VNĪ šogad pārdevis 51 valstij piederošu īpašumu, no tiem 34 vidi degradējošas būves

0
647

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) mērķtiecīgi strādā pie vidi degradējošo būvju sakārtošanas programmas – kopumā kopš 2019. gada sākuma uzņēmums samazinājis savā pārvaldībā esošo vidi degradējošo objektu skaitu vairāk nekā uz pusi. Lielākoties tas izdodas pateicoties pārdomātam pārdošanas un izsoļu procesam – šogad VNĪ pārdevis 51 valstij piederošu īpašumu par 1,6 miljoniem eiro, no tām 34 vidi degradējošas būves, kuru uzturēšana VNĪ izmaksāja ap 205 000 eiro gadā, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Kopējais VNĪ portfelī esošais vidi degradējošu objektu skaits 2020.gada 1.pusē samazināts par 41 būvi – 34 no tām pārdotas izsolēs, 3 degradējošas būves demontētas, 1 būve nodota Izglītības un zinātnes ministrijai, 2 būves Daugavpils cietokšņa teritorijā nodotas Daugavpils pilsētas domei, dodot iespēju šo īpašumu tālākai attīstībai, savukārt 1 ēkai  ir sakārtota fasāde.

“VNĪ portfeļa stratēģijas pamatā ir vērtīgu valsts īpašumu saglabāšana, attīstība, kā arī ilgtspējīga valsts īpašumu pārvaldība. Šobrīd prioritāte ir VNĪ pārvaldībā esošo nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošana, nodalot valsts pārvaldei nepieciešamus objektus no nepiemērotiem un zaudējumus radošiem. Īpašumi bez konceptuāliem vai konkrētiem attīstības plāniem ilgtermiņā netiek turēti – lielākoties tie galvenokārt nonāk pārdošanā, tiek nodoti publiskam iestādēm. Šādi īpašumi, nonākot juridisko vai privātpersonu īpašumā, iegūst attīstības perspektīvu, turklāt šādus īpašumus var iegūt par ekonomiski pamatojamu cenu. Pārdošanā gūtie ieņēmumi tiek izmantoti valsts pārvaldes vajadzībām esošo īpašumu sakārtošanai,” norāda Andris Vārna.

Šobrīd VNĪ pārvaldīšanā nodoti 86 vidi degradējoši objekti (A un B kategorijas grausti), bet 2019.gada janvārī šādu būvju bija 170. “Mērķtiecīga darba rezultātā VNĪ portfelī esošo vidi degradējošo būvju skaits samazināts vairāk nekā uz pusi. Šobrīd aktīvā atsavināšanas procesā – pārdošanā vai nodošanas stadijā kādai citai iestādei atrodas vairāki desmiti vidi degradējoši objektu, daļa īpašumu nodoti ar bezatlīdzības līgumu iestādēm vai iznomāti privātpersonām ar to pienākumu būves nojaukt vai atjaunot, virkne kultūras objektu, no kuriem nozīmīgākie ir Jaunais Rīgas teātris, Leļļu teātris un izstāžu zāle Arsenāls ir atjaunošanas stadijā, bet vairākiem īpašumiem to atsavināšanai šobrīd ir juridiski šķēršļi, kas tiek risināti. Ilgtermiņā šādas būves savā portfelī neuzturam, jo to uzturēšana rada valstij izdevumus,” piebilst Vārna.

VNĪ  pārvaldībā šobrīd ir 13% no valstij piederošajiem īpašumiem. VNĪ portfelis ir dinamisks. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem vai tiesas spriedumiem uzņēmuma pārvaldībā regulāri nonāk virkne dažādu īpašumu – vairumā gadījumu tās ir vidi degradējošas būves. Šogad pirmajā pusgadā VNĪ pārņēmis 13 jaunas būves ar graustu pazīmēm – bezīpašnieka mantu.

Ievērojamākie VNĪ pārdotie objekti šogad ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskā mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro) un administratīvā ēka Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro).