Ceturtdien, 9.jūlijā, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nodeva Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai SBSC vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim. Pēc pārbūves ēka būs atjaunota, mūsdienīga, energoefektīva un aprīkota atbilstīgi 21.gadsimta moderna teātra vajadzībām, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa Projektē un būvē. Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.
„Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes – celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas – pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur – tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi – izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri,” norāda Griškevičs.
Būvnieka pirmais uzdevums, atsākot celtniecību, ir piedāvāt maksimāli saudzīgus un drošus pāļu iestrādes un citus risinājumus, lai nodrošinātu saudzīgu pāļu iestrādi jaunā ēkas apjoma izbūvei, kas nerada ietekmi uz apkārtējām mājām. Tikai pēc šo risinājumu izstrādes un pārbaudes tiks atsākti būvdarbi pagalma zonā.
“Projekts ir ļoti sarežģīts, turklāt jāņem vērā, ka ēka no visām pusēm robežojas ar Rīgas vēsturiskā centra apbūvi, ēkām, kuras ir vairāk nekā 100 gadus vecas, būvētas uz sekliem pamatiem. Projekta veiksmīga realizācija vislielākajā mērā būs atkarīga no tā, cik labi un produktīvi spēs sadarboties iesaistītās puses kopējā mērķa sasniegšanai. No savas puses darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai sadarbība būtu veiksmīga un teātris savās telpās atgrieztos plānotajā termiņā,” uzsver SBSC pārstāvis, SIA Skonto būve valdes loceklis Juris Pētersons.
Raitāku darbu gaitu ļaus nodrošināt arī ēkas digitālā dvīņa jeb BIM izstrāde. Šāda pieeja uzlabos sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdzēs kontrolēt darbu izpildes termiņu un izmaksas, identificēt un savlaicīgi novērst nepilnības.
Jau iepriekš ziņots, ka VNĪ noslēdzis līgumu ar iepirkuma konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību SBSC par līguma summu – 29,9 miljoni eiro. Tajā iekļauti ne tikai būvdarbi, bet arī projektēšanas risinājumi papildu drošības pasākumu veikšanai, BIM tehnoloģiju izmantošana, autoruzraudzība un ēkas apsaimniekošana uz pieciem gadiem par kopējo summu 22 miljoni eiro, kā arī teātra tehnoloģiskais aprīkojums un iebūvētās mēbeles par kopējo summu 7,9 miljoni eiro. JRT būvniecība turpināsies saskaņā ar pilnsabiedrības Zaigas Gailes birojs un Partneri izstrādāto projektu.
Saskaņā ar arhitektu ieceri un teātra vajadzībām telpu platība tiks teju divkāršota – no 5146 m2 līdz 9767,1 m2. Teātris varēs izmantot trīs skatītāju zāles, vairākas mēģinājumu zāles, aktieriem un citiem teātra darbiniekiem nodoto radošo stāvu, kā arī modernas darbnīcas pagrabstāvā. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot ieceri teātris – māja, paredzot, ka visu teātra izrādei vajadzīgo, sākot ar dekorācijām un beidzot ar gatavu izrādi, varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku un laika resursus.
Vienlaikus ar vēsturiskās ēkas pārbūvi Jaunajam Rīgas teātrim tiks nodrošināts mūsdienīgam teātrim atbilstīgs tehnoloģiskais aprīkojums – energoefektīvs LED skatuves apgaismojums, kvalitatīvi akustiskie risinājumi un modernas skatuves tehnoloģijas ar ērti kontrolējamiem un programmējamiem pacēlājiem, kā arī iebūvētās mēbeles. Lielajai black-box zālei ir paredzēti nospriegoto trošu režģa griesti, pa kuriem var staigāt, pielāgojot zāli visdažādākajiem scenogrāfijas iecerēm – šāds risinājums Latvijā līdz šim nav ticis realizēts. Veidojot projektu, ir padomāts arī par visu skatītāju zāļu pieejamību un apskaņošanas sistēmām apmeklētājiem ar dzirdes traucējumiem.
