Eksports un investīciju piesaiste ir divi galvenie glābšanas riņķi, kas ir uzturējuši pozitīvo Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes tempu. Par spīti lokdaunam oktobrī un novembrī, izaugsmes temps varētu sasniegt iepriekš prognozētos 5%, intervijā aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Viņš uzsver, ja būsim kā sabiedrība atbildīgi un pieaugs vakcinācijas aptvere, arī nākamajā gadā izaugsme var sasniegt 5%. Intervijā Vitenbergs stāsta arī par kompensējošiem pasākumiem elektrības un apkures pieaugošajiem rēķiniem un atbalstu uzņēmumiem lokdauna laikā.
Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministri ārkārtas sanāksmē aizpagājušajā nedēļā nespēja vienoties par risinājumiem enerģētikas krīzei. Kāda ir Latvijas pozīcija šajā jautājumā? Vai ES valstis nonāks pie kopīga risinājuma?
– Jāsaka, ka man kā ministram, piedaloties šajās sanāksmēs, galvenais mērķis ir redzēt, ko citas valstis šobrīd dara, lai palīdzētu elektrības rēķinu maksātājiem, un kā viņi risina šo enerģētikas cenu kāpuma problēmu. Ir dažādi risinājumi. Šajā sanāksmē nebija mērķa vienoties par kādiem konkrētiem grozījumiem, bet Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar vadlīnijām, kurās piedāvā valstīm iespējas, kā var palīdzēt uzņēmumiem un iedzīvotājiem gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Mūsu pozīcija ir, ka mēs atbalstām īstermiņa risinājumus. Mēs atšķirībā no lielas daļas ES valstu esam veikuši darbības, kas ir mērķēta palīdzība tām iedzīvotāju grupām, kurām varētu būt lielākās problēmas nomaksāt rēķinus, kā arī ir ieviests atbalsts vakcinētajiem senioriem kopumā 40 miljonu eiro apmērā. Energoaizsargāto iedzīvotāju grupā pašlaik ir apmēram 150 000 mājsaimniecību – daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti, maznodrošinātie. Savukārt uzņēmējiem mērķētais atbalsts ir Energointensīvā programma, kuru pašlaik skaņojam ar EK, lai vairāk nekā 200 uzņēmumiem, lielajiem elektrības patērētājiem, būtu pieejama atlaide.
Tāpat mūsu piedāvājums ietver atbalstu visiem elektroenerģijas lietotājiem, par ko drīzumā informēsim valdību. Mērķis ir samazināt OIK sadaļu rēķinos no nākamā gada 1.janvāra par 65%. Līdz ar elektrības cenu pieaugumu ieņēmumi no OIK ir pieauguši, tādēļ mūsu piedāvājums ir, ka šī nauda noteikti ir jānovirza elektrības rēķinu atvieglošanai no nākamā gada 1.janvāra. To jutīs ikviens elektrības patērētājs.
Man bija svarīgi saprast, ko dara citas valstis, un piedāvājumu klāsts, ko piedāvā EK, ir visaptverošs. Diskusijas bija arī par ilgtermiņa virzienu, zaļo kursu. Latvijas puse uzskata, ka šis virziens ir jāsaglabā, jātiecas uz zaļās enerģijas pieauguma mērķiem, izmantojot to gala patēriņā.
Diskusija sanāksmē bija arī par to, kā ES robežās noteikt elektroenerģijas cenu. Dalībvalstu viedokļi dalījās – bija valstis, kas iniciēja šo sistēmu pārskatīt fundamentāli, Spānija bija galvenā valsts šajā sadaļā. Mēs bijām kopā ar igauņiem un vēl virkni Eiropas valstu, kuras uzskata, ka šis ir globāls cenu satricinājums un pie tā nav vainojama Eiropas cenu noteikšanas kārtība, kas ir spēkā jau 17 gadus. Mēs domājam, ka tā ir optimāla un ļauj attīstīties zaļajai enerģijai. Būtībā biržas strādā pēc pamata pieprasījuma un piedāvājuma līknes. Tā sevi ir pierādījusi un neatļauj iespējas spekulācijām.
Domstarpību par kopējo redzējumu par īstermiņa mērķiem nebija, bet vairāk diskusijas bija par emisijas kvotu tirdzniecības kārtību, kur varbūt būtu nepieciešamas izmaiņas.
Interesants jautājums ir ideja par dabasgāzes drošības rezervēm, kas palīdzētu arī iegūt konkurētspējīgāku cenu. Te nu gan mēs kā valsts esam ieinteresēti un atbalstām šī priekšlikuma tālāku izstrādi un analīzi. Tā ilgtermiņā var būt liela priekšrocība mūsu pazemes gāzes krātuvei Inčukalnā.
Pirms kāda laika izskanēja bažas, ka Inčukalna dabasgāzes krātuvē šai ziemai varētu netikt iesūknēts pietiekami daudz gāzes, lai nodrošinātu visas vajadzības. Vai ir zināms, kāda situācija ir pašlaik?
– Jā, man ir bijusi saruna gan ar Inčukalna, gan ar Latvenergo vadību. Situācija esošajos apstākļos ir laba. Luksemburgā runāju ar citu valstu enerģētikas ministriem, un viņiem problēma ir daudz plašāka, jo netiek iesūknētas vajadzīgās jaudas pazemes gāzes krātuvēs. Inčukalnā piepildījums ir ap 80%, kas ir normāls daudzums. Līgumi ir saslēgti uz vēl lielākām jaudām, un iepumpēšana pie atbilstošām cenām arī turpinās. Liela daļa no gāzes apjoma, kas ir iepumpēta, ir Latvenergo rezervēta, un viņi norāda, ka satraukumam nav pamata. Situācija Inčukalnā uz citu valstu fona ir laba un gāzes no drošības viedokļa šajā ziemas sezonā pietiks.
Esošajos apstākļos mēs redzam, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves nozīme ir ļoti liela, jo biržas cenas Eiropas gāzes tirgū šobrīd ir kosmiskas. Katra mājsaimniecība un arī lielie patērētāji šobrīd gāzi pērk par tādu cenu, kāda tā bija iepumpēšanas brīdī. Tā ir stipri zemāka nekā pašlaik.
Ideja par kopēju Eiropas gāzes iepirkumu vēl ir pašā sākuma stadijā, un tas ir piedāvājums, kuru atbalstīja lielākā daļa ES dalībvalstu. Pie šī piedāvājuma ir jāturpina strādāt gan Eiropas regulatoram, un ir izaicinājumi ar normatīvo aktu bāzi katrai valstij, jo tā ir atšķirīga gan gāzes ieguvei, gan tālākai uzglabāšanai. Tas ir virziens, pie kura turpināsim strādāt. Inčukalns, protams, būtu ieguvējs, jo viņi ir ieinteresēti, lai piepildījums krātuvē būtu maksimāli augstāks.
Kāds būs Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums siltumenerģijas cenu kāpuma kompensēšanai/palīdzībai? Kurās pašvaldībās un kas to varēs saņemt?
– Oktobra beigās mums bija tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, lai izprastu situāciju, kurā mēs šobrīd esam. Situācija valstī ir krasi atšķirīga, tarifu pieaugums ir salīdzinoši nelielā pašvaldību daļā. Pašvaldībās, kurās kā kurināmo izmanto gāzi, kurās nav veikts mājasdarbs un centrālajā apkurē nav pāriets uz atjaunojamiem energoresursiem, tarifi ir pieauguši, savukārt pašvaldībās, kas izmanto šķeldu, tajās nav novērotas pieaugošas cenu tendences.
