Atsaucoties uz medijos izskanējušo informāciju, ka apturēts Z-Towers ekspertīzes autora Arta Dzirkaļa sertifikāts ēku ekspertīzes sniegšanā, mēs kā viena no vadošajām būvnieku organizācijām vēlamies sniegt savu redzējumu par šo situāciju.

No Būvniecības informācijas sistēmas datiem izriet, ka būvspeciālista Arta Dzirkaļa sertifikāts ēku ekspertīžu veikšanā vēl joprojām ir apturēts, kā pamatojumu minot «būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumu» kompleksa Z-Towers projekta ekspertīzē. Vēlamies izskaidrot Latvijas Republikas būvniecības nozares likumsakarības, vienlaikus uzdodot jautājumu – vai tiešām tiek izmantoti visi tehniskie sasniegumi?

Jau vairākus mēnešus uzmanība tiek pievērsta vienam no dārgākajiem Rīgas investīciju objektiem Z-Towers, kura nodošanā ekspluatācijā iesaistīti dažādu līmeņu uzraudzības dienesti un politiskie spēki. Šķiet, visi cenšas izpildīt Latvijas Republikas likumu prasības. Ikvienam ir tiesības dzīvot un strādāt drošā un veselīgā vidē, nebaidoties par sevi un tuvākajiem. Līdz ar to būvniecībai jābūt drošai gan tagad, gan ilgtermiņā atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. Tai jābūt arī caurspīdīgai, lai novērstu iespējamos bezatbildības gadījumus, kas tiek slēpti aiz nekorekti formulētiem likumiem, kad par vainīgo kļūst viens speciālists, piemēram, projektēšanas inženieris.

Objekts Z-Towers tiek attīstīts vairāk nekā desmit gadus, neskaitot projektēšanas posmu. Būvniecības laikā mainījušies ēkas īpašnieki, projektētāji un apakšuzņēmēji. Tas viss notika līdz ar intensīvu informācijas apmaiņu – būvniecības dokumentācijas apmaiņu. Viens no galvenajiem šķēršļiem ēkas pieņemšanai ekspluatācijā, kā atzinusi Rīgas pilsētas būvvalde, ir dokumentētas informācijas par inženiertehniskiem lēmumiem un izpildvaras ziņu trūkums. Mainoties īpašniekam un ģenerāluzņēmējam, kam nepieciešams labot būvatļauju, dokumentācija netika pilnībā pārņemta. Taču saskaņā ar mūsu informāciju būvniecībai bija pievienota centrālā sistēma rasējumu un dokumentu apmaiņai. Šeit jāglabā informācija, kas paātrinātu izpratni par visu šo laiku būvlaukumā, piemēram, BIM modeļi.

Neapšaubām projektā iesaistīto speciālistu kompetenci, kā arī nevērtējam katras puses personīgo motivāciju un rīcību, bet rosinām pievērst uzmanību sistēmas problēmām. Viss liecina par kvalitatīvas informācijas trūkumu.

Būvniecības nozare digitālo tehnoloģiju lietošanā ieņem pēdējo vietu. Atsevišķās valstīs, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas būvlaukumu, datora izmantošana darbā ar būvniecības informāciju nav darba kārtībā, tāpēc pasliktinās projektēšanas kvalitāte un ātrums, kas uzņēmumu noved līdz bankrotam.

Straujā attīstībā esošais tehnoloģiskais risinājums, ar ko Latvijā nodarbojas Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācija, – būvju informācijas modelēšana (BIM) jeb Building Information Management – izveidots kā reakcija uz mūsdienu būvniecības izaicinājumiem.

BIM galvenais mērķis ir projektēšanas un būvniecības biznesa efektivitāte. Celtniecības organizācija šķiet vienkārša tikai tiem, kuri nekad nav mēģinājuši ar to nodarboties. Mēs lasītājiem apliecinām, ka mūsdienu būvniecība ir viens no grūtākajiem menedžmenta izaicinājumiem, koordinējot un organizējot darbu, kā arī veidojot digitālo mijiedarbību. Mūsdienu ēkas, to inženiertehniskās sistēmas, izmantotās tehnoloģijas ir sarežģītas un daudzveidīgas. Informācijas apjoms vidēja iepirkšanās centra ar 4000 kvadrātmetriem projektā var būt šāds:
• 3000 datņu, kurām ir dažādi autori;
• 300 mapes ar atšķirīgām piekļuves tiesībām;
• 8 GB cietajā diskā.

Uzskaitīta tikai projektēšanas stadijas informācija, neņemot vērā ziņas no būvlaukuma, elektronisko saraksti, dublējumu, rasējumu starpposma versijas un citu dokumentāciju.

Salīdzinājumam – programmatūru izveides jomā digitālās informācijas organizācijas jautājumi tika atrisināti pirms 50 gadiem, un produktu kvalitātes kontrolē ir iesaistīti speciāli programmatūras testēšanas inženieri.

Līdz ar to ir pamats domāt, ka nozares darbu var ievērojami uzlabot šādi aspekti:
• informācijas modelēšanas plašāka izmantošana;
• centralizētas informācijas apmaiņas un uzglabāšanas sistēmu ieviešana;
• obligāta prasība klientam, investoram, izstrādātājam, uzraudzības iestādēm un visai sabiedrībai attīstīt digitālu ēku.

Ja BIM piemērošana ir ieviesta un to koordinē kvalificēts speciālists ar atbilstošu izglītību un pieredzi, ēka iegūst vērtīgu datubāzi ar iespēju atkārtoti izmantot uzkrāto un analizēto informāciju jeb digitālo aktīvu. Šādu objekta vēstures datubāzi neviens informācijas procesa dalībnieks – ne pasūtītājs, ne arhitekts, ne ģenerāluzņēmējs, ne amatpersona – nevar izveidot bez informācijas pārvaldības speciālistu palīdzības.

Vēl kāds piemērs – vai cilvēki būtu apmierināti, ja ārsts neveidotu slimības vēsturi, ko nodot citam speciālistam?

Vai šādai dokumentācijai ir nozīme? Skaidrs, ka tas ir svarīgi gan pacientam, gan ārstam. Kāpēc būvniecībā pieļaujamas informācijas nepilnības, kas rada izsmieklu, soda sankcijas un budžeta izsaimniekošanu?

Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācija ir vienīgā būvniecības speciālistu un uzņēmumu apvienība ar atbilstošu kvalifikāciju un ir gatava mūsdienu izaicinājumiem. Asociācijas pārstāvji ir gatavi palīdzēt jebkura projekta realizācijā.

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu dace.cuzinska@inbox.lv

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit