VAS Valsts nekustamo īpašumi ikdienas darbā – 1200 valstij nozīmīgu ēku pārvaldīšanā un 118 infrastruktūras attīstības objektu būvniecībā – svarīga ir ne tikai kvalitātes uzraudzība, bet primāri ir nepieciešams nodrošināt drošu darba vidi un darba aizsardzības prasību ievērošanu, uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Drošības aspektu stiprināšana ikdienā ir nozares kopējā rūpe, jo saskaņā ar Valsts darba inspekcijas publiski pausto, trešdaļa gadījumu joprojām tiek kopumā fiksēta tieši būvniecības jomā.
Drošības prasību ievērošanai jābūt saprotamai
Būvniecība no darba aizsardzības viedokļa ir bīstamākā no nozarēm ar vislielāko negadījumu risku. Pēc Eiropas Darba drošības un Veselības aizsardzības aģentūras datiem Eiropas Savienībā katru gadu negadījumos būvniecībā bojā iet vairāk kā 1300 cilvēku. Visā pasaulē būvstrādnieki gūst traumas darba vietās 2–3 reizes biežāk kā citu profesiju pārstāvji. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas publiski pausto, tieši šī nozare ir līderis smagu un letālu traumu ziņā. Kamēr vien Eiropā un pasaulē eksistē šāda statistika, ikvienam uzņēmumam ir pienākums ikdienā nemitīgi veikt nepārtrauktus uzlabojumus, lai minimizētu riskus.
Pērn situācija Latvijā būvlaukumos ir nedaudz uzlabojusies – saskaņā ar Valsts darba inspekcijas 18.februārī publiski pausto, 2020.gadā kopumā Latvijā konstatēts mazāk darba drošības pārkāpumu, samazinājies arī letālo gadījumu skaits. Ja 2019.gadā būvniecībā gāja bojā desmit cilvēki, starp kuriem diemžēl viens valsts pasūtīto būvdarbu gaitā, 2020.gadā Valsts darba inspekcija gada laikā izmeklējusi 2 šādus gadījumus.
Darba drošības un veselības aizsardzības prasības specifiski būvlaukumos regulē gan valsts ar Darba aizsardzības likumu – 2003.gada Ministru kabineta noteikumi Nr.92 Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus –, gan Eiropas Savienība – minimālās darba drošības prasības noteiktas direktīvā 92/57/EEK. Kaut arī saskaņā ar likumu darba drošības uzraudzību objektā veic būvuzņēmējs, realitātē par darba drošības un veselības aizsardzību būvlaukumos ir atbildīgi gan būvuzņēmēji, gan projektu vadītāji, gan pasūtītāji, gan paši būvstrādnieki.
Izmaiņas VNĪ pārziņā esošo objektu būvlaukumos 2020.gadā
Lai sekmīgāk uzraudzītu būvdarbu gaitu, beidzamo gadu laikā VNĪ šim nolūkam būtiski stiprinājuši uzņēmuma iekšējo kompetenci. Lai arī saskaņā ar likumu darba drošības uzraudzība būvlaukumā ir būvuzņēmēja pienākums un katrā objektā ir būvuzņēmēja darba aizsardzības speciālists, VNĪ ieviesām papildus iekšējo darba drošības uzraudzību VNĪ būvniecības stadijā esošajos objektos, kas ievērojami stiprina kontroles sistēmu. VNĪ iekšējie eksperti – būvuzraugi lielākajos nacionālās nozīmes būvniecības projektos ārpakalpojuma vietā būvuzraudzību veic paši. Izstrādāta jauna kārtība, kas palīdz stiprināt darba drošības uzraudzību visos attīstības projektu posmos. Sadarbībā ar Valsts darba inspekciju tiek izglītoti arī VNĪ darbinieki.
Pirms būvniecības projekta sākšanas katrā būvlaukumā VNĪ darba aizsardzības eksperts vada semināru ģenerāluzņēmējiem un apakšuzņēmējiem par darba aizsardzības prasībām un biežāk konstatētajiem pārkāpumiem.
VNĪ pērn veicis 137 ārpuskārtas drošības pārbaudes VNĪ būvniecības objektos. Piemēram, bīstamākais no darba riskiem ir darbs augstumā bez nepieciešamā un normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām atbilstošā aprīkojuma pielietošanas, tādēļ pastiprināti un nepārtraukti tiek uzraudzītas tās ēkas, kurās notiek jumta nomaiņas darbi, kas saistīti ar paaugstinātiem riskiem. Bez minētā darba augstumā vēl ir identificēti šādi būtiski darba vides riski: elektrodrošības jomā un darbā ar elektroinstrumentiem, nenorobežotas bīstamas zonas, krītoši priekšmeti, paceltas kravas, ugunsbīstamība un ugunsbīstamu darbu veikšanā, darbā izrakumos un tranšejās, zemes nogruvumi, saskarē ar ķīmiskām vielām, smagumu celšanā un pārvietošanā, kā arī strādājot ar rokas instrumentiem.
Pagājušā gada gaitā konstatēti trīs ar drošību augstumā saistīti pārkāpumi un vienā gadījumā, veicot pārseguma demontāžas darbus, nodarbinātais, krītot no vairāku metru augstuma, guva nopietnu traumu, notikuma apstākļi pašlaik vēl tiek skaidroti. Šādās situācijās tiek stingri vērtēti notikumu apstākļi. Pērn VNĪ jaunajos līgumos ar būvuzņēmējiem sāka ieviest līgumsodus par drošības prasību neievērošanu, šobrīd piemēroti līgumsodi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Vienā gadījumā VNĪ bija spiests vērsties Latvijas Būvinženieru savienībā, aicinot izvērtēt atbildīgās personas uzņēmēja pusē un gala rezultātā panākta objekta būvdarbu vadītāja nomaiņa. Pērn VNĪ objektos konstatēto traumu skaits darbā ir samazinājies un letālu gadījumu nav, atzīst Griškevičs.
Skaidrs, ka būvniecībā nav iespējams nodrošināt vidi pilnīgi bez jebkādiem riskiem, tomēr tos var samazināt, kontrolēt un atsevišķus faktorus var novērst. Svarīgi ir izglītoti, apmācīti un instruēti darbinieki, kuri zina kā droši strādāt un kā pareizi rīkoties ārkārtas situācijās, kas neaprobežojas tikai ar zināšanām par pirmās palīdzības sniegšanu vai normatīvajos aktos noteikto minimumu. Svarīgi skaidrojošo darbu veikt darbiniekiem saprotamā formā, vieglā valodā ar uzskatāmiem vizuāliem materiāliem, tādējādi panākot, ka darba aizsardzības prasības tiek pielietotas praksē, kas ir daudz svarīgāk kā darbinieku formāli uzliktais paraksts par instruktāžas noklausīšanos.
“Drošību un veselību redzam kā būtiskas sabiedrības un uzņēmuma vērtības. Pērn pavasarī izveidojām informatīvo kampaņu par darba drošības nozīmi, kuras ietvaros būvlaukumos izvietojām lielformāta plakātus ar norādēm par darba drošības prasībām un vēstījumu – Strādā droši, Tevi gaida mājās! Aktualizējot darba drošības nozīmi industrijā, pērn piedalījāmies virknē diskusiju, kur kopā ar lielāko uzņēmēju biedrību – LTRK diskutējam par izaicinājumiem darba aizsardzības jomā un iespējamajiem risinājumiem, kā arī strādājam pie likumdošanas un labās prakses iniciatīvām. Darba drošības uzraudzības jomā rezultātu uzlabojumi jau ir redzami,” stāsta Renārs Griškevičs.
