jo peroni ir zemi, kā arī uz tiem jānokļūst pa stāvām kāpnēm apmēram divu stāvu augstumā.

Līdzīgi zemie peroni un apgrūtināta iekāpšana vilcienos ir arī diezgan plaši izmantotajās Torņkalna un Zasulauka stacijās Rīgā, un arī tajās modernizācija tuvākajā laikā nav gaidāma, jo to, tāpat kā Centrālās stacijas modernizāciju, iecerēts veikt tikai Rail Baltica projekta ietvaros, kura nākotne šobrīd ir neskaidra, norāda kompānijā.