Visai būvniecības nozarei jāspēj runāt BIM valodā

0
100
Jeļena Gavrilova, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle

Būvniecības nozare digitalizējas. BIM (būves informācijas modelēšana) vidē izstrādāti modeļi kļūt par pamatdokumentu risinājumu izstrādei, būvvaldei nepieciešamos materiālus var augšupielādēt elektroniski, virknē publisko iepirkumu BIM nākamgad būs obligāts. Acīmredzami tuvojas brīdis, kad var sākt domāt par būtisku digitālā brieduma līmeņa paaugstināšanu un pilnvērtīgu digitālo transformāciju. Kas tam ir nepieciešams?

Vienā teikumā sakot: standartizācija, izglītošana un investīcijas tālākajā tehnoloģiju attīstībā.

Nenoliedzami, līdz šim BIM ieviešana nozarē kopumā lielā mērā ir bijusi fragmentēta. VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas ir lielākā būvdarbu pasūtītāja publiskajā sektorā, ir neatlaidīgi veidojusi BIM izmantošanas kultūru, izvirzījusi striktas prasības projektu digitalizācijas jomā, regulāri apmācījusi speciālistus, kā arī mudinājusi digitalizācijas prasības ieviest valstiskā līmenī. Mēs redzam, ka projekta trīsdimensiju vizualizācijas un modeļus aktīvi izmanto lielie būvuzņēmumi (ģenerāluzņēmēji), kuri izpilda gan privātā, gan publiskā sektora pasūtījumus. Priecājamies redzot, kā paplašinās speciālistu digitālās prasmes, aizvien vairāk projektētājiem piemīt izpratne par BIM.

VNĪ, vairākus gadus rūpīgi strādājot un apmācot lietotājus, ir izdevies panākt to, ka BIM ir pamatvide tajos projektos, kur šie digitālie rīki tiek izmantoti. Galveno risinājumu izvērtēšanā iesaistām arī citus speciālistus, piemēram, būvuzraugus. Sertificētu inženieru iesaistīšana modeļu kvalitātes izvērtēšanā palīdz ātrāk konstatēt problēmvietas, kā arī savlaicīgi risināt projektēšanas kļūdas. Tipisks piemērs: pārbūvējot telpas, lietotājs vēlējās jumta stāvā izvietot biroju. Taču trīsdimensiju modelis atklāja, ka jumta stāvā izvietotie gaisa vadi, ventilācijas sistēma neļaus nodrošināt pietiekamu griestu augstumu, tādēļ jāmeklē cits risinājums.

Uzņēmumā jau ir uzkrāta liela pieredze efektīvai BIM izmantošanai projektēšanā un resursu taupīšanai būvniecības laikā. Regulāri apkopojam reālos BIM izmantošanas ieguvumus, piemērus, kur trīsdimensiju modeļi palīdz savlaicīgi pievērst uzmanību iespējamām problēmām vai tās atrisināt. Patlaban aktuālie projekti ir Ģenerālprokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6 rekonstrukcija, ēkas Vecpilsētas ielā 7 pārbūve, u.c. Tāpat nemitīgi paplašinām trīsdimensiju vizualizāciju pielietojumu, izmantojot to, piemēram, telpu lietotāja vēlmju apkopošanai un jaunu attīstības projektu ideju sagatavošanai. Tie var būt gan salīdzinoši nelieli projekti kā biroja iekārtojums Daugavpilī, gan apjomīgi aktivitātēs bāzētu biroju piedāvājumi veseliem resoriem un plašāku teritoriju attīstības plāni. Taču ar visu šo ir par maz.

2019. gadā VNĪ bija viena no BIM ceļa kartes (2020-2025) idejas virzītājām, tagad mūsu mērķis ir panākt, lai visā nozarē BIM modeļi tiktu uztverti kā pilnvērtīga būvprojekta sastāvdaļa. Prasībām projektu izstrādāšanai ir jābūt standartizētām valsts līmenī. Proti, BIM ir jābūt informācijas avotam un pamatdokumentam, kas atspoguļo pasūtītāja vēlmes, palīdz izprast būvprojekta risinājumus, modeļu detalizāciju un kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti.

Šie ir būtiski apsvērumi, ievērojot to, ka jau no nākamā gada stāsies spēkā prasība izmantot BIM publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā. Patlaban top būvniecības nozares attīstības stratēģija 2025.-2030.gadam, VNĪ ir iesniegusi priekšlikumus nozares digitālai transformācijai. Mēs ceram, ka dokumentā tiks pilnvērtīgi iekļauta arī BIM tehnoloģiju izmantošana. Šogad būtu jātop arī būvniecības standartam, kas aprakstīs minimālās prasības BIM vidē izpildītam būvprojektam. Tad arī būtu loģiski sperams nākamais solis, proti, digitālie modeļi būtu obligāti lietojami ne tikai publiskā sektora finansētu jaunbūvju, bet arī ēku atjaunošanas projektos. Iespējams, augstāk minētās prasības varētu attiecināt arī uz inženierbūvēm, it īpaši tādēļ, ka arī šī joma Latvijā strauji digitalizējas.

Ikdienā aizvien plašāk izmantojot digitālos modeļus, redzam šaurās vietas informācijas un dokumentu apritē. Ja arī pats būvprojekts tiek izstrādāts elektroniskā trīsdimensiju vidē, tad pasūtītājs prasības joprojām iesniedz kā aprakstu, izmantojot MS Word vai līdzīgas programmas. Cits piemērs ir Būvniecības informācijas sistēma (BIS), kurai būtu iespējams paaugstināt digitālā brieduma līmeni, nodrošinot pāreju no divdimensiju digitālajiem datiem uz BIM bāzētu procesu. Praksē tas nozīmētu aizvietot digitālo papīru PDF formātā un manuālās pārbaudes ar savstarpēji savietojamiem datiem, ĢIS integrēšanu, normatīvā regulējuma pārveidi mašīnlasāmā veidā, kā arī ēku un teritoriju BIM modeļu automātiskām pārbaudēm, tostarp izmantojot mākslīgo intelektu.

Acīmredzami, ka arī būvniecībā līdzīgi kā citās jomās ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija. Tā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, kas ļautu dokumentus apstrādāt elektroniski un savietot dažādas izcelsmes datus. Tie būtu mašīnlasāmi dokumenti, kas saturētu būvprojekta informāciju (vajadzīgos parametrus) un kurus daļēji varētu pārbaudīt automātiski, lieki netērējot speciālistu laiku.

Protams, strukturētas (parametros balstītas) informācijas aprites ieviešana nav ne šodienas, ne rītdienas jautājums. Lai digitālais lēciens nozarē vispār būtu iespējams, BIM vidē ir jāstrādā ne tikai lielajiem, bet arī vidējiem un mazajiem projektēšanas un būvniecības uzņēmumiem. Pavisam drīz sāksies kārtējā Lielā BIM skaitīšana, kas ļaus izdarīt secinājumus par šo tehnoloģiju izmantošanu Latvijā. Taču vēlos aicināt ikvienu nelielu būvuzņēmēju: patlaban Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros ir pieejams līdz 100 000 eiro liels atbalsts procesu digitalizācijai uzņēmējdarbībā, izmantojiet to! Par apmācībām zinātāji parūpēsies. Nav tālu brīdis, kad tehnoloģiju neizmantošana būtiski samazinās konkurētspēju.

Viedokļa autore: Jeļena Gavrilova, VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes locekle