Zīle norāda uz izaicinājumiem “Rail Baltica” īstenošanā

0
242

Dzelzceļa projekta Rail Baltica īstenošanā izaicinājumi būs gan saistībā ar izmaiņām materiālu piegādē no Krievijas un Baltkrievijas, gan saistībā ar līgumslēdzējiem, norāda Eiropas Parlamenta (EP) izveidotās starpinstitucionālās atbalsta grupas Friends of Rail Baltica vadītājs EP viceprezidents Roberts Zīle.

Otrdien notika pirmā šīs grupas tikšanās klātienē pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma. Sanāksmes dalībnieki iepazinās ar projekta īstenošanas gaitu un apmainījās viedokļiem par jautājumiem, kuru risināšanai nepieciešama valsts un Eiropas Savienības (ES) līmeņa iesaiste, lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku projekta īstenošanu. 

Tikšanās laikā vairākkārt tika uzsvērta Rail Baltica pieaugošā stratēģiskā nozīme, īpaši kontekstā ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju.

Arī Zīle norādīja, ka vairākas lietas ir mainījušās. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, neraugoties uz tā finansiālajām un ekonomiskajām sekām reģionā, vēlreiz ir pierādījis, cik būtiski redzēt Rail Baltica arī kā ģeopolitiskās drošības projektu – arī saistībā ar NATO paplašināšanos, uzsvēra parlamentārietis.

Viņš akcentēja, ka par militārās mobilitātes piešķīrumu kā nepieciešamu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta daļu vairs nerunā tikai pastarpināti, kā tas bija agrāk.

Tāpat Zīle pauda, ka Rail Baltica kā stratēģiskam politiskam mērķim ir jāiztur arī neizbēgama inflācijas prognožu nenoteiktība. 

“Izaicinājumi būs gan saistībā ar izmaiņām materiālu piegādē no Krievijas un Baltkrievijas, gan saistībā ar līgumslēdzējiem, piemēram, saistībā ar Ķīnu,” teica Zīle.

Ziemeļjūras Baltijas koridora koordinatore Katrīna Trautmane uzsvēra, ka Rail Baltica vairs nav tikai prioritāte, tas ir pienākums, jo Baltijas valstis ar pārējo Eiropu ir jāsavieno ar visu veidu transportu. Viņa skaidroja, ka šobrīd jau eksistē lidmašīnu savienojumi, ceļu savienojumi, taču dzelzceļa savienojumi nav tādi, kādiem tiem būtu jābūt. 

Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna norādīja, ka Rail Baltica īstenošana visās trīs Baltijas valstīs ir ievērojami pavirzījusies uz priekšu. Pirmie būvdarbi noritot veiksmīgi, tostarp Rīgas centrālajā mezglā, starptautiskajā lidostā Rīga, Kauņas–Lietuvas un Latvijas robežas posmā un ceļu pārvados un ekoduktos Igaunijā, kā arī ir vērojams stabils progress citās projekta ilgtspējīgai ieviešanai būtiskās jomās. Projekta īstenotāji turpina darbus gan pie būvniecības, gan tehnisko projektu izstrādes.

EP deputāti arī pārrunāja ar jaunākajām norisēm saistītos riskus un iespējas, kā arī konkrētus pasākumus, kas varētu palīdzēt pēc iespējas efektīvāk un ātrāk īstenot projektu, tostarp jaunus finanšu pasākumus.

Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit