Vislielākais audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9,2 tūkst.), kā arī pakalpojumu jomā (6,4 tūkst.), kas attiecīgi ir 34,4 % un 23,7 % no kopējā audzēkņu skaita.
Profesionālo izglītību 2019./2020. mācību gadā apgūst 26,8 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 1,4 % mazāk nekā pirms gada. Par 4,6 % samazinājies arī uzņemto audzēkņu skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Uzņemto audzēkņu skaits samazinājies par 541 izglītojamo
Laika periodā no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim profesionālās izglītības iestādēs uzņemts 11,1 tūkstotis jauno audzēkņu, kas ir par 541 izglītojamo mazāk nekā pirms gada. Populārākā izvēle pirmā kursa audzēkņu vidū bija inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kā arī ar pakalpojumiem saistītā apmācības joma. Šajās programmās mācības uzsāka attiecīgi 33,2 % un 25,2 % izglītojamo. Inženierzinātņu jomā populārākās programmas ir mašīnzinības (35,2 %), būvniecība un civilā celtniecība (25,5 %), kā arī mehānika un metālapstrāde (14,4 %). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (56,1 %) un skaistumkopšanas pakalpojumu (27,5 %) programmās. Uzņemto audzēkņu vidū 11,2 % ir vecumā virs 30 gadiem, kas ir nedaudz vairāk kā iepriekšējā mācību gadā (11 %). Salīdzinājumam, 2010./2011. m. g. uzņemto audzēkņu īpatsvars šajā vecuma grupā bija vien 3,6 %.
Vismazāk – veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā
Piecu gadu laikā par trešdaļu pieaudzis izglītojamo skaits humanitārajās zinātnēs un mākslā. Šajā mācību gadā humanitārās zinātnes un mākslu apgūst 4,2 tūkstoši audzēkņu, kas ir 15,8 % no kopējā izglītojamo skaita profesionālajā izglītībā. Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesību zinātnes apgūst 11,6 %, savukārt dabaszinātnes, matemātiku un IT – 8,3 %. Vismazākais izglītojamo skaits saglabājas lauksaimniecības (3,1 %) un veselības aprūpes un sociālās labklājības (3 %) programmās.
Izlīdzinās vīriešu un sieviešu sadalījums profesionālajā izglītībā
Pēdējo gadu laikā vīriešu un sieviešu proporcijai profesionālajā izglītībā ir tendence nedaudz izlīdzināties – šajā mācību gadā vīriešu īpatsvars ir 55,1 % (pērn – 54,7 %), savukārt pirms desmit gadiem tas bija 60,2 %. Šāda tendence bija novērojama arī šī mācību gada uzņemšanas rezultātos, kur vīriešu īpatsvars bija 53,1 %.
Samazinoties jauniešu skaitam, sarūk arī absolventu skaits
Atšķirībā no pēdējiem trim gadiem, kad profesionālo kvalifikāciju ieguvušo skaits bija gandrīz nemainīgs (aptuveni 7,8 tūkstoši gadā), iepriekšējā mācību gadā to ieguva ievērojami mazāk audzēkņu – 6,4 tūkstoši. Trešdaļa jeb 2,1 tūkstotis ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā, savukārt 1,7 tūkstoši jeb 26,6 % – pakalpojumu sfērā (tai skaitā 1 tūkstotis viesnīcu un restorānu servisa programmās). Salīdzinājumā ar 2010. gada absolventu skaitu profesionālajā izglītībā, šajā mācību gadā samazinājums ir par 30,2 %. Tam par iemeslu ir šajā laika periodā strauji sarukušais jauniešu skaits vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem – par 34,7 %.
Profesionālās izglītības programmas piedāvā apgūt 45 profesionālās izglītības iestādes, 11 koledžas un divas vispārizglītojošās vidusskolas. Trešdaļa izglītojamo mācās pēc audzēkņu skaita sešās lielākajās profesionālās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Liepājas Valsts tehnikumā, Daugavpils Būvniecības tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Ogres tehnikumā.
