Zināmi Latvijas – Krievijas robežas žoga divu posmu būvnieki

0
152
Publicitātes foto

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā žoga izbūvei pirmā prioritārā posma (57 km) divās lotēs saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi Citrus Solutions un Hagberg Construction, kas būvēs attiecīgi 16 km un 12,5 km garus posmus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlikušajās divās lotēs cenu aptauja tika pārtraukta, jo pretendentu iesniegtie piedāvājumi būtiski pārsniedza prognozētās izmaksas. Cenu aptauja žoga izbūvei šajās lotēs tiks rīkota atkārtoti, pirms tam veicot grozījumus iepirkuma tehniskajā specifikācijā. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.

“Tagad mēs varam droši teikt, ka jau drīzumā atsāksies būvniecības darbi uz Latvijas – Krievijas robežas. Proti, posmos, kur iepriekš žoga nav bijis, tuvākā gada laikā tāds tiks uzbūvēts, tā stiprinot Austrumu robežas drošību. Mēs ticam, ka šogad tiks atrasti būvnieki visam izbūvējamajam žoga apjomam, un robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Latvijas – Krievijas robežas varēsim pabeigt paredzētajos termiņos,” uzsver Griškevičs.

Savukārt VNĪ izsludinātajā atklātajā cenu aptaujā žoga izbūvei vairākos posmos (124 km) saņemti desmit piedāvājumi, un patlaban notiek to izvērtēšana. Šajā aptaujā raitākai darbu norisei izbūvējamais apjoms ir sadalīts 14 lotēs.  Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 44 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas, taču pretendents var piedāvāt arī īsāku izpildes termiņu, par to saņemot papildus punktus.

Visos posmos aptuveni 180 km garumā, kur iepriekš nav bijis izbūvēts žogs, VNĪ ir veikusi faktiskās situācijas auditu. Tādējādi ir iegūta pilnīga un visaptveroša informācija par faktisko situāciju dabā, kas ļauj precīzi plānot un starp iesaistītajām pusēm dalīt veicamos darbus, tostarp atmežošanu vietās, kur tā nav veikta, apaugumu noņemšanu iepriekš atmežotajos posmos, zemes vienību atsavināšanu valsts robežas joslā, ja tāda ir nepieciešama. Audita rezultāti tiks izmantoti arī nākotnē – tehnisko specifikāciju sagatavošanai robežapsardzības infrastruktūras izbūvē.

Ievērojot iepriekšējo pieredzi Latvijas – Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, veikta izpēte par dzīvnieku pārvietošanās takām robežjoslas tuvumā. Uz Latvijas – Krievijas robežas fiksētas 15 zīdītājiem nozīmīgas pārejas zonas. Lai atvieglotu iespējamo dzīvnieku pārvietošanos starp abām valstīm, atsevišķās zonās žogā tiks veidoti vārti. Šobrīd augstākā prioritāte ir Latvijas valsts drošība, tādēļ tie vismaz dažus gadus būs slēgti. Mainoties ģeopolitiskajiem apstākļiem, nākotnē varētu veidot atvēršanas režīmu, bet robežapsardzību nodrošināt ar viedajām tehnoloģijām.

Latvijas – Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024. gada beigām, savukārt pārējās infrastruktūras izbūve ir plānota līdz 2025. gadam. Šobrīd uz Latvijas – Krievijas robežas jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.

Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, VAS Valsts nekustamie īpašumi, AS Latvijas Valsts meži, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.