VNĪ: Valsts būvniecības pasūtījumu apjoms saglabāsies

0
440
VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), pielāgojoties apstākļiem, 2020.gada garumā nekustamo īpašumu pārvaldību un būvniecības projektu īstenošanu nodrošinājusi iepriekš plānotajā apjomā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Būvniecība lielajos attīstības objektos turpinājās bez būtiskām nobīdēm. Atsevišķos būvniecības objektos risinātas ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādē, kā arī garāki saskaņojumu termiņi saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā. Aktuālā būvniecības norises situācija VNĪ objektos tiek operatīvi uzraudzīta, lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību un vienlaikus nodrošinātu drošu darba vidi, būvlaukumos tiek veikti darbinieku informējoši pasākumi, ievērotas higiēnas un dezinfekcijas prasības.

Pielāgojoties pandēmijas apstākļiem, VNĪ vadībā 2020.gadā pabeigti būvdarbi septiņpadsmit nozīmīgos attīstības objektos ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Apjomīgākais no tiem ir vēsturiskā policijas nama Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, pielāgošana prokuratūras vajadzībām, kur vienā adresē tagad mājo 9 prokuratūras struktūrvienības, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Farmācijas muzejam, Latvijas Vēstures un kuģniecības muzejam, kā arī izstāžu zālei Arsenāls atjaunota fasāde. Pabeigti energoefektivitātes projekti Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā un Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī, gada nogalē pabeigts arī energoefektivitātes projekts Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā.

Fasādes atjaunošanas darbi pabeigti arī Ekonomikas ministrijas ēkai Brīvības ielā 55 un Tiesībsarga biroja ēkai Baznīcas ielā 25. Janvārī tiks nodota ekspluatācijā padziļinātās muitas kontroles ēka uz Latvijas–Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietas Terehova.

Pērn panākts restarts Jaunā Rīgas teātra būvniecībā, kur būvdarbus plānots pabeigt 2022.gadā. Finiša taisnē šobrīd atrodas Okupācijas muzeja komplekss, kuru plānots nodot pavasarī. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību tiks sakārtota arī muzeja kompleksam pieguļošā teritorija – Strēlnieku laukums. Kopumā VNĪ šobrīd strādā pie 118 infrastruktūras attīstības projektiem apmēram 180 miljonu eiro apmērā un 25 jaunām projektu idejām.

Pērn sākti virkne atjaunošanas projektu, starp ievērojamākajiem – būvniecības sākšana Rīgas pils konventa (Kastelas) daļā, kur darbu gaitā līdz 2024.gada nogalei paredzēts atjaunot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāžu un darba telpas, sākti darbi Veselības ministrijas ēkai Brīvības ielā 72, bijušajam muitas namam Krišjāņa Valdemāra ielā 1 un KNAB ēkas fasādei Citadeles ielā 1, kā arī projektēšanas darbi koncertzāles Lielā ģilde atjaunošanai, Gūtšmitu nama Ventspilī pielāgošanai vairāku valsts un pašvaldības iestāžu vajadzībām, kur taps vienots klientu centrs.

Gada sākumā plānots sākt būvniecības iepirkumu vēsturiskā nama Mārstaļu ielā 6 pielāgošanai Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas vajadzībām. Vairāki īpašumi Rīgā savu atjaunošanu vēl gaida – tie rezervēti valsts vajadzībām kultūras funkcijai, kā piemēram, īpašumi Kronvalda bulvārī 6 un Pils laukumā 2, Rīgā. To atjaunošana būs racionāla tikai tad, kad būs skaidrs to nākotnes pielietojums – šo ēku lietotājs un viņu vajadzības.

Aktuāls jautājums ir pilsētplānošana, kas transformējas, pieaugot sabiedrības pieprasījumam veidot zaļu un ilgtspējīgu vidi. Nozīmīgi ir arī enerģijas un resursu ilgtspējas aspekti. Publiskajam sektoram tas ir nākotnes izaicinājums, jo būs jāveido jaunas sinerģijas, jaunas sadarbības formas, iekļaujot sabiedrības iniciatīvas.

Pērn VNĪ ieviesa centralizēto elektroenerģijas iegādes sistēmu, kas ļaus gudrāk pārvaldīt valsts līdzekļus un resursus – vairāk nekā 100 valsts uzņēmumiem no janvāra ir iespēja ērtāk, izdevīgāk un ar mazāku administratīvo slogu iegādāties elektroenerģiju elektroniskajā iepirkumu platformā, kur par elektroenerģijas piegādi konkurēs pieci tirgotāji.

Būvju Informācijas modelēšana sistēma (BIM) radījusi transformējošu ietekmi uz būvniecības praksi, digitalizējot ikdienas uzdevumus un sniedzot finansiālus un kvalitātes ieguvumus vairākās Eiropas valstīs. VNĪ aktīvi strādā pie BIM attīstības Latvijā. Pērnā gada sākumā sākta BIM prasību ieviešanu jaunajos būvniecības iepirkumos. Šobrīd BIM modeļu izstrāde notiek četriem VNĪ projektiem – koncertzālei Lielā ģilde, Rīgas pils Kastelas daļai, Jaunajam Rīgas teātrim un vēsturiskajam Gūtšmitu namam Ventspilī. BIM sniegtās priekšrocības ietver gudrāku būvprojektu plānošanu un organizāciju, kā arī ilgtspējīgāku nekustamā īpašuma pārvaldīšanu nākotnē.

Pērn VNĪ strādāja pie degradēto valsts īpašumu sakārtošanas, pārdošanas vai nodošanas citām iestādēm, radot iespēju to jaunai attīstībai. Gūtie ieņēmumi tiek izmantoti valsts vajadzībām nepieciešamo īpašumu sakārtošanai un modernu biroju izveidei valsts iestādēm. Pērn VNĪ pārdevusi 92 īpašumus par 3,506 miljoniem eiro, tostarp 59 vidi degradējošas būves 28 adresēs, starp tām 30 A kategorijas, 9 B un 20 C kategorijas grausti. Nojauktas četras būves divās adresēs. Deviņām ēkām atjaunotas fasādes, jumti un degradācijas pazīmes novērstas, pieci objekti nodoti valdījumā citām publiskajām personām.

“Nozarei un valsts ekonomikai būtiski, lai VNĪ kā lielākais būvdarbu pasūtītājs valstī, nodrošinātu darba iespējas un valsts pasūtījumu. Uz nākotni raugāmies pozitīvi – arī nākamajos gados būvniecības pasūtījumu apjoms saglabāsies,” teic Renārs Griškevičs.