Piemēram, Zemgalē nevienā pašvaldībā nav vērojams cenu kāpums, ir pat pašvaldības, kurās cenas ir samazinājušās. Mēs ministrijā esam vērtējuši tendenci, kas bijusi pēdējos piecos gados valstī kopumā un esam piedāvājuši LPS izmantot to kā kritēriju, no kura būtu nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību pašvaldībām, kurās kāpis siltuma tarifs. Noteiktā mediāna pie piecu gadu vidējās atzīmēs ir 58 eiro par megavatu. Pēc šādas metodikas atbalstam kvalificētos tādas pašvaldības kā Jūrmala, Rīga. Mēs arī aicinājām LPS izanalizēt, kuras grupas cilvēkiem varētu rasties problēmas ar rēķinu nomaksu, kuri ir sociālo dienestu redzeslokā, piemēram, vientuļi pensionāri, maznodrošinātas ģimenes. Pēc analīzes mēs izvērtētu, cik lielas ir šīs grupas, kāds ir nepieciešamais atbalsts, un ar piedāvājumu varētu startēt uz valdību.
Tāpat esam vērtējuši iespējas, ko vēl varētu darīt, taču jāsaka, ka mums centralizētajai siltumapgādei mājsaimniecībās jau ir samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme 12% apmērā. Un kā jau minēju sākumā, pašvaldības, kas šajā jomā ir veikušas mājasdarbus, nesaskaras ar cenu kāpumu. Izaicinājumi pašvaldībām, kuras apkurei izmanto gāzi, tikai pieaugs. Jau daudzu gadu garumā ir runāts, ka EK pozīcija ir iet prom no fosilajiem resursiem un attīstīt atjaunojamos resursus gan elektrības ieguvē, gan siltumenerģijā. Iepriekš Latvijai ir bijušas pieejamas dāsni finansētas programmas no dažādiem fondiem un pašvaldības to ir izmantojušas. Arī nākamajā fondu periodā būs atbalsta programma 56 miljonu eiro apmērā, lai pašvaldības varētu ieviest zaļo enerģiju siltuma iegūšanai. Šajā jomā atbalsts būs.
Taču ir jāskatās arī uz otru pusi, kas ir patērētāji. Šajā jomā summas nākamajā fondu periodā un Atveseļošanas fonda ietvaros būs ļoti lielas – virs 200 miljoniem eiro būs pieejami gan daudzdzīvokļu māju siltināšanai, gan pirmo reizi arī privātmājām būs pieejami līdzekļi, lai nomainītu apkures katlus uz energoefektīvākiem. Līdzekļi būs pieejami, lai gan pašvaldības varētu sakārtot savas sistēmas, gan patērētāji uzlabot energoefektivitāti un būtu jātērē mazāk ikdienas maksājumiem par elektrību. Arī uzņēmumiem energobloks ir ļoti liels, tostarp draudzīgākām tehnoloģijām, kas patērē mazāk enerģijas. Liels atbalsts ir paredzēts uzņēmumiem, lai tie attīstītu lokālu elektrības ražošanu pie ražotnēm un nebūtu atkarīgi no globālām cenu svārstībām.
Valdība ir apstiprinājusi divas galvenās atbalsta programmas uzņēmējiem lokdauna laikā – apgrozāmo līdzekļu atbalsta programmu un algu subsīdijas. Vai ar to pietiks? Kādi vēl risinājumi padomā tām nozarēm, kurām iepriekšminētās programmas īsti nepalīdz?
– Ļoti svarīgi ir uzsvērt, ka mūsu ministrijas pamatmērķis, uz ko mēs uzstājām, lemjot par konkrētiem ierobežojumiem kādām nozarēm, ka tajā pašā dienā ir jābūt lēmumiem par atbalstiem, lai būtu skaidrība gan uzņēmumiem, gan to darbiniekiem. Šīs divas programmas ir bijušas tās, kas palīdzēja arī iepriekšējos Covid-19 viļņos. Atbalstu saņēma apmēram 80 000 darbinieku un vairāk nekā 15 000 uzņēmumu. Šīs programmas arī nemitīgi tika pilnveidotas un ir gatavas darbam. Ir labi, ka ir panākta vienošanās par šīm programmām, kuras skaņojam arī ar EK, lai novembra otrajā pusē būtu iespēja uzņēmumiem saņemt šo atbalstu.
Taču mēs redzam, ka arī iepriekšējos viļņos redzējām, ka tajās nozarēs un uzņēmumos, kur ir jāuztur liela infrastruktūra, jāmaksā gan siltuma rēķini, gan lielas elektrības izmaksas, esošā atbalsta kārtība īsti nepalīdz, tādēļ ir panākta vienošanās par atbalstu tirdzniecības centriem, kultūrvietām un sporta centriem. Atbalsts šīm nozarēm ir, un galvenais mērķis ir ātri apstiprināt noteikumus, lai arī nozarēm būtu skaidrība par atbalstu.
Tika panākta arī vienošanās mūsu iniciatīvai par iespēju pašvaldībām un valstij noteikt atlaides dažādiem uzņēmumiem telpu nomai, kas atrodas viņu telpās, kuras šobrīd ir ciet vai strādā ar apgrozījuma samazinājumu. Pozitīvi ir tas, ka par šīm lielajām atbalsta programmām ir panākta vienošanās un tās palīdzēs uzņēmumiem.
No iepriekšējiem Covid-19 viļņiem gan redzams, ka programmās apgrozījuma samazinājumam pieteicās arī nozares, kas tieši necieta no Covid-19, piemēram, būvniecība, kur apgrozījums konkrētajā periodā drīzāk samazinājās sezonalitātes, nevis pandēmijas dēļ. Vai šobrīd ir pārliecība, ka šīs nozares atbalstu nesaņems?
– Jāsaka, ka šodien esam pavisam citā situācijā, kā tas bija pandēmijas sākumā un iepriekšējos Covid-19 viļņos. Lieliski atceros situāciju, ka pirmajos nopietnajos ierobežojumos vīruss strauji attīstījās un nebija nekādas skaidrības, cik ilgi tas būs, kādu iespaidu tas atstās uz nozarēm. Bija sajūta, ka mūsu lielie ražojošie uzņēmumi vienā mirklī var tikt slēgti, jo saslims visi darbinieki. Tajā laikā nebija vakcīnas.
Tolaik, strādājot darba grupās un analizējot skartās nozares, secinājums bija tāds, ka cilvēku paradumi ir pilnībā mainījušies, nenotiek nekāda ekonomiskā darbība, cieš pat normāli uzņēmumi, kas varētu strādāt, bet viņu eksporta tirgi bija pilnībā apstājušies. Tajā laikā atbalsts bija visaptverošs visām nozarēm, jo ļoti strauji auga bezdarba rādītāji. Ļoti īsā laikā bezdarbnieku skaits palielinājās par 20 000, kas bija milzīgs skaits. Domāju, ka lēmums par apgrozāmo līdzekļu programmu bija pareizs, jo vajadzēja atbalstīt tos uzņēmumus, kuriem apgrozījums samazinājās. Jāsaka, ka katrā nozarē arī uzņēmumi ir dažādi – ja kāds ēdinātājs izsniedza ēdienu līdzņemšanai un tiem apgrozījums īpaši nesamazinājās, tad citiem apgrozījums samazinājās dramatiski. Tāpat būvniecībā apgrozījums samazinājās, jo nenotika ne projektēšanas darbi, liela daļa arhitektu biroju nestrādāja, cilvēki un uzņēmumi iepauzēja ar attīstības projektiem, nebūvēja jaunas ēkas. Tas bija kritiski, jo visi sēdēja un nogaidīja. Tāds pamošanās process, ekonomiskās aktivitātes sākās vien pavasara beigās. Tas bija laiks, kad vērtējām atbalstu nozarēm, kuras var strādāt, kuras nevar, un tad sākām slēgt nozares pa vienai ārā no atbalsta programmas, piemēram, būvniecību, IKT sektoru un citas.
Tagad šajos apstākļos redzam, ka apstrādes rūpniecība strādā, arī būvniecība uzrāda labus izaugsmes tempus, tādēļ ir likumsakarīgi, ka šajos apstākļos šīs nozares nevarēs kvalificēties atbalsta saņemšanai. Viņu nozaru kodi ir izslēgti no atbalsta saņēmēju loka. Atbalstu varēs saņemt tikai nozares, kas ir ierobežotas ar valdības lēmumiem šī lokdauna laikā.
Kā jūs vērtētu šo gadu Latvijas tautsaimniecībai kopumā? Vai varam teikt, ka uzņēmēji pagājušā un šā gada laikā ir pieraduši pie pandēmijas apstākļiem, izņemot, protams, pašreizējo lokdaunu?
Jāsaka, ka šis gads ir bijis ļoti smags ar lielu nenoteiktību. Ir jāuzslavē kolēģi un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī kolēģi valdībā par lēmumiem atbalstam uzņēmumiem, kas ir bijuši veiksmīgi. Tagad neviens to vairs neatceras, bet viena no pirmajām atbalsta programmām bija tieši mūsu eksportējošajiem uzņēmumiem, lai palīdzētu viņiem atrast jaunus sadarbības partnerus, kad bija pilnīga nenoteiktība un ierastie sadarbības partneri bija apturējuši darbību. Uzņēmumi ir parādījuši labu spēju pielāgoties apstākļos, kad eksporta rādītāji ES krīt, mēs parādām ievērības cienīgu izaugsmi. Šogad līdz šim salīdzinājumā ar pagājušo gadu preču eksports ir pieaudzis par 20%. Eksports un investīciju piesaiste ir divi galvenie glābšanas riņķi, kas ir uzturējuši pozitīvo izaugsmes tempu. Par spīti lokdaunam oktobrī un novembrī, mēs redzam, ka izaugsmes temps varētu sasniegt iepriekš prognozētos 5%. Ja mēs būsim atbildīgi un pieaugs vakcinācijas aptvere, nenotiks nekas neparedzēts, arī nākamajā gadā izaugsme var sasniegt 5%. Nākamais gads solās būt investīcijām bagāts no struktūrfondiem un Atveseļošanās fonda, darbu uzsāks pirmās programmas, kas, protams, attīstības līkni tikai virzīs uz augšu.
Ja runājam par investīciju piesaisti, tad viens no lielākajiem fokusiem ir bijis sadarbībā ar LIAA. Iepriekšējā gadā investīciju apjoms Eiropā samazinājās, bet mēs spējām uzrādīt labākos rādītājus pēdējo septiņu gadu laikā, pat par spīti tam, ka nebija iespējas piedalīties starptautiskās izstādēs un tikties ar partneriem klātienē. Nostrādāja rīki, ko ieviesām, piemēram, zaļais koridors investīciju piesaistei, kas palīdz mazināt birokrātisko aparātu, nodrošināt katram projektam individuālu pieeju.
Šis gads investīciju jomā ir jau ar vēl lielāku uzrāvienu, pirmajos deviņos mēnešos mēs esam divas reizes apsteiguši iepriekšējā gada rādītājus un piesaistīti jau 500 miljoni eiro. Runājot ar ārvalstu uzņēmumiem, var redzēt, ka interese par mums tiešām ir liela un ar zaļo koridoru mēs piedāvājam “burkānu”, ka uzņēmumiem pie mums būs viegli ienākt un attīstīt savu ražotni. Tāpat jāuzsver bezdarba rādītāji, kas šobrīd ir nokrituši zemāk nekā pirms Covid-19. Jāatzīst, ka pēdējā nedēļā ir vērojams bezdarba pieaugums, bet vēl ir pāragri spriest, vai tas ir saistīts ar nepieciešamību vakcinēties vai atnācis rudens un ir samazinājies vakanču skaits. Ekonomikā pamatrādītāji ir labi, un jo mazāk mēs raustīsim, ietekmēsim uzņēmumus, jo lielāka būs izaugsme. Mēs esam analizējuši, ka šis “lokdauns” varētu atstāt iespaidu uz IKP kritumu par 0,5 procentpunktiem.
EM nākamā gada budžetā iezīmējusi 203,1 miljonu eiro, par prioritātēm izvirzot uzņēmēju konkurētspēju un produktivitāti, kā arī mājokļu pieejamības veicināšanu. Kā tieši EM plāno šos mērķus īstenot?
– Ja runājam par budžeta uzvarām, tad pirmajā vietā es liktu Lielo investīciju fondu. Tā ir liela programma kopumā 100 miljonu eiro apmērā, ar kuru palīdzību uzņēmumiem būs iespējas īstenot ambīcijas, kurām ar pašu līdzekļiem nepietiek un ir vajadzīgs valsts plecs. Ar šiem 100 miljoniem eiro, piesaistot vēl vismaz 300 miljonus no privātā sektora, ir paredzēts veidot gan jaunas ražotnes, gan jaunus ražošanas virzienus. Kopumā tie varētu būt ap 20 šādiem projektiem dažādās nozarēs. Interese ir gana liela, un ceru, ka jau tuvāko nedēļu laikā programmu varēsim apstiprināt valdībā. Mums aug eksporta apjomi, taču pieaugums lielākoties ir saistīts ar labo graudu ražu un apaļkoku eksportu. Mēs būsim tikai ieguvēji, ja daudz vairāk šos produktus pārstrādāsim šeit uz vietas.
Otra lieta, par ko izdevās vienoties, ir LIAA inkubatora programmas turpināšana. Redzams, ka tieši Covid-19 laikā inkubatoru programmai bija uzrāviens, jo cilvēki bija mainījuši darbus vai vienkārši izdomājuši, ka šis laiks ir labs, lai pārceltos uz dzīvi reģionos un pievērstos savai uzņēmējdarbībai. Šī programma reģionos ir ļoti svarīga, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmējdarbību. Tādējādi šai programmai ir pārdalīti seši miljoni eiro.
Tāpat turpināsies mājokļu programmas Altum, kas palīdz jaunajām ģimenēm tikt pie mājokļa, kā arī programma Balsts, kurā esam pirmo reizi ieviesuši iespēju daudzbērnu ģimenēm saņemt dāvinājumu no valsts, lai iegādātos savu mājokli.
Kā jaunumu gribētu minēt, ka ir panākta vienošanās par Inovāciju fondu, kur trīs gadu garumā katru gadu četri miljoni eiro tiek novirzīti praktiskajai zinātnei. Tā ir iespēja palīdzēt mūsu zinātniekiem kopā ar uzņēmējiem noteikt virzienus un izstrādāt jaunus produktus. Uzskatām, ka tieši tā līdz šim ir pietrūcis – praktiskā zinātne, kur zinātnieki strādā kopā ar uzņēmumiem mērķtiecīgi, ne tikai uz īslaicīgiem projektiem, bet ilgtermiņā.
No lielajām atbalsta programmām ir, protams, jāpiemin atbalsts energoaizsargātām grupām, kur no Latvenergo dividendēm šim mērķim tiek novirzīti sākotnēji 12 miljoni eiro, bet nu ir vienošanās par vēl papildu 17 miljonu eiro novirzīšanu, jo elektrības cenu kāpuma dēļ šis atbalsts bija jāpalielina.
Finanšu ministrs sagaida, ka EM nāks klajā ar kopīgu redzējumu, kā valsts un pašvaldību pasūtītājiem rīkoties būvnieku karteļa sakarā. Pašlaik visas būvkompānijas ir Konkurences padomes (KP) lēmumu pārsūdzējušas tiesā. Kamēr nebūs gala lēmuma, KP lēmums nestājas spēkā un attiecīgi kartelī iesaistītajām būvkompānijām nav nekādu ierobežojumu piedalīties konkursos. Vairākas pašvaldības pašlaik tādēļ būvniecības projektus vienkārši ir apturējušas, jo nezina, kā rīkoties. EM izstrādās šādu kārtību?
– Būvniecības karteļa jautājums ir līdz šim nebijusi situācija, un būtu jāuzslavē KP, kura veikusi savu darbu un nav baidījusies atspoguļot to situāciju, kāda bijusi un par kuru ticis baumots un runāts, taču nekādas darbības līdz šim nebija veiktas. Tās ir arī ļoti smagas sekas, taču tas darīts, lai nākotnē nozare varētu strādāt caurskatāmāk un godīgos konkurences apstākļos. Karteļa dēļ mēs kā sabiedrība visi esam daudz cietuši, un, protams, ir sajūta, ka varējām uzbūvēt daudz vairāk un lētāk. Ir tikai loģiski, ka tālākie soļi ir jārisina procesa gaitā. EM kā par būvniecību atbildīgā ministrija no premjera saņēma rezolūciju, lai sasauktu darba grupu. To mēs arī darījām, tika pieaicinātas visas ministrijas, arī Finanšu ministrija, kas ir atbildīga par iepirkumiem. Jāsaka, ka tas bija intensīvs darba grupas darbs un jautājumi, kurus uzdodat šodien, tika šķetināti, kopīgi meklētas atbildes. Par spīti sarežģītajai situācijai, tika panākta vienošanās, ka esošajiem objektiem, kas ir karteļa sarakstā fiksēti, piemēro korekciju tikai pēc KP lēmuma spēkā stāšanās, tas ir, pēc tiesas. Un, lai netiktu apturēti būvniecības darbi objektos, kas jau ir uzsākti, no pašvaldību puses ir ieviesta korekcija, un, ja ir problēmas ar finanšu līdzekļiem, tad Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kasi paredzēs iespēju pašvaldībām saņemt aizdevumus nākamā gada budžeta projekta ietvaros. Tas darīts, lai netiktu pārtraukti iesāktie objekti un lai nebūtu situācijas, ka pēc tiesas lēmuma kādu no uzņēmumiem tomēr atzīst par nevainīgu, tādēļ ir atpakaļejoši soļi.
Ja runājam par esošo situāciju, ka konkursā startē kāds no karteļa sarakstā esošajiem uzņēmumiem, tad darba grupa secināja, ka šobrīd nav normatīvās bāzes, ar kuras palīdzību pasūtītājam būtu jāizslēdz konkrētais uzņēmums. Šobrīd Saeimā trešajā lasījumā tiek gatavoti grozījumi Iepirkumu likumā, kuros jau tiek runāts par reputācijas lomu, lai izslēgtu kādu komersantu no konkursiem. Šis jautājums tiks risināts šajā likumā.
Mēs, protams, turpināsim strādāt, lai padarītu būvniecības nozari caurskatāmāku, un ieviesīsim konkrētu nodokļu uzskaiti katrā objektā, lai būtu iespēja salīdzināt – ja tiek būvēti divi vienādi ofisi, tad var redzēt, vai tiek nomaksāti vienādā apjomā nodokļi. Arī Valsts ieņēmumu dienests varēs šos datus vērtēt. Tāpat jāpadara caurskatāmāki norēķini starp ģenerāluzņēmumu un apakšuzņēmumiem, paredzot, ka lielāka atbildība ir tieši ģenerālbūvniekam. Tā šobrīd ir problēma. Darbs pie būvniecības regulējuma ir nepārtraukts. Ir lietas, pie kurām jāstrādā, bet galvenais mērķis, ka nevar izstrādāt regulējumu pārāk sarežģītu, jo no tā cieš godīgi komersanti, kas nav minēti šajā kartelī.
Justīne Berezovska